Polijā notiek parlamenta vēlēšanas
Foto: Reuters/Scanpix

Polijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās, visticamāk, pārliecinošu uzvaru gūs šobrīd opozīcijā esošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), un daļa ekspertu brīdina, ka jaunās nacionāli orientētās valdības attiecības var kļūt saspīlētas ne tikai ar Maskavu, bet arī ar Berlīni un Briseli.

Aptaujas liecina, ka PiS apsteidz šobrīd valdošo proeiropeiski orientēto centriski labējo "Pilsonisko platformu" (PO) vismaz par desmit procentpunktiem un varētu iegūt parlamenta apakšpalātā pat absolūto vairākumu.

Tas atkarīgs no tā, cik daudz mazāko partiju spēs pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru.

Šobrīd cerības uz iekļūšanu Seimā ir pašreizējiem PO koalīcijas partneriem - Polijas Tautas partijai (PSL), pilsoņu apvienībai "Nowoczesna.pl" ("Modernā Polija"), kuras dibinātāju vidū ir bijušais finanšu ministrs un pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma Polijas ekonomisko reformu tēvs Lešeks Balcerovičs un ekonomists Rišards Petru, kā arī kustībai "Kukiz'15", kuru nesen izveidojis rokmūziķis Pāvels Kukizs, kas maijā notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, startējot kā neatkarīgais kandidāts, negaidīti ieguva 21 % balsu.

Atbalsts visām trim partijām svārstās ap pieciem procentiem, iekļaujoties pieļaujamās statistiskās kļūdas robežās.

Pēdējās nedēļas laikā piecu procentu atzīmei pietuvojusies arī ekscentriskā galēji labējā politiķa Januša Korvina-Mikes jaundibinātā un paša vārdā nosauktā partija KORWiN ("Koalicja Odnowy Rzeczypospolitej Wolność i Nadzieja" - "Koalīcija republikas brīvības un cerības atjaunošanai").

Pārstāvniecību Seimā varētu izcīnīt arī kreiso partiju koalīcija "Apvienotie kreisie", kurā iesaistījusies kādreizējo komunistu savulaik izveidotā Demokrātiskās kreiso alianses (SLD), kreiso libertāņu partija "Tava kustība" (TR), "zaļie" un nelielā sociāldemokrātiskā partija "Apvienotie darbaļaudis" (UP), lai gan tai kā partiju apvienībai iekļūšanai Seimā jāpārvar astoņu procentu barjera. Aptaujas liecina, ka arī "Apvienotie kreisie" balansē uz barjeras robežas.

Lai gan salīdzinājumā ar laika periodu no 2005. līdz 2007. gadam, kad PiS atradās pie varas, bijušā premjerministra Jaroslava Kačiņska vadītā partija ir mazinājusi savu eiroskeptisko toni, diplomāti Briselē bažījas, ka, poļu konservatīvajiem atgriežoties valdībā, Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas process nonāks vēl lielākās grūtībās.

Acīmredzami cenšoties pievilināt vēlētājus, kas vīlušies liberālāk orientētajā PO, Kačiņskis par kandidātu uz premjera krēslu izvēlējies Beātu Šidlo, kas ir mērenāka savos izteikumos nekā PiS līderis.

Taču PiS dziļi sakņotā neuzticība Eiropas lielvarām, īpaši Vācijai, ir saglabājusies, un daļa analītiķu uzskata, ka tā pēc vēlēšanām noteikti izpaudīsies jaunās valdības kursā.

"Tas var būt pa prātam ne visiem, kad jūs sekojat savām interesēm," sarunā ar aģentūru "Reuters" atzīst viens no PiS vadošajiem ārpolitikas ekspertiem Vitolds Vaščikovskis, kas iepriekšējā konservatīvo valdībā ieņēma ārlietu ministra vietnieka amatu. "Taču ES nav altruistu klubs."

Sastopoties ar vēl apņēmīgāku un pašpārliecinātāku Poliju, Eiropas Komisijai (EK) nāksies vēl grūtāk īstenot savas ieceres, gan risinot pašreizējo nekontrolētās imigrācijas krīzi, gan risinot sarunas par klimata izmaiņu ierobežošanu, gan mēģinot realizēt pēdējā laikā vērojamos centienus normalizēt attiecības ar Maskavu, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nonākušas zemākajā punktā kopš Aukstā kara beigām.

Vēl septembrī parlamentāro debašu laikā Kačiņskis norādīja, ka proeiropeiskajai PO vadītajai valdībai nav tiesību pieņemt lēmumu par imigrantu uzņemšanu, piekāpjoties ārējam spiedienam, jo tas var kaitēt poļu ikdienas dzīvei.

Vēlāk, uzstājot, ka jāpārbauda imigrantu veselība, lai tie neievazātu slimības un parazītus, viņš izpelnījās apsūdzības galēji nacionālistiskas un pat fašistiskas retorikas izmantošanā nolūkā uzkurināt naidu un bailes.

Pašreizējā premjerministre Eva Kopača ignorēja Kačiņska brīdinājumus un Briselē piekrita uzņemt aptuveni 7000 patvēruma meklētāju, taču eksperti ir pārliecināti, ka valdība, kuru kontrolētu PiS, šādu lēmumu, domājams, nebūtu pieņēmusi.

Kačiņskis uzskata, ka Polijai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts ES centieniem savaldīt nelegālo imigrantu plūdus, nevis jāuzņem daļa no Eiropas dienvidvalstīs nonākušajiem robežpārkāpējiem. Kā liecina aptaujas, viņam piekrīt arī 60% poļu.

Atšķirībā no PO PiS arī nepārprotami paziņojusi, ka vismaz tuvākajā nākotnē, kamēr valsts nesasniegs Rietumeiropas labklājības līmeni, tā nevēlas Polijas pievienošanos eirozonai.

Poļu konservatīvie atbalsta spēcīgu nacionālo valstu Eiropas ideju, un tāpēc tie ir dabīgs sabiedrotais eiroskeptiski noskaņotajai Lielbritānijai, taču Varšavas un Londonas attiecības, domājams, sarežģīs jautājums par Apvienotajā Karalistē strādājošo poļu tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, ko premjerministra Deivida Kemerona vadītā valdība vēlas iegrožot.

"Protams, mums ir daudz kā kopīga ar Kemeronu, īpaši vēlme pēc mazāk birokrātiskas, izmaksās efektīvākas ES, kas netiecas uz dziļāku integrāciju," norāda Vaščikovskis.

Varšava noteikti prasīs ES piekāpšanos siltumnīcefekta gāzu izmešu jautājumā, jo akmeņogļu ieguvi un izmantošanu Polija joprojām uzskata par savas tautsaimniecības balstu un enerģētiskās drošības garantu.

Lai gan eksperti uzskata, ka Varšavai nav citas izvēles, kā mazināt savu atkarību no oglēm un pāriet uz tā dēvēto atjaunojamo energoresursu izmantošanu, viņi tomēr atzīst, ka Polijai, iespējams, vajag vairāk laika un papildu finansējuma, lai to paveiktu.

Tomēr to panākt Varšavai var būt grūtāk, ja tā pretstatīs sevi Vācijai un citām Eiropas lielvarām kā 2007.gadā, kad Kačiņskis piesauca Otrajā pasaules karā nacistu nogalināto poļu skaitu, lai pamatotu prasību palielināt Polijas nosacīto balss svaru ES.

Pašreizējais EK prezidents Žans Klods Junkers, kas tolaik bija Luksemburgas premjers, uz to Kačiņskim atbildēja: "Ilgtermiņā jūs nebūsiet laimīgi, ja vienmēr lūkosieties atpakaļskata spogulī."

Tomēr iepriekšējās PiS valdības laikā Polija novilcināja ES Lisabonas līguma ratifikāciju un spēja bloķēt sarunu sākšanu par sadarbības līgumu ar Krieviju.

Tajā pašā laikā Varšavai nepieciešama sadarbība ar citām ES dalībvalstīm, lai uzturētu pašreizējās sankcijas pret Maskavu, kas tika ieviestas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tai piederošās Krimas pussalas aneksijas.

PiS attieksme pret austrumos esošo kaimiņvalsti ir vēl vēsāka nekā pašreizējai Polijas valdībai, īpaši pēc 2010.gadā Krievijā notikušās aviokatastrofas, kurā gāja bojā toreizējais valsts galva un konservatīvo līdera dvīņubrālis Lehs Kačiņskis un vēl 95 augstākā ranga poļu amatpersonas.

Lehs Kačiņskis uzskata, ka Maskava vismaz daļēji ir atbildīga par šo traģēdiju, neizslēdzot iespēju, ka viņa brālis kritis par atentāta upuri.

Kačiņskis daļu atbildības uzveļ arī toreizējam Polijas premjerministram Donaldam Tuskam, kas pārstāv PO un šobrīd ir Eiropadomes prezidents. Taču gan Maskava, gan Tusks kategoriski noraida jebkādas šāda veida apsūdzības.

Tāpēc sagaidāms, ka arī attiecības starp Tusku un PiS valdību varētu būt visai saspīlētas.

Tomēr daļa ekspertu uzskata, ka izmaiņas Polijas ārpolitikā pēc vēlēšanām nebūt nebūs tik dramatiskas, jo PiS skepticisms pret Krieviju īpaši neatšķiras no PO nostājas. Abas partijas arī pauž stingru atbalstu Ukrainai un aktīvi atbalsta valsts dalību NATO.

Tajā pašā laikā Šidlo savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā ieņēmusi visai pragmatisku un uz izlīgumu vērstu pozīciju. Tomēr PiS kritiķi vaicā, cik ilgi tas tā turpināsies. Viņi atgādina, ka tikai pēc deviņiem mēnešiem, kurus amatā bija aizvadījis pirmais PiS veidotās valdības vadītājs Kazimežs Marcinkevičs, Kačiņskis viņu nobīdīja malā un pats sēdās premjera krēslā.

"Es neticu šīm pārmaiņām," atzīst Varšavas Sabiedrisko lietu institūta vadītājs Jaceks Kuharčiks. "Man šķiet, ka vilinājums ķerties pie pretvāciskas retorikas būs spēcīgs."

Par PiS ierobežoto vēlmi izrādīt labvēlību Berlīnei liecināja jau Šidlo sacītais premjera kandidātu televīzijas debatēs otrdien jautājumā par pašreizējo imigrācijas krīzi.

"Ja mums jāizrāda solidaritāte (..), tad es vaicāju, kāpēc ļaudis Polijai aiz muguras slēdz darījumus (..), kas kaitē mūsu interesēm," izteicās PiS kandidāte uz valdības vadītāja krēslu.

Poļu un vācu attiecībām par labu gan nenāk arī Berlīnes manevri.

Kopā ar citiem PiS politiķiem Šidlo aktīvi iestājas pret Vācijas enerģētikas uzņēmumu vēlmi, neskatoties uz Maskavas militāro agresiju pret kaimiņvalstīm, slēgt ar Krievijas gāzes gigantu "Gazprom" līgumu par vēl vienu gāzes vadu, kas apietu Poliju.

Par "Nordstream II" dēvētais projekts iemieso poļu un citu austrumeiropiešu ļaunākās priekšnojautas par iespējamo Vācijas un Krievijas izlīgumu uz viņu rēķina, radot eksistenciālus draudus nesen savu neatkarību atguvušajām valstīm.

Jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda, kura kandidatūru atbalstīja PiS, pēc "Nordsteam II" līguma parakstīšanas jau apsūdzējis Berlīni Polijas leģitīmo ekonomisko interešu ignorēšanā un ES vienotības apdraudēšanā.

Jau dažas nedēļas pirms Dudas Berlīnes apmeklējuma, kas notika augustā, viņa ārpolitikas padomnieks nosauca četrus priekšnoteikumus, kas Vācijai jāievēro, lai uzturētu labas attiecības ar Poliju.

Berlīnei jāatsakās no saviem iebildumiem pret pastāvīgu NATO bāzu izvietošanu Polijas teritorijā, sarunās par miera atjaunošanu Ukrainā, kuras organizē Vācija un Francija, jāiesaista arī NATO un ASV, jāmīkstina prasības ierobežot Polijas ogļu ieguves industriju un "jārespektē poļu tiesības".

Tas iezīmēja krasu novēršanos no kursa, ko astoņus gadus ieturēja gan Tuska, gan Kopačas vadītās valdības, kas centās izmantot katru iespēju, lai uzlabotu attiecības ar Vāciju. Tomēr Duda līdz šim attiecībās ar Berlīni arī ieturējis uz izlīgumu vērstu kursu.

"PiS ārpolitika būs starptautiskās politikas funkcija," norāda Kuharčiks. "Savukārt iekšpolitikā agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie ienaidnieka meklēšanas. Mērķeklī būs proeiropeiski" noskaņotie poļi."

Tikmēr Vaščikvskis apgalvo, ka PiS eiroskeptiķu un ksenofobu tēlu mākslīgi radījusi PO un partijai naidīgie mediji.

"Mēs nevaram sagraut attiecības ar Vāciju jebkādā veidā, kas kaitētu mūsu ekonomikai. (..) Taču ir tēmas, kurās mēs lietas redzam nepārprotami citādi nekā Vācija," norāda iespējamais Polijas nākamais ārlietu ministrs.

Tikmēr iekšpolitikā PiS sola pazemināt PO valdības paaugstināto pensionēšanās vecumu, palielināt bērnu pabalstus, nodrošināt bezmaksas medicīnisko aprūpi personām, kas pārsniegušas 75 gadu vecumu, un aplikt ar jauniem nodokļiem bankas un ārvalstu uzņēmumiem piederošos lielveikalus, tajā pašā laikā pazeminot nodokļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

PiS sola nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kas izmantos Polijā radītas tehnoloģijas, norādot, ka tādējādi tiks atdzīvināts nīkuļojošais Polijas rūpniecības sektors un radītas jaunas darbvietas poļiem pašu mājās.

Šie solījumi pamatā orientēti uz PiS tradicionālajiem vēlētājiem, kas savā vairumā mīt relatīvi nabadzīgākajā valsts austrumdaļā, kura pazīstama arī kā "Polska B", kā arī uz sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.

"Šai partijai rūp Polijas un tādu ierindas poļu kā es intereses," aģentūrai AP atzina PiS priekšvēlēšanu mītiņā sastaptais 39 gadus vecais vēsturnieks Gžegožs Jazevskis.

Kritiķi gan apgalvo, ka šo solījumu izpilde var destabilizēt valsts finanšu sistēmu.

Neskatoties uz samērā veiksmīgu tautsaimniecības vadību astoņu gadu garumā, "PO sevi ir izsmēlusi", aģentūrai AFP atzīst Sociālo zinātņu un humanitārās universitātes socioloģijas profesors Radoslavs Markovskis, piebilstot, ka noklausīšanās skandāls, kas uzliesmoja pagājušā gada vasarā, partijai nodarījis nelabojamu kaitējumu.

Tajā pašā laikā Markovskis brīdina, ka šodienas balsojums izšķirs, "vai liberālā demokrātija Polijā izdzīvos".

Ja PiS valdību veidos viena pati un prezidenta krēslā atradīsies no tās rindām nākušais Duda, "Polija kļūs par vēl vienu Ungāriju", ir pārliecināts socioloģijas profesors.

Savukārt laikraksts "Financial Times" norāda, ka patiesībā šajās vēlēšanās izpaužas cīņa starp diviem valsts attīstības redzējumiem, kas iezīmējās vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad neatkarīgās arodapvienības "Solidaritāte" vadībā norisinājās cīņa pret poļiem uzspiesto komunistisko marionešu režīmu.

Pirmais no šiem redzējumiem fokusējas uz nacionālo identitāti, katolicismu un sociālo konservatīvismu, kā arī atbalsta mērenu valsts iejaukšanos ekonomikā, lai atbalstītu ģimenes, mazāk turīgāko sabiedrības daļu un mazos uzņēmumus. Šo vīziju pārstāv PiS.

Otrs redzējums ir pašapzinīgāks un "modernāks". Tas ietver orientāciju un Eiropu un uzņēmējdarbību, sociāli liberālas vērtības un sekulārismu. Šo virzienu savukārt pārstāv PO.

Tikmēr visu nokrāsu kreisās partijas faktiski ir izspiestas no Polijas politiskās skatuves, lai gan PiS ekonomiskā politika zināmā mērā atspoguļo kreiso partiju tradicionālā elektorāta vēlmes.


    Source

    LETA

    Tags

    Andžejs Duda ASV Berlīne Eiropas Komisija Eiropas Savienība Francija Gazprom Krievija Krima Lehs Kačiņskis Lielbritānija Londona Maskava NATO Polija Žans Klods Junkers Tautas partija Ukraina Vācija Varšava Vitol
    Pamanījāt kļūdu?
    Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

    Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

    Comment Form