Nauda izkūpēja ēterā: kuru partiju vadītie resori uz nebēdu tērējušies kampaņu iepirkumos

Sērijas pirmajā rakstā apskatīsim, kādi bijuši partiju vadīto ministriju un to padotības iestāžu tēriņi sabiedrisko attiecību aktivitātēm, piesaistot kādu ārpakalpojuma sniedzēju un izsludinot iepirkumu.

Atšķirībā, piemēram, no būvniecības izdevumi mārketingam un sabiedriskajām attiecībām nav veids, kā ļaunprātības vai muļķības dēļ izšķērdēt simtiem miljonu eiro. Taču tāpēc nav mazāk būtiski zem lupas papētīt to, ko valsts resori dara šajā jomā.

Pirmkārt, šo izdevumu lietderība ir apšaubāma no labas valsts pārvaldības teorijas viedokļa – kāpēc varas pārstāvji, kuri vārdos tik daudz uztraucas par sabiedrības medijpratības un kritiskās domāšanas trūkumu, atzīstot to par draudu demokrātijai, vienlaikus tērē miljonus, lai īpaši iestāstītu, ka kaut kas viņu darbā ir patiesi vajadzīgs un labs?

Otrkārt, mārketinga izdevumu atdeve ir grūti izmērāma, līdz ar to paver plašu augsni jautājumiem par tēriņu lietderību. Protams, var ar sabiedriskās domas aptauju palīdzību uzzināt, vai pēc dāsnām kampaņām cilvēki prot labāk šķirot atkritumus, vai biežāk apmeklē dzemdes vēža pārbaudes, taču, ja cerētais efekts netiek panākts, atbildību par to neviens neuzņemas un nauda vienkārši izkūpējusi gaisā.

Treškārt, pieejams finansējums kādas konkrētas valsts pārvaldes funkcijas "pīārošanai" kļūst par kārdinājumu to izmantot konkrētā politiķa vai politiskā spēka, kurš kontrolē konkrēto resoru, slavēšanai.

Lai noskaidrotu partiju un ministriju tēriņus sabiedrisko attiecību un mārketinga aktivitātēm, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datubāzi, atlasījām visu ministriju, to padotības iestāžu, padotības kapitālsabiedrību un Valsts kancelejas atbilstošos iepirkumus laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2022. gada septembrim. Neapkopojām datus par kampaņām, kas veidotas, izmantojot ministriju iekšējos resursus. Ņemot vērā, ka trīs ministrijās (Iekšlietu, Ekonomikas un Labklājības) mainījušies pie varas esošie politiskie spēki, to iepirkumus pētījām divos laika posmos – no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada jūnijam, kad šīs ministrijas vadīja nu jau pašķīdušā "KPV LV" ministri, un pēc 2021. gada jūnija, kad ministrijas pārņēma citi koalīcijas partneri.

Pētīto iepirkumu lokā iekļāvām visas komunikācijas un sabiedrības informēšanas kampaņas, reklāmu rullīšu veidošanu, reklāmu izvietošanu medijos vai pilsētvidē, publiskās izdales materiālu iepirkumus, kā arī konferenču un diskusiju rīkošanu, ja tās tika translētas internetā vai organizētas publiskos pasākumos, piemēram, sarunu festivālā. Mūsu aprēķinos neiekļāvām iepirkumus, kas bija vairāk saimnieciska rakstura, bez iespējas "spodrināt spalvas" vai kā būtiski ietekmēt sabiedrisko domu, kāda bija, piemēram, policijas jauno formu iegāde vai ministriju logo uzdrukāšana uz kancelejas precēm.

Vairākos iepirkumu līgumos tika lietots termins "maksimālā iepirkuma summa", kas nozīmē, ka galējās iepirkuma izmaksas var būt arī mazākas. Pie kopējiem tēriņiem pieskaitījām maksimālās iepirkumu summas, jo daļa iepirkumu vēl tiek īstenoti un galējās izmaksas aprēķināt tiem nevar. Summas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Kopējos tēriņos neiekļāvām arī "Rail Baltica" projekta (RBR 2020/08) izstrādi, jo, pētot publiski pieejamos dokumentus, nebija iespējams nodalīt mārketinga budžetu no būvdarbu, plānošanas un citām izmaksām. Savukārt iepirkuma lielais budžets – vairāk nekā astoņi miljoni eiro – būtiski ietekmētu partiju un ministriju PR tēriņu gala rezultātus, padarot tos mazāk objektīvus.

Jāpiemin, ka PR tēriņu finansējuma avots ir dažāds, daļa kampaņu īstenota par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, bet citas daļēji vai pilnībā apmaksātas no citiem finanšu avotiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Savienības fonda vai Eiropas Ekonomikas zonas projektu naudas.

Kopumā dažādu kampaņu iepirkumos iztērēti vairāk nekā 14,8 miljoni eiro. Tikai piecas no pārbaudītajām iestādēm šādām aktivitātēm nepilnu četru gadu laikā tērējušas mazāk par 500 tūkstošiem. Tādas bijušas premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pārraudzībā esošā Valsts kanceleja, kas šim mērķim atvēlējusi vairāk nekā 358 tūkstošus eiro, "Konservatīvo" līdera Jāņa Bordāna pārstāvētā Tieslietu ministrija, kas iztērējusi nepilnus 249 tūkstošus eiro, sākotnēji "KPV LV" pārraudzībā esošā, bet vēlāk "Attīstībai/Par!" vadītā Iekšlietu ministrija – 172 tūkstošus eiro – un ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) vadītā ministrija, kas PR iepirkumos iztērējusi nepilnus 42 tūkstošus eiro. Jānorāda, ka šajos gadījumos lielākie tērētāji ir nevis pašas ministrijas, bet to padotības iestādes. Piemēram, vairāk nekā pusi no Tieslietu ministrijas tēriņiem par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem (kopā nepilni 249 tūkstoši eiro) izlietojusi tās padotībā esošā Patentu valde, kas četras reizes īstenojusi "Sabiedrības informēšanas kampaņu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību", kopā iztērējot 155 tūkstošus eiro. Bet Iekšlietu ministrijas tēriņos lauvas tiesa izlietota, īstenojot tās padotības iestādes Valsts policijas kampaņas (139 tūkstoši eiro).

Puse no pārbaudītajām iestādēm, proti, septiņas ministrijas, to padotības iestādes un kapitālsabiedrības, sabiedrisko attiecību pakalpojumiem tērēja no 958 tūkstošiem līdz 1,5 miljoniem eiro. Trešajā vietā ierindojas "Attīstībai/Par!" vadītā Aizsardzības ministrija (AM), kas PR iepirkumiem paredzējusi nedaudz vairāk kā pusotru miljonu (1,54 miljoni) eiro. Otro vietu PR tēriņu topā ieņem "Konservatīvo" vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar "izpīārotu" vairāk nekā 1,71 miljonu eiro. Bet visdūšīgāk tērējusies "Attīstībai/Par!" vadītā Veselības ministrija (VM), kas šī perioda laikā dažādām kampaņām izlietojusi gandrīz 3,2 miljonus eiro.

No AM iepirkumiem lielāko daļu – vairāk nekā 1,28 miljonus eiro – tērējis tās padotībā esošais Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka lielākie tēriņi sākušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka vairums šādu iepirkumi veikti jau 2021. gadā.

IZM šī sasaukuma laikā veica augstskolu reformu, tāpat tās nozaru darbu būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, jo to laikā bērni mācījās attālināti. Tomēr šo problēmu skaidrošanai ministrija atvēlēja salīdzinoši mazu daļu no kopējā sabiedrisko attiecību pakalpojumu iepirkumu budžeta – ap 40 tūkstošiem katrai. No kopējiem tēriņiem, vairāk nekā 1,71 miljona eiro, lielāko daļu veido padotības iestāžu tēriņi – kampaņas rīkojusi gan Valsts izglītības attīstības aģentūra, gan Valsts izglītības satura centrs, gan Latviešu valodas aģentūra, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests. Tāpat sabiedrisko attiecību aģentūru vai mediju aģentūru pakalpojumus izmantojušas IZM padotībā esošās augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskās universitāte.

Bez īpašiem pārsteigumiem – visvairāk tērējusi "Attīstībai/Par!" vadītā Veselības ministrija, kurai visi šie gadi pagājuši Covid-19 zīmē, un PR vajadzībām iztērēti gandrīz 3,2 miljoni. Jānorāda, ka informatīvo kampaņu pandēmijas laikā bija gana daudz – par to, kā atpazīt saslimšanu ar Covid-19, kāpēc jāvakcinējas, kā izmantot digitālo sertifikātu, tāpat arī notika balstvakcinācijai veltītas kampaņas.

Iepirkumi, kuros atrodams vārds "Covid", sasniedz vairāk nekā 200 tūkstošus eiro no kopējiem tēriņiem. Taču, iespējams, tā ir tikai vīrusa tēriņu aisberga redzamā daļa un liela daļa skaidrojošā darba īstenota caur tādiem iepirkumiem kā "Reģionālo drukāto preses mediju pakalpojumu iepirkums", "Zinātnes komunikācijas pakalpojumu iepirkums" vai "Sabiedrības informēšanas aktivitāšu par aktuālām sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses tēmām izstrāde un īstenošana". Jāatgādina, ka vislielākā vakcinācijas aptvere tika sasniegta tikai tad, kad lietā tika likta "pātaga" un nevakcinēšanās iedzīvotājiem varēja beigties ar atlaišanu no darba. Starp Covid-19 iepirkumiem bija arī "2 miljoni iemeslu vakcinēties" kampaņa, kurā piedalījās arī bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. Viņa piedalīšanās kampaņā guva īpašu ievērību, bet ne to labāko iemeslu dēļ. Bijušā futbolista sacītais tika kļūdaini pārtulkots krievu valodā divas reizes. Pēc reklāmas aģentūras otrās kļūdīšanās reizes Gorkšs šo teikumu iztulkoja pats.

Tomēr pandēmija nav vienīgais temats, par ko informējusi Veselības ministrija, – īstenotas tādas kampaņas kā "sabiedrības informēšanas kampaņa par bērnu drošību", kampaņa par ņirgāšanās mazināšanu skolās, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas kampaņa un citas. Lielākā daļa iepirkumu īstenota caur VM padotības iestādēm – Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC). Vairāk nekā pusmiljonu eiro sabiedrisko attiecību iepirkumos iztērējusi VM padotībā esošā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

Apkopojot publiski pieejamo informāciju par ministriju tēriņiem, saskaitījām, cik lielas naudas summas sabiedrisko attiecību izdevumiem katra partija ir tērējusi savas valdīšanas laikā.

Vismazāk tērējusi no valdības izspiestā "KPV LV" – kopā gandrīz 1,63 miljonus. No tiem lauvas tiesa aizgāja Labklājības ministrijas (785 tūkstoši) un Ekonomikas ministrijas (733 tūkstoši) tēriņiem, bet, vadot Iekšlietu ministriju, "KPV LV" sabiedrisko attiecību pakalpojumu iepirkumos iztērēja nepilnus 111 tūkstošus.

Nedaudz vairāk – 1,71 miljonu – tērējuši premjera vadītās "Jaunās Vienotības" resori. Šīs partijas pārraudzībā atradās Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija un Valsts kanceleja. Ārlietu ministrija tērējusi 42 tūkstošus PR iepirkumiem, bet Valsts kasei tēriņi mērāmi 358 tūkstošos eiro. Finanšu ministrija tērējusi visvairāk – 1,31 miljonu eiro. Šajā summā ir gan pašas ministrijas, gan tās padotības iestāžu – Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras – informatīvo kampaņu tēriņi.

Trešajā vietā atrodas Nacionālās apvienības (NA) resori ar iztērētiem 1,99 miljoniem eiro. Vismazāk tērēts Zemkopības ministrijā – 97 tūkstoši. Visvairāk – Kultūras ministrijā – nepilni 965 tūkstoši eiro. Ekonomikas ministrijā, kuru NA vada kopš 2021. gada jūnija, vairāk nekā gada laikā iztērēts 931 tūkstotis PR iepirkumiem; tas ir vairāk, nekā "KPV LV" iztērēja divos ar pusi gados.

Vairāk nekā 3,22 miljonus eiro iztērējuši "Konservatīvo" resori. Lielāko daļu no tēriņiem – 1,71 miljonu – veido IZM iepirkumi. Tai seko Satiksmes ministrija ar iepirkumiem nepilnu 958 tūkstošu vērtībā. Šī ministrija pati PR iepirkumus nav veikusi, taču tādus ir veikušas ministrijas kapitālsabiedrības – "Ceļu satiksmes drošības direkcija", "Starptautiskā lidosta "Rīga"", "Latvijas Dzelzceļš" u. c. Vismazāk tērējusi Tieslietu ministrija – nepilnus 249 tūkstošus. Bet, pārņemot vadību Labklājības ministrijā, iepirkumos iztērēti 303 tūkstoši eiro.

Pārliecinoši dārgākie resori ir partijai "Attīstībai/Par!" (A/P), kas ar lielu atrāvienu ieņem pirmo vietu – PR iepirkumu summas bijušas vairāk nekā 6,29 miljonu eiro apmērā. Vismazāk reklāmā ieguldīts no KPV LV pārņemtajā Iekšlietu ministrijā – uz pārējā fona tie ir vien nieka 62 tūkstoši. Citas A/P ministrijas tērējušas vairāk nekā pusotru miljonu katra. Visvairāk – nepilnus 3,2 miljonus – ieguldījusi Veselības ministrija, tai ar 1,54 miljoniem seko Aizsardzības ministrija. Bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tērējusi virs 1,48 miljoniem eiro.

Nākamajā rakstā vētīsim sabiedrisko attiecību uzņēmumus, kuri ieguvuši visdāsnāko finansējumu no ministriju un to padotības iestāžu rīkotajiem iepirkumiem. Pētīsim, vai uzņēmumu īpašnieki ir politisko partiju ziedotāji vai kā citādi saistīti ar politiskajām partijām. Savukārt rakstu sērijas noslēgumā aplūkosim, ar ekspertu palīdzību skaidrosim sistēmiskās nepilnības, kas ļāvušas "nokūpināt" miljoniem eiro valsts naudas sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumu iepirkumos.

Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022