Nedēļas laikā esam gan runājuši par dzīvē būtisko ar brīvdomīgo režisoru Vladu Nastavševu, gan sekojuši līdzi Kristīnes Misānes nedienām Dānijas cietumā. Tiešraidē pie Jāņa Dombura viņas māsa saņēma īsziņu, ka Misānes izdošana Dienvidāfrikas Republikai atlikta. Savukārt mūsu žurnālists Andris Kārkluvalks pabija Ukrainas joprojām "karstajā" zonā, kur karadarbība ir ikdienas realitāte. Viņa reportāža skaudri parāda ukraiņu ikdienu, bet pašmāju stāsts, kas šokēja daudzus, ir par vairākiem desmitiem bērnu, kuri dzimuši Latvijā, bet netiek pie personas koda un pienācīgas aprūpes no valsts puses.
Tāpat parūpējāmies, lai tavā ģimenes budžetā būtu vairāk līdzekļu un izmēģinājām, kā par pieciem eiro smalki paēst vakariņas veselai ģimenei.
Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Meitene, kuras nav. Vairāk nekā divus gadus bērnam nepiešķir personas kodu
Elizabeta ir divarpus gadus veca, viņa vēl īsti nerunā: dažus vārdus krieviski, kaut ko angļu un franču valodā. Meitenīte ar interesi nopēta ciemiņus un tūliņ nes rādīt savas lelles. Pa kājām pinas balts špics, mamma vāra tēju, tētis aijā Elizabetas mazo brālīti. Varētu šķist – ģimenes idille. Taču Latvijas valstij Elizabeta būtībā neeksistē. Viņai nav ne pases, ne personas koda: meitene dzimusi ģimenē, kurā tēvs ir ārvalstu pilsonis, bet mamma – Latvijas nepilsone. Kā noskaidroja "Delfi", Latvijā šādā situācijā ir desmitiem ģimeņu.
Bastions: Kā Mariupoli pārveido par Ukrainas vizītkarti
Mariupoles osta jau izsenis ir Doņeckas un visa Donbasa vārti uz pasauli. Krievijas iebrukuma un tam sekojošās bēgļu plūsmas dēļ iedzīvotāju skaitam augot, bet atlikušajām megarūpnīcām krasi apcērpot darbības vērienu, Ukraina meklē citus ceļus pilsētas iedzīvināšanai.
Jaunais LIAA direktors: spējam piesaistīt vairāk investīciju, sašaurinot fokusu
Jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns amatā stājās šā gada 20. janvārī – pēc tam, kad ilggadējais iestādes vadītājs Andris Ozols neizturēja konkursu uz amatu. Rožkalns darbu LIAA sāka 2015. gadā kā pārstāvniecību vadītājs Šanhajā, Ķīnā, pēc tam Vācijā. Intervijā portālam "Delfi" Rožkalns stāsta par savu redzējumu, kas būtu darāms, lai Latvija varētu piesaistīt vairāk investīciju, un uz kurām nozarēm fokusēties. Tāpat viņš novērtē "Magnetic Latvia" zīmola spēju un atklāj, ka tiek vērtēts, ko darīt ar "Magnetic Latvia" stendu Rīgas lidostā, kas šobrīd sevi īsti neattaisno. Turklāt joprojām notiek kriminālprocess saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par, iespējams, izkrāptajiem līdzekļiem organizētajās tirdzniecības misijās.
Dubultslepkavībā apsūdzētos attaisnoja. Kādēļ pirmajā instancē izgāzās Ēdoles lieta
Uz Kurzemes rajona tiesas sēdēm Kuldīgā viņi abi allaž ieradās labprātīgi un uz apsūdzēto sola sēdēja apmēram metra attālumā viens no otra. Savā starpā parasti nesarunājās. Kādreiz gan abus saistīja hobijs – senu lietu meklēšana mežos ar metāla detektoru, taču, kad policija sāka izmeklēt divu cilvēku pazušanu Kuldīgas novada Ēdolē un viņus pratināja, attiecības krasi pasliktinājās. Pēcāk vienu no viņiem vainoja slepkavībā, otru – uzkūdīšanā un slepkavības atbalstīšanā. Tiesā viņi vainoja viens otru. Dienā, kad nolasīja spriedumu, Aigars Jēkabsons un Nauris Ratnieks tiesas zāli pameta kā dubultslepkavībā attaisnoti.
Ne tikai kamanas, bet arī tērps: kā zinātne palīdz Latvijas izlases sportistiem
Kristapu Porziņģi un jātnieku uz zirga nenoskenēs, bet kamaniņu braucēju gan. "Patiesībā Porziņģi gan var noskenēt, tikai vajadzētu divus piegājienus," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore Inga Dāboliņa un doktorante Eva Lapkovska, pie kurām Antropometrijas laboratorijā viesojas "Campus", lai uzzinātu vairāk par procesu, kā ar moderno tehnoloģiju palīdzību pamazām tiek strādāts pie jauniem tērpiem Latvijas kamaniņu sportistiem, kas varbūt kādā no mačiem ļaus no rezultāta "atņemt" pāris izšķirošo simtdaļu.
'Delfi TV ar Jāni Domburu' diskusija: 'Kas notiek ar Kristīnes Misānes lietu?'. Pilns ieraksts
Trešdien, 19. februārī, pulksten 12 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tika piedāvāta tiešraides diskusija par Latvijas institūciju līdzšinējo darbību un turpmāk plānotajām darbībām plašu rezonansi izraisījušajā Kristīnes Misānes lietā.
Akciju medniece: itāļu restorāna cienīgas vakariņas ģimenei par 5 eiro
Visiem patīk gardi paēst, bet nevienam nepatīk pārmaksāt. Diemžēl nereti pēc ēstuves apmeklējuma nākas izjust vilšanos, par iztērēto naudu tā arī negūstot cerēto garšas baudījumu. Viena lieta, protams, ir luksusa klases restorāni ar iestērķelētiem viesmīļiem un molekulāro virtuvi, uz kuriem ejam izbaudīt augstas klases profesionāļu darbu kā notikumu, rēķinoties ar porciju pieticīgo izmēru. Bet, ja vēlies vienkārši aiziet ar ģimeni paēst kārtīgas vakariņas kādā smalkākā vietā, kas nav gluži ceļmalas krogs ar karbonādēm, frī kartupeļiem un kečupu, tad tas nav lēts prieks.
LOK prezidenta maiņa – pārmaiņas olimpiskajā kustībā vai esošā kursa turpinājums
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir viena no retajām organizācijām, kura pēc valsts neatkarības atjaunošanas nav piedzīvojusi revolūcijas vai pēkšņas varas maiņas. Kopš 1988. gada olimpiešiem bijuši tikai divi vadītāji, bet ilglaicīga vadība raksturīga arī lielajai olimpiskajai kustībai – Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai. Vai stingrs kurss bez pārmaiņām ir labi vai tomēr olimpiešiem prasītos lielāka demokrātija?
Dzīvot ne valdībai, ne tantei Mašai no trešā stāva. Ko vēlas režisors Nastavševs
"Varbūt ka neatmaņā dziļā / es nakti aizvadījis pritonā vai bārā..."* – dzied bērnu koris Rīgas Krievu teātra iestudējumā "Piecas dziesmas pēc atmiņas". Izrādās, sapūt nabadzībā un aizmirstībā un tikt atrastam grāvī ir nākotne, ko režisors Vladislavs Nastavševs uzskata par diezgan reālu. Taču drīzumā viņš dosies uz Krieviju, kur Maskavas Lielajā teātrī iestudēs operu, savukārt Rīgā nesen pirmizrādi piedzīvojušas divas jau diskusijas raisījušas izrādes – jau minētā "Piecas dziesmas pēc atmiņas" Rīgas Krievu teātrī un "Te sākas nakts" Ģertrūdes ielas teātrī. Par savu darbu un dzīvi sarunā ar "Delfi" stāsta pats režisors.
Ar žiguli līdz kalniem Rumānijā: Āris un viņa 10 dienu garais piedzīvojums
Āris Leščinskis ir latgalietis, un viņu jau no pusaudža gadiem interesējis viss par un ap auto. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka kopā ar savu balto luteklīti, proti, žiguli, viņš devās iespaidīgā solo ceļojumā, desmit dienās nobraucot piecus tūkstošus kilometru. Šajā laikā piedzīvota krāšņa emociju gamma: izbaudīti dabas jaukumi, iepazīta vietējo viesmīlība, pārvarēti ne tik spoži brīži, saskaroties ar auto problēmām, kā arī vaigā sastapts lācis.
No 'ēnas' par pilotu – vai augstā maksa par mācībām viņiem atmaksāsies?
Nakts, Ņujorkas lidosta, lielās lidmašīnas aiz lielajiem logiem. Šī vieta deviņgadīgajam Marianam un viņa tēvam bija pārsēšanās punkts uz citu ASV pilsētu, taču slikto laikapstākļu dēļ reisu atcēla un pasažieriem nakti nācās pavadīt lidostā. Marianam tās nebija neērtības, tonakt viņam radās ideja savu nākotni saistīt ar aviāciju. Vidusskolas laikā puisis pieteicās "ēnot" nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapteini, taču tagad jau gandrīz pusgadu pats te strādā kā otrais pilots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
