Šonedēļ "Delfi plus" turpināja sekot līdzi ar Covid-19 saistītajām aktualitātēm gan pasaulē, gan Latvijā. Protams, neizpalika arī citu aktualitāšu atspoguļošana un analīze. Piedāvājām lasītājiem atskatīties uz vēsturiskiem notikumiem, kā arī devām iespēju aizmirst par ikdienas rūpēm, grimstot atmiņās par izklaides iespējām Rīgas leģendārajos klubos un lasot aizraujošas intervijas un cilvēku pieredzes stāstus.

Svētdienas vakarā premjerministrs Krišjānis Kariņš vērsās pie tautas ar uzrunu, kas daudzos raisīja neizpratni. Ko tā īsti nozīmēja, žurnāliste Lolita Lūse pētīja vēl pirms valdība vienojās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu un ierobežojumu pastiprināšanu. "Draugi, nav labi!" sacīja premjers, uzsverot, ka jādara viss, lai pārvarētu šo krīzi. Dienu pēc uzrunas eksperti to sauca par anekdoti un izgāšanos. Atliek vien cerēt, ka ierobežojumu pastiprināšana nebūs izgāšanās attiecībā uz jauno Covid-19 gadījumu skaitu un slimības izplatības ķēdi patiešām izdosies pārraut. Savukārt "Campus" redaktors Edžus Miķelsons pētīja dažādus ceļus vakcīnu efektivitātes un drošības testēšanai, aprakstot plānus veikt izpēti, kuras laikā brīvprātīgie apzināti tiks inficēti ar Covid-19. Cik ētiska ir šāda pieeja laikā, kad slimības izplatība pasaulē ir tik liela, ka tikai īpaša piesardzība var pasargāt no saslimšanas?

Aizmirst par ierobežojumiem un gremdēties atmiņās par karstām ballītēm ļāva "Delfi izklaide" sagatavotā interaktīvo stāstu sērija par kulta vietām, kuras vairs nav. Vai atceries, kā tas bija, kad varēji doties uz klubiem un bāriem, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un izklaidēties līdz pat rīta gaismai, nedomājot par sociālo distancēšanos vai masku vilkšanu iekštelpās. Šeit vari iepazīties ar stāstiem, kas pie lasītājiem nokļuva šajā, kā arī iepriekšējā nedēļā.

Nākamnedēļ "Delfi plus" skaidros, kā Covid-19 pārslimo bērni un kādēļ ārsti lielāko uzmanību pievērš tieši posmam pēc akūto simptomu novēršanas, kā arī iepazīstināsim ar kādas valsts pieredzi, kurai mēneša laikā izdevās samazināt ar šo slimību inficēto skaitu par septiņām reizēm. "Delfi plus" dzīvesstils iepazīstinās ar vairākām iedvesmojošām un gaišām personībām, pētīs aborta ietekmi uz sievietes veselību un stāstīs, kāpēc Latvija kādam, kas šeit viesojies, kļuvusi par sapņu zemi. Tāpat mēģināsim saprast, cik noderīgs saimniecībā var būt multikatls – tā ir vēl viena ierīce, uz kuras krāt putekļus, vai tiešām neaizvietojams palīgs virtuvē.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Kariņa uzruna: anekdote un izgāšanās vai taktisks gājiens ministru savaldīšanai

Foto: LETA

Premjerministra Krišjāņa Kariņa svētdienas vakara uzruna raisījusi pamatīgu kritikas vētru. Saprotot, ka premjers nerunāja tāpat vien, sabiedrība neko skaidru un jaunu uzrunā tomēr nesadzirdēja. Tikmēr eksperti pieļauj: Kariņa uzruna ir vēsts, ka aiz valdības durvīm ir tāds konflikts, ko premjers izvēlas risināt ar neierastām metodēm.

Lasīt vairāk

Grimstošais Titāniks ar vijolniekiem. Kā Latvijas skolas pamanās divus kvadrātmetrus pārvērst par trim

Foto: Publicitātes attēli

Sākot ar šo nedēļu skolām jānodrošina jaunās Covid-19 normas: katram skolotājam maska, katra izglītojamā rīcībā – trīs kvadrātmetri. Tas viss, ņemot vērā to, ka mūsdienu skolu kabineti celti ar aprēķinu – divi kvadrātmetri uz cilvēku, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pēdējo gadu politika bijusi orientēta uz skolēnu skaita palielināšanu, proti, tādām skolām solīja algas pielikumu. Portāls "Delfi" aptaujāja skolu direktorus par to, kādas viltības viņi ņem talkā, lai divu kvadrātmetru vietā iegūtu trīs, kā arī lūdzām nofotografēt, kā tas izskatās.

Lasīt vairāk

Konfliktā ar likumu bravūra nepalīdzēs. Kā ģimenēm pareizi dzīvot svešā valstī

Ik pa laikam sabiedrībā plaši izskan pa kādam gadījumam, kad mūsu tautieši nonākuši konfliktā ar svešas valsts likumiem saistībā ar bērnu audzināšanu vai neprasmi risināt domstarpības divu pieaugušu cilvēku starpā. Viens no vecākiem paņem bērnu un aizved prom uz savu dzimteni, vēl kādās situācijās vecākiem svešā valstī atņem bērna aprūpes tiesības, jo iestādes ir pamanījušas, ka ģimenē ir vērojams kāds no vardarbības paveidiem.

Lasīt vairāk

Atskats vēsturē: Kā vācu specvienība 1941. gadā ar viltu ieņēma Daugavpili

Foto: Arhīva foto

1941. gada 22. jūnijā nacistiskā Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu un uzbruka Padomju Savienībai. Jau kara pirmajās dienās karadarbība nonāca līdz okupētās Latvijas teritorijai. Vācu karaspēka grupas “Ziemeļi” mērķis bija Ļeņingrada, un pirmais lielais šķērslis tās ceļā bija Daugava. Lai operatīvi šķērsotu Daugavu pie Daugavpils, vācu spēki nolēma pilsētas tiltus ieņemt ar viltu, operācijā iesaistot vācu armijas speciālo uzdevumu vienību “Brandenburg”.

Lasīt vairāk

Apzināti inficēties citu labā – kā drosmīgi brīvprātīgie grib palīdzēt pētīt Covid-19

Foto: Shutterstock

Ierasti vakcīnu klīnisko pētījumu vienkāršotā shēma paredz – daļa dalībnieku saņem jauno vakcīnu, daļa saņem placebo. Pēc tam šie cilvēki var turpināt savas ikdienas gaitas. Pēc laika pētnieki apkopo datus par saslimušajiem – cik saslima vienā un otrā grupā – un izdara secinājumus par vakcīnas efektivitāti. Taču ir arī cita pieeja, kas sola daudz ātrākus rezultātus, bet ir arī daudz diskutablāka no pētījumu ētikas viedokļa. Tā paredz veselus cilvēkus tīši pakļaut vīrusam.

Lasīt vairāk

Vienlīdzīgāks par citiem – bobslejisti LOV elitē 'iestumj' sportistu bez pieredzes

Foto: F64

Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā veiktas izmaiņas, tajā starp šī brīža Latvijas sporta izcilniekiem ir sportists, kurš pirms iekļūšanas šajā sarakstā nebija aizvadījis nevienas sacensības, bet aktīvi ar sportu sācis nodarboties vien šī gada vasarā. Sporta amatpersonas gan skaidro, ka tā ir šī sporta veida – bobsleja – specifika, tādēļ nākts pretī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai. LOV statūtos un mērķos noteikto sportisko principu neievērošana var dārgi atspēlēties nākotnē, jo arī citi sporta veidi var censties ar dažādiem argumentiem apiet noteiktos kritērijus, tādējādi nonivelējot LOV sportistu vērtību skalu.

Lasīt vairāk

Privātīpašnieki un vides aizstāvji liedz pieeju Latvijas dabas bagātībām. Kāpēc?

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Tā kā šajā gadā vairāk ceļojam pa Latviju, lielāka uzmanība tiek pievērsta galamērķu klāstam. Ja kādu interesē labi pārbaudītas vērtības, cits meklē ko mazliet eksotiskāku, cenšoties atklāt ko jaunu un vēl neredzētu. Lūkojoties pēc sirdij tīkamākā, nereti nākas sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Te, izrādās, objekts atrodas privātīpašumā, te kāds ceļotājs pēc fantastiskiem un ažiotāžu sacēlušiem foto atsakās teikt, kur tie uzņemti, sak, lai šī vieta paliek noslēpumā. Tas noved pie viena jautājuma – Latvijas daba ir visiem vai tomēr privileģētajiem?

Lasīt vairāk

Dārgi un grezni: naktskluba 'Essential' sākums un gals

Foto: LETA

Par fenomenāli veiksmīgā kluba "Essential", kuru tautā dēvēja par "Esīti", likteni neviens nepastāstītu tik labi kā tā īpašnieks – miljonārs Gints Guks. Viņš ir leģendāra persona, viens no diskotēku kustības pionieriem Latvijā, kurš sāka darboties jau 80. gados, mājas apstākļos lodējot gaismas tehniku. Tad, nodibinājis kompāniju "PRO 1", sāka tirgot profesionālu koncertu apskaņošanas tehniku un augstas klases aparatūru audiomāniem, kāds ir arī viņš pats. Tādējādi 2000. gadu sākumā viņš jau bija pietiekami turīgs cilvēks un varēja atļauties "uzspēlēt" klubu biznesu, sākotnēji pat ar desmitiem tūkstošu zaudējumiem.

Lasīt vairāk

Pie skaidras naudas tikt aizvien grūtāk – bankomātu skaits sarūk

Foto: F64

Bezskaidras naudas izmantošanas paradumi veicinājuši arī izmaiņas banku bankomātu tīklā un filiālēs, turklāt pandēmija šos procesus vēl vairāk paātrinājusi. Ņemot vērā bezkontakta maksājumu attīstību, nākotnē bankas plāno ieviest arī bezkontakta iespēju bankomātos.

Lasīt vairāk

Bembijs mūra tornī, skvoteris Nikolajs un jauna nodaļa. Lantes muižas izglābšanas stāsts

Foto: Privātais arhīvs/Renārs Kārkliņš

"Jūs zināt, kas tie par caurumiem sienā?" "Baidos minēt. No lodēm?" "Jā, no skrotīm – kāds ir vienkārši ņēmis un bliezis sienā." Ir sestdienas vakars, un es ciemojos Lantes muižā Ropažu novadā. Celta 19. gadsimta otrajā pusē, kopš padomju gadiem mocīta, tad pamesta un bijusi tuvu pilnīgai bojāejai, tā šopavasar atradusi jaunus īpašniekus un pamazām atgūst dzīvību.

Lasīt vairāk

Māris Zanders: Cik daudz var panākt ar ierobežojumiem?

Foto: LETA

Nē, tālākais teksts nebūs par Ilzi Viņķeli, strīdiem sociālajos tīklos, "Zviedrijas ceļu" utt. Teksta mērķis ir mēģināt izklaidēt lasītāju, minot vairākas vēsturiskas epizodes, kas apliecina savā būtībā tāpat labi zināmo – ja vara nosaka ierobežojumus, ko būtiska sabiedrības daļa neakceptē, ierobežojumiem nav lielas jēgas. Te nav runa par to, vai ierobežojumi ir pareizi, kļūdaini, sabiedrība apzinīga vai vieglprātīga. Runa ir par ierobežojumiem kā instrumentu kaut kā panākšanā.

Lasīt vairāk

No pēdējās paaudzes, kas gulējusi siena šķūnī. Gatis Gāga un viņa dzīves garšas

Aktieris Gatis Gāga ir kurzemnieks, kuru pēdējā laikā itin bieži redzam televizoru ekrānos. Viņa dzimtās mājas atrodas Ugālē. Netālu no vietas, kur vietējais mācītājs būvē ērģeles, Gatis pāris hektāros iekopis ābeļdārzu. Katru pavasari, pēc meža zvēru uzbrukumiem, augļu koki tiek rūpīgi apkopti, lai rudenī varētu novākt bagātīgu ražu. Runājot par ēšanu, sadzīvē Gatis ievēro mērenību un cenšas ēst veselīgi, bet uz skatuves vai kino, kur reizēm ēšanas epizodes tiek filmētas piecas reizes pēc kārtas, ir pamatīgi jāpacenšas.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!