Šajā nedēļā uzmanība arī fokusēta uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Sporta žurnālists Jānis Bendziks vēstīja par spēļu izmaksām, stingrajiem drošības pasākumiem un Latvijas sportistu izredzēm.
Olimpiskās spēles ir globāli sporta svētki, kuros sumina visu cilvēku vienlīdzību, tādēļ to norisei Ķīnā īpaši pievēršas Dondups Vančens, kurš par šo jautājumu iepriekš veidojis filmu. Viņš pirms četriem gadiem slepenībā izkļuva no savas dzimtenes Tibetas, kur Ķīnas varas iestādes viņu ieslodzīja, spīdzināja un uzraudzīja kā aizdomīgu tautas ienaidnieku. Viņu intervēja žurnālists Andris Kārluvalks, raksts lasāms šeit.
Žurnāliste Kristina Hudenko savukārt izjautāja epidemiologu Ņikitu Trojanski, viņas vārdiem, "Kembridžas absolventu, kurš aģitē vakcinēties, ieskicē drūmas prognozes, sniedz desmitiem interviju un kalpo kā zibensnovedējs, uztverot cilvēkos sakrājušos naidu un aizkaitinājumu".
Šajā nedēļā saviem lasītājiem "Delfi Plus" piedāvāja aizraujošu un vērtīgu rakstu sēriju "Liepājas Ziņģis", kurā žurnālists Viesturs Radovics pētīja bijušā karavīra un nacionālā partizāna Georga Ziņģa gaitas 2. pasaules kara laikā un pēc tā. Viņa dzīvesstāsts varētu būt Holivudas kara drāmas vērts, dažas tā epizodes iestrādātas latviešu seriālā "Sarkanais mežs".
"Campus" iedziļinājās jaunā koronavīrusa ceļā no notekūdeņiem līdz laboratorijai. Citā rakstā atkal piecas situācijas, kad rindas uz Covid-19 testu noved pie nopietnām problēmām.
Vai ēdiens var palīdzēt uzlabot imunitāti un izvairīties no saslimšanām, skaidroja "Tasty.lv" redaktore Ieva Raiskuma, savukārt sarakstu ar vietām, kur Rīgā doties uz branču vai pasūtīt to uz mājām, apkopoja OIga Stopinska.
Par ko vēstīs "Delfi Plus" drīzumā? Rakstīsim par to, kā elektroenerģijas cenu kāpumu izjūt Latvijas kinoteātri, par to, kādi ir Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājumi sporta skolu attīstībai. Arī pievērsīsimies jautājumam par bērnu adopciju uz ārzemēm. Tāpat arī "Delfi Plus" dzīvesstils turpinās iepazīstināt ar dažādiem iedvesmojošiem cilvēkiem, kā arī, tuvojoties visu mīlētāju svētku dienai, uz sarunu par seksu agrākos laikos un tagad aicināsim ekspertus.
Lūk, spilgtākie aizvadītās nedēļas raksti. Par iespējām abonēt "Delfi Plus" uzzini šeit.
'Ārkārtīgi nopietns draudu signāls'. Kā Krievijas iespējamais iebrukums Ukrainā ietekmētu Latviju?
Vissliktākais, kas Eiropā noticis kopš Otrā pasaules kara. Sāksies selektīvais aukstais karš. Palielināsies spriedze un nospriegotajā atmosfērā pieaugs drošības riski arī Latvijā. Neviens no "Delfi" uzrunātajiem Latvijas ārlietu un aizsardzības politikas kūrētājiem un ekspertiem neuzskata, ka saspīlētā situācija pie Ukrainas robežas būtu vērojama relaksētā noskaņā ar popkorna tūtu rokās.
Liepājas Ziņģis – kā čeka beidzot noķēra mežabrāli Žoržu
"Interesanti, ja nebūtu tik skumji," par sava tēva dzīvesgājumu saka Georga Ziņģa meita Laura Skudra. Viņa dzimusi izsūtījumā Sibīrijā, bet viņas vecāki iepazinās Latvijā. 1949. gada vasarā Ziņģa partizānu grupas biedrs Ernests Rudzroga aizveda Georgu uz Rasmas mājām. Rudzroga pazina Rasmas brāli un vēlējās noskaidrot, vai nav kādu ziņu par viņa uz Sibīriju deportēto ģimeni. Kāds bija Georga un Rasmas ceļš līdz Sibīrijai, šajā rakstā.
NLAW Ukrainai: signāls Kremlim un bēdas krievu tankistiem
Tanks no mednieka kļūs par medījumu, tam vairs nav, kur slēpties, un tā dzīve tiek pēkšņi aprauta, tā metaforās par šo ieroci izsakās tā izstrādātājs "Saab Bofors Dynamics". NLAW prettanku raķetes ir viens no bruņojuma veidiem, ko Ukraina līdz ar politisko atbalstu saņēmusi no Rietumu pasaules valstīm, saskaroties ar Krievijas uzbrukuma draudiem. Vairāk par šī ieroča nozīmi rakstā.
Kā 24 gados kļūt par visvairāk citēto un nīsto. Intervija ar Ņikitu Trojanski
Pirms pusotra gada Ņikita Trojanskis pat iedomāties nespēja, ka kļūs par vienu no "pandēmijas balsīm" Latvijā. Tagad 24 gadus vecais Kembridžas absolvents aģitē vakcinēties, ieskicē drūmas prognozes, sniedz desmitiem interviju un kalpo kā zibensnovedējs, uztverot cilvēkos sakrājušos naidu un aizkaitinājumu. Varētu šķist, ka Trojanska ir pat par daudz. Kur viņš tāds uzradās? Kādēļ tik daudz uzmanības cilvēkam, kas vēl vakar bija students? Kurš devis viņam tiesības ietekmēt visas valsts dzīvi? Par to un daudz ko citu – sarunā ar "Delfi Plus".
Olimpisko spēļu tūre Āzijā noslēdzas Pekinā. Kādas izredzes Latvijai?
XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā piektdien, 4. februārī, tiks ieskandinātas ar atklāšanas ceremoniju. Arī šīs olimpiskās spēles pamatīgi ietekmēs Covid-19 pandēmija, un sacensību norises vieta iekārtota "burbuļu burbuļos", tāpēc, iespējams, sportisti, treneri un visi pārējie iesaistītie šobrīd atrodas pasaules drošākajā vietā.
Plāno koriģēt invalīdu asistentu pakalpojuma reformu
Mainot modeli, kā cilvēkiem ar invaliditāti tiek nodrošināts asistenta pakalpojums, personām ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem iespējas tikt ārā no mājas ir ievērojami samazinājušās. Sociālā eksperte Santa Survila raidījumā "Spried ar Delfi" pauda viedokli, ka arī šiem cilvēkiem ir nepieciešama socializēšanās, taču Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa norādīja – ierobežota finansējuma apstākļos vienmēr nāksies noteikt prioritātes.
'Hipiji mežā' – kāpēc lietuviešu nacionālajiem partizāniem bija gari mati
Visās trijās Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara radās nacionālo partizānu kustība, kuras pamatmērķis bija cīnīties pret okupantiem – padomju varu. Pašos pamatos partizānu vienību struktūra un organizācija gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā bija līdzīga, tomēr ir novērojamas arī nelielas atšķirības. Aplūkojot latviešu mežabrāļu attēlus, redzam vai nu bārdainus, vai arī gludi skūtus vīrus gan armijas formastērpos, gan civilā apģērbā. Turpretī lietuviešu partizāni bieži vien izceļas ar visnotaļ redzamu atšķirību – gariem matiem. Kāpēc tā, skaidrojam šajā rakstā.
Piecas situācijas, kad rindas uz Covid-19 testu noved pie nopietnām problēmām
Covid-19 paštestā – divas svītriņas, laboratorijas tests pēc sešām dienām – negatīvs. Ārsts neiesaka "būsteri", bet sertifikāta termiņš iet uz beigām... Ātrais tests rāda divas svītriņas – sēžam mājās, gaidām PĶR, slimības lapu nedod, neattaisnoti kavēju darbu. Skolotāja ģimene slimo, viņam paštests negatīvs, var strādāt – visi skolēni inficēti... Kā risināt problēmas, ko izraisījis laboratorisko analīžu sistēmas kolapss, kas saistīts ar paaugstinātu inficēšanos ar vīrusa omikrona paveidu? Portāls "Delfi" šo jautājumu uzdeva Veselības ministrijai.
Jaunie sūrie rēķini – kādi tie ir valdības ministriem pašiem
Elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi – viss kļuvis dārgāks. Pēc šoka, ko daudziem nesa decembra rēķini, vairums iedzīvotāju ar bažām gaida janvārī "sadzīvoto". Kamēr šie aprēķini vēl tikai apaļojas, "Delfi" lūdza Ministru kabineta locekļiem un premjeram ielūkoties savas dzīvesvietas rēķinos un komentēt tajos redzamo. No visiem 14 ministriem neatsaucās tikai ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs – paskaidrojot, ka privāta rakstura ziņas nesniedz.
Kanalizācijas epidemioloģija: jaunā koronavīrusa ceļš no notekūdeņiem līdz laboratorijai
Notekūdeņi savā ziņā ir sabiedrības dzīves līmeņa, uztura un higiēnas paradumu, jā, arī veselības stāvokļa spogulis. Tur rodamas liecības gan par to, ko ēdam, gan par to, kādu sadzīves ķīmiju un kādus medikamentus ikdienā lietojam, gan arī par to, ar kādām infekcijas slimībām slimojam. Tāpēc notekūdeņu monitorings ir viena no metodēm, ko pasaulē, arī Latvijā, izmanto ar mērķi sekot līdzi jaunā koronavīrusa izplatībai. Notekūdeņu pētīšana reizēm var atklāt arī tādus aspektus, ko ar laboratoriskajiem testiem vien uzzināt būtu grūti. Kā šis process notiek Latvijā – to niansēs "Delfi" skaidro Dita Gudrā, viena no zinātniecēm, kas iesaistīta notekūdeņu monitoringa projektā.
Vai ēdiens var uzlabot imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanas
Šoziem imunitātes jautājums ir īpaši aktuāls. Bieži runājam par to, kā paaugstināt imunitāti, ko ēst, lai uzlabotu imunitāti. Reizēm dzird sakām: "Man ir ļoti zema imunitāte, jānopērk tirgū dzērvenes!" Bet vai dzērvenes, skābi kāposti, medus, dažādi imunitātes eliksīri vispār palīdz? Un kā saprast, kad par imunitāti jāsāk uztraukties?
Vairs nav rīts, un vēl nav vakars: kurp Rīgā doties uz branču vai pasūtīt to uz mājām
Branči jeb vēlās brokastis ir populāras visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Neskatoties uz epidemioloģisko situāciju, daudzi restorāni Rīgā turpina rīkot brančus. Vai arī piedāvā pasūtīt līdzņemšanai, kā arī ar piegādi, lai baudītu gardus ēdienus draudzīgā kompānijā, mājās vai pat dabā. "Delfi" izpētīja, kādi tad ir piedāvājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
