Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Opozīcijas partija "Progresīvie" nosūtījusi jautājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), lūdzot skaidrot, kuras valsts institūcijas pienākums ir izvērtēt iespējamus sankciju pārkāpumus, Ogres mēram Egilam Helmanim (NA) rosinot rīkot Putinam pietuvinātā Krievijas uzņēmēja Pjotra Avena īpašumā esošo porcelāna kolekcijas izstādi.

Kariņam adresētajā vēstulē "Progresīvie" norāda, ka Ogres pašvaldības vadītājs Egils Helmanis (NA) 2022. gada decembra beigās vērsās pie Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītājas Evijas Smiltnieces ar ierosmi 2023. gada februārī Ogres muzejā izstādīt Putinam pietuvinātā Krievijas uzņēmēja Pjotra Avena kolekcijā esošo latviešu mākslinieku porcelāna izstādi.

Vēstulē atgādināts, ka 2022. gada 28. februārī Eiropas Savienība (ES) noteica sankcijas pret Avenu, iekļaujot viņu ES sankcijām pakļauto fizisko personu sarakstā.

"Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu, starptautiskās, tostarp ES noteiktās sankcijas un Latvijas nacionālās sankcijas ir jāievēro un jāpilda visām personām," raksta "Progresīvie".

Partija arī atsaucas uz Ārlietu ministrijas (ĀM) šā gada februārī sniegto informāciju, ka, saskaņā ar ES regulu par sankcijām, ir jāiesaldē visi sankcionētās personas līdzekļi un saimnieciskie resursi, tāpat aizliegts tieši vai netieši sankciju subjektam vai tā labā darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus.

"Progresīvie" norāda, ka "saimnieciskie resursi" regulas izpratnē ir visdažādākie materiālie un nemateriālie, kustamie vai nekustamie aktīvi, kas nav līdzekli, bet ko var izmantot, lai iegūtu citus līdzekļus, preses vai pakalpojumus.

"Mākslas darbi ir vērtējami kā sankcijām pakļautas personas saimnieciskie resursi, tādēļ tie tiek pakļauti civiltiesiskajiem ierobežojumiem, minētos resursus iesaldējot," pauž partija un piebilst, ka ĀM ieskatā, šādi resursi nekādā veidā nav izmantojami. Par noteikto sankciju pārkāpšanu personai var iestaties kriminālatbildība.

"Progresīvie" vēstulē premjeram raksta, ka šādus iespējamos pārkāpumus vērtēt atbilstoši Sankciju likumam ir Valsts drošības dienesta (VDD) kompetencē, kuru parrauga Iekšlietu ministrija (IeM).

Savukārt IeM iepriekš norādījusi, ka ministrija neietilpst kompetento institūciju lokā, kuras veic darbības, kas nepieciešamas lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, kā arī tā neveic sankciju izpildes uzraudzību.

Ņemot vērā minēto, "Progresīvie" vēršas pie premjera ar līgumu skaidrot, kurai no Latvijas valsts institūcijām ir pienākums izvērtēt iespējamus sankciju pārkāpumus un kuras institūcijas kompetencē ir izvērtē, vai kompetentās institūcijas veic tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi.

Tāpat opozīcijas partija vēlas noskaidrot, kāda atbildība var iestāties kompetentajai institūcijai, kura nolaidīgi pilda pienākumu izvērtēt iespējamus sankciju pārkāpumus vai sankciju apiešanas mēģinājumus.

Vēstulē premjeram arī lūgts skaidrot, kādas sekas var iestāties, ja Latvijas valsts vilcinās izvērtēt iespējamus sankciju pārkāpumus Ogres mēra rīcībā, organizējot sankcijām pakļautā Avena saimniecisko resursu izstādi.

Jau ziņots, ka Ogres vēstures un mākslas muzejā atcelta februārī plānotā Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena porcelāna privātkolekcijas izstāde.

Helmanis sociālajos medijos rakstīja: "Pret Pjotru Avenu ir sankcijas noteikusi ES, bet ne ASV. Es, protams, nezinu globālās spēles aizkulises, bet ASV lēmumi man šķiet Latvijas drošībai daudz būtiskāki un vērā ņemamāki. Es zinu arī to, ka Pjotrs Avens ir palīdzējis ukraiņiem, nosodījis Krievijas agresiju un izteicis gatavību savus līdzekļus ieguldīt Ukrainas un Latvijas izaugsmē."

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Avens 2022. gada decembrī uzturējies Latvijā un savā īpašumā ticies ar Helmani, bet Ogres mērs šo tikšanos raidījumam noliedza. Vēlāk Helmanis gan esot sazinājies ar raidījuma veidotājiem, apgalvojot, ka iepriekš notikušajā intervijā viņš esot pārpratis jautājumu.

Vēlāk Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" Helmanis atvainojās visiem Latvijas iedzīvotājiem un raidījuma "Nekā personīga" skatītājiem. Politiķis skaidroja, ka bijis emocionāli noguris, jo masu mediji jau divas nedēļas viņu "grilē un uzdod šos jautājums", turklāt, kad par Avena kolekcijas izstādi interesējies iepriekšminētais raidījums, viņam jau bijušas vairākas filmēšanas, un šī emocionālā noguruma dēļ viņš pieļāvis kļūdu – pārpratis TV3 raidījuma žurnālistu jautājumu.

"Es nevēlējos nevienu maldināt," teica Helmanis. Uz raidījuma vadītāja Guntara Rēdera jautājumu: "Samelojāt?", Helmanis atbildēja, sakot: "Es pieļāvu kļūdu".

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle raidījumā "Spried ar Delfi" iepriekš norādīja, ka Aneva porcelāna kolekcijas izstāde ir klasisks "maigās varas" instruments.

"Protams, ka Avena kungs jūtas neērti ar sev piemērotām sankcijām, ar pilsonības apšaubīšanu, tādēļ viņam vajag darīt visu, lai radītu priekšstatu, ka viņš nav tik slikts, kā par viņu kāds domā," pauda Metla-Rozentāle.

"Lūk, viņš kolekcionē latviešu mākslinieku radītus traukus, un tāpēc mums vajadzētu viņu mīlēt nedaudz vairāk, jo tie trauki taču pie viņa glabājas – mākslas vērtības. Diezgan skumji ir tas, ka uz šādu klasisku gājienu iekrīt lielas pašvaldības vadītājs, kuram, iespējams, Avena kungs ir draugs vai labs paziņa," secināja Metla-Rozentāle.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars iepriekš pavēstīja, ka Ogres vadības un Ogres Vēstures un mākslas muzeja strīds ir jāuztver kā politisks, kas sāciet pirms gadījuma ar Avena kolekcijas izstādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!