'Delfi plus': Černobiļa pirms Černobiļas, Covid-19 Indijā un 'KPV LV' nedienas  (8)

Šonedēļ apritēja 35 gadi kopš pasaulē zināmākās kodolkatastrofas – eksplozijas Černobiļas atomelektrostacijas ceturtajā reaktorā. Tomēr šī nebūt nebija pirmā šāda veida traģēdija PSRS. 30 gadus agrāk savienība piedzīvoja kodolavāriju, kas radioaktīvā piesārņojuma ziņā līdz pat 1986. gadam bija nopietnākā pasaulē, – Kištimas jeb "Majak" katastrofu. Par to, kas īsti notika un kādas tam bija sekas, rakstīja "Campus" redaktors Edžus Miķelsons.

Nemainīgi ik dienu ziņu virsrakstos lasāms par Covid-19 izraisīto pandēmiju un tās sekām Latvijā un pasaulē. Žurnālists Toms Ģigulis ieskicēja drūmo situāciju Indijā, kur pašlaik vērojams iepriekš nepieredzēts saslimstības uzliesmojums. Savukārt žurnāliste Justīne Jurcika apkopoja Latvijā vakcinētu cilvēku pieredzes, kā arī aptaujāja speciālistus par iespējamām blaknēm un sagaidāmām reakcijām pēc vakcīnas saņemšanas.

Neizpalika arī iekšpolitikas aktualitātes. Kas noveda "KPV LV", kas savulaik bija viena no deputātu skaita ziņā bagātākajām Saeimas frakcijām, līdz frakcijas deputātu skaita sarukumam teju vai uz pusi un koalīcijas pastarītes lomai? Uz šo jautājumu atbildi meklēja "Delfi plus" žurnāliste Vita Dreijere.

Nākamnedēļ "Delfi plus" dzīvesstils turpinās stāstīt par iedvesmojošiem cilvēkiem, pievērsīsies ēku energoefektivitātei un saules paneļiem, kā arī turpinās stāstīt par būtiskiem veselības jautājumiem.

Tavā ciematā ierodas karavīri, pavēl ātri savākt mantiņas un sagatavoties tūlītējai evakuācijai. Kad tu mēģini iebilst un noskaidrot iemeslus, tev neko daudz nepaskaidro, varbūt vien paziņo, ka izplatās nezināma slimība vai kas tamlīdzīgs. Kopš pasaulē vislabāk zināmās kodolkatastrofas – eksplozijas Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtajā reaktorā – nu apritējuši 35 gadi. Par Černobiļu stāstīts daudz un bieži, tostarp pirms dažiem gadiem plašu atzinību izpelnījās tik tiešām lieliskais HBO piecu sēriju stāsts "Černobiļa" par upuriem, kas bija jānes gan katastrofas seku likvidatoriem, gan iedzīvotājiem, gan tiem, kas centās aizrakties līdz katastrofas patiesajiem cēloņiem. Taču gandrīz 30 gadus pirms Černobiļas PSRS piedzīvoja kodolavāriju, kas radioaktīvā piesārņojuma ziņā līdz pat 1986. gadam bija nopietnākā pasaulē, – Kištimas jeb "Majak" katastrofu.

Lasīt vairāk

27. aprīļa vakarā valdība lēma – ikviens, kurš to vēlas, no 3. maija varēs vakcinēties pret Covid-19. Šķiet, daudzi piekritīs, ka tā ir viena no labākajām ziņām, ko pēdējā laikā esam dzirdējuši, turklāt vairāku iemeslu dēļ. Tiem, kas nav nevienā prioritārajā grupā, nebūs jāgaida nākamā reize, kad tiks atvērtas dzīvās rindas, vai diena, kad visi prioritāri vakcinējamie savu poti būs dabūjuši, kas var prasīt vēl vairākus mēnešus. Turklāt tas ir solis pretim ātrāk iegūstamai pūļa imunitātei, kas, ļoti iespējams, nāktu kopā ar dažādiem ierobežojumu atvieglojumiem un sajūtu – dzīve atgriežas normālās sliedēs.

Lasīt vairāk

Pārpildītas slimnīcas, skābekļa balonu trūkums un cerības uz ārvalstu palīdzību – šie ir tikai daži no aspektiem, kas raksturo situāciju Indijā, kura nonākusi nežēlīga jaunā koronavīrusa uzliesmojuma varā.

Lasīt vairāk

Sarunās ar partijas "KPV LV" biedriem ne reizi vien izskan vārdi "žurku skrējiens". Līdzība ar žurkām, kas bēg no grimstoša kuģa, figurē komentāros par biedriem, kuri pēdējās dienās ir mainījuši savu politisko piederību.

Lasīt vairāk

Pēc Bruņinieku ielas rekonstrukcijas starp Čaka un Avotu ielu palikušas divas auto novietnes. Iepriekš to bija 58. Saniknotie kvartāla iedzīvotāji, kuriem stāvvieta bija svarīgāka par veloceliņu, sākuši parakstu vākšanu portālā "Manabalss.lv". Daudzi par jauno plānojumu uzzināja tikai tad, kad no trotuāriem demontēja visus stāvvietu automātus. Šādus stāstus var dzirdēt no vairuma Rīgas iedzīvotāju. Vai iespējams piešķirt pilsētai citu veidolu, rēķinoties ar iedzīvotāju viedokli? Vai arī visu vajadzības apmierināt nav iespējams un vienmēr būs neapmierinātie?

Lasīt vairāk

Libānietis Basels Jakubs Vahbe kopā ar dažus gadus vecāko brāli Latvijā ieradās 1999. gadā, lai abi studētu medicīnu. Toreiz Baselam bija 17 gadu un prātā nenāca, ka Latvija kļūs ne tikai par valsti, kur viņš iegūs augstāko izglītību, bet arī viņa dzīvesvietu, izskatās, ka uz mūžu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs ar sievu Agnesi, meitu Jasmīni, ģimeni Libānā un sievas radiniekiem šomēnes priecājās par Saeimas lēmumu atzīt ārstu par Latvijas pilsoni, ļaujot arī saglabāt Libānas pilsonību. Latvijas pilsonības iegūšanu Basels uztver kā lielu pagodinājumu, jo puse viņa sirds pieder tieši mūsu zemei.

Lasīt vairāk

Aprīļa sākumā Kurzemē atrastā kaste ar dokumentiem un dažādiem karavīra personīgajiem piederumiem, kas 2. pasaules kara beigās bija aprakta pie Remtes, nes jaunus atklājumus. Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka kastes īpašnieks Andrejs Apsītis 1955. gadā kļuva par čekas aģentu ar segvārdu "Cīrulis". Tā paša gada vasaras sākumā Apsītis ar mazu gumijas laivu devās uz Zviedriju, kur stājās ASV un zviedru izlūkošanas iestāžu dienestā.

Lasīt vairāk

Covid-19 ietekmē cieš ne tikai elpceļi, bet teju visi orgāni un sistēmas, kas nodrošina organisma dzīvotspēju. Slimība kritiski iedarbojas uz aknu darbību, izraisa smagas neiroloģiskas sekas, bet dažiem pacientiem pēc atveseļošanās sāk aktīvi izkrist mati. Tāpat nu noskaidroti faktori, kas var kritiski samazināt izveseļošanās izredzes. Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku komanda pastāstījusi, ko izdevies noskaidrot par Covid-19 attīstības gaitu pacientiem Rīgas lielajās slimnīcās.

Lasīt vairāk

“Šis bija atkal kārtējais pierādījums par to, ka, iespējams, kādā Siguldas dārzā pie galda ir veiktas sarunas aizmuguriskas un tirgoti amati, tiešām valstiski svarīgi amati,” trešdien raidījumā “Spried ar Delfi” jautāta par apstākļiem, kā tapis pagājušajā nedēļā parakstītais KPV LV un Nacionālās Apvienības (NA) memorands un notikusi ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa, pauda KPV LV valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ieva Krapāne.

Lasīt vairāk

Pirms 40 gadiem Latvijas jaunieši dzīvoja aiz dzelzs priekškara un neko daudz nezināja par narkomāniju otrpus šim priekškaram. Respektīvi, zināja gan, ka tajā pusē ir tāda liksta, ko radījušas “pūstošās Rietumu vērtības”, bet šeit nekas tāds nav iedomājams. Lai arī tā nebija gluži patiesība un narkotikas jau tolaik bija arī sociālisma valstu problēma, Berlīnē dzīvojošās pusaugu heroīniķes Kristiānes F. stāstu par dzīvi atkarību jūgā Latvijas sabiedrība varēja iepazīt tikai pēc vairākiem gadiem. Visdrīzāk pirmā sastapšanās bija tieši ar 1981. gadā Vācijā tapušo ekranizāciju, kas tolaik kļuva skandaloza arī Rietumos, ātri ieguva kulta statusu un savu šokējošo efektu nav zaudējusi arī šodien.

Lasīt vairāk

Piekritīsiet taču – dzīvot sakoptā telpā ir daudz patīkamāk nekā starp netīro drēbju, vakariņu šķīvju un putekļu kalniem. Tieši tas pats attiecas arī uz dārzeņu mājvietu – siltumnīcu, par kuras kārtību un tīrību atbildīgi esam mēs paši. Ja vēlies, lai tavi tomāti, gurķi, baklažāni un citas kultūras dotu ražu, nepieciešams nodrošināt piemērotus augšanas apstākļus. Tas nozīmē, ka no vasarā pieliktajiem pūliņiem nebūs lielas jēgas, ja pēc sezonas siltumnīcu neatbrīvosi no augu atliekām un kārtīgi neizmazgāsi.

Lasīt vairāk