Ļašenko kļūst par Latvijas Futbola federācijas prezidentu
Foto: F64

Par Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu piektdien ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēts Vadims Ļašenko, kurš līdz šim vadīja Latvijas Telpu futbola asociāciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ļašenko LFF biedru balsojumā saņēma 96 balsis, bet viņa konkurents, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tika pie 26 balsīm.

Savukārt par LFF viceprezidentiem tika ievēlēti Sergejs Kovaļovs un Olafs Pulks. Savukārt jaunajā valdē strādās Jānis Engelis, Anastasija Kučinska, Emīls Latkovskis, Nauris Mackevičs, Viktorija Mihaļčuka un Andis Rozītis.

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraidi no LFF kongresa.

LFF vēlēšanu kongress
LFF prezidenta vēlēšanas:Sandis Ģirģens - 26Vadims Ļašenko - 96Līdz ar to par jauno LFF prezidentu kļūst Vadims Ļašenko
Noslēgumā Artūrs Zakreševskis atzīmē, ka nākamais kongress plānots 2021. gada 30. aprīlī, un pasakās visiem par izturību. Portāls "Delfi" saka paldies visiem, kuri sekoja mums līdzi šīs dienas gaitā. Ar šo ierakstu teksta tiešraide tiek noslēgta.
Vēlēšanas noslēgušās ar komiteju apstiprināšanu. LFF biedri apstiprinājuši Disciplinārlietu komiteju, Spēlētāju statusa un pāreju komiteju, Apelāciju komiteju, Godīgas spēles un ētikas komiteju. Ar komiteju sastāvu var iepazīties šeit https://lff.lv/zinas/12528/zinami-pretendenti-uz-amatiem-lff-juridiskajas-institucijas/
https://twitter.com/UStrautmanis/status/1279091543236849668
LFF valdes locekļu balsojums:Jānis Apse - 71Jānis Engelis - 88Guntars Indriksons - 48Anastasija Kučinska - 73Emīls Latkovskis - 86Nauris Mackevičs - 97Viktorija Mihaļčuka - 84Andis Rozītis - 92Tādējādi valdē ievēlēti Engelis, Kučinska, Latkovskis, Mackevičs, Mihaļčuka un Rozītis. Līdz ar to valdē būs divas dāmas.
LFF viceprezidenta vēlēšanas:Sergejs Kovalovs - 95Olafs Pulks - 85Vladimirs Šteinbergs - 40Līdz ar to par viceprezidentiem kļūst Kovaļovs un Pulks.
Pirmās ir prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanas risinās vienā balsojumā. Pēc minūtes zināsim jauno LFF prezidentu
Inga Kačevska precīzi pulksten 19.00 sāk informēt par balsošanas kārtību. Vispirms balsos par prezidentu, tad par viceprezidentu, kam sekos valdes ievēlēšana. Kontrolbalsojums ļauj secināt, ka gatavi balsot 126 biedri. Klāt gan ieradušies bija 129 biedri.
Tagad kārta uzstāties pieciem kandidātiem uz dažādām LFF komisijām. Daudz cilvēku pamet zāli pirms pienāk "vakara nagla" - balsojums par valdes locekļiem un prezidentu.
Krišjānis Kļaviņš vaicā, ko Rozītis četros gados paveicis Vidzemes futbola labā.Rozītis apgalvo, ka no 60 līdz 120 komandām pieaudzis jauniešu komandu skaits. Viņš uzsver, ka ar futbolu nespēlē tikai Rūjienā un Matīšos, bet apdzīvotās vietās virs 1000 cilvēkiem tas tiek darīts. 
Rozītim tiek vaicāts nekonkrēts jautājums par atbalsta sniegšanu veterāniem. Rozītis atzīst, ka nesaprata jautājumu.
Egons Brants: Kādas ir trīs prioritātes, kurās gatavs iesaistīiesAndis Rozītis: Tā kā esmu ilgi futbolā, tad varu ātri atbildēt – reģionu futbols, treneru izglītība un futbola imidžs/ prestižs sabiedrības acīs
Raimonds Grants no Valkas vaicā, vai Rozītis plāno apvienot darbu Vidzemes reģionā ar valdi un vai tas nav interešu konflikts.Rozītis atbild, ka apvienos, bet attiecībā uz interešu konfliktu saka, ka nevar atstāt ģimeni bez iztikas, pametot darbu reģionā.
Jautajums: Vai jūs uzskatāt, ka par treneri var strādāt, ja ir tikai trenera sertifikāts, bet tikai vidējā izglītība? Mihaļčuka: Izglītības daļai ir potenciāls. Ar trenera izglītību nepietiek, izglītības daļai jāorganizē psiholoģijas kursi, vajag apmācīt spēlētājus, vecākus un biedru vai kluba dministratīvos darbiniekus psiholoģijā. Treneriem obligāti jābut zinībām psiholoģijā. Visdrīzāk. Jautājums: Vai anatomija un fizioloģija ir svarīga, strādājot ar futbolistu? Viktorija Mihaļčuka: Jā, noteikti.
Uzstājas Andis Rozītis. Viņš futbolā bijis 38 gadus, sākotnēji kā spēlētājs, vēlāk kā treneris un Vidzemes reģiona vadītājs. Rozītis pasaka paldies, ka biedri turpina nākt, lai "cik dziļā "p" mēs esam," kā arī bijušajiem LFF prezidentiem.
Asrijancs jautā, vai Mihaļčuka var attīstīt psiholoģijas jomu, lai tā būtu pieejama visiem ieinteresētajiem. Mihaļčuka apliecina, ka vēlos to darīt, bet LFF to nevar arī darīt pārlieku lielā apmērā.
Aigars Ragainis: Vai esiet gatavi parakstīties zem kredīta un bankas saistības, lai būvētu stadionu? Viktorija Mihaļčuka: Ja es te stāvu, tad esmu gatava atbildēt par saviem parakstiem, par saviem darbiem.
Krišjānis Kļaviņš vaicā par darbu LFF administrācijā: Ko jūs šajā amatā darījāt, lai ietaupītu federācijas līdzekļus un uzlabotu efektivitāti? Mihaļčuka uzsver, ka jāmaina domāšanas veids un attieksme. To viņa esot darījusi visu šo laiku. Līdzekļi katrai nodaļai nenozīmē, ka tie jāiztērē.
Viktorija Mihaļčuka: nav svarīgi, vai valdē ir sieviete vai vīrietis. Svarīgi, kādi ir nolūki, vērtības, mērķis. Ko tā personība ir gatava atdot Latvijas futbolam. Kur es redzu savu lomu? Ogranizācijas attīstība – komunikācija, biznesa attīstība, sponsoru piesaistīšana ne tikai izlasei, bet arī jaunatnes segmentam, futbolistu psiholoģija. Es kā trīs bērnu mamma varu teikt – LFF ir jābūt kā mīlošai mammai. Jārūpējas par bērniem, jāiedod instrumenti, lai pēc tam varētu patstāvīgi dzīvot.
Edgars Kaļva tic, ka Mackevičs ir viens no aktīvākajiem reģiona pārstāvjiem, bet vaicā, vai viņš ir gatavs uzņemties līdera lomu attiecībā uz sarunām ar IZM par tās izstrādātājiem kritērijiem uz sporta skolām nepieciešamajiem bērniem (kas paredz minimālo skaitu katrā sporta skolā).Mackevičs atbild, ka viennozīmīgi ir gatavs to darīt. Viņš jau iepriekš sūtījis vēstuli Pukinskam un Kazakevičam šajā jautājumā, un turpinās par to iestāties.
Krišjānis Kļaviņš: Finanses ir necaurskatāmas. Kāds ir tavs risinājums? Nauris Mackevičs: Piekrītu, ka man kā parastam biedram nav informācijas par budžetu. Pašam būs interesanti uzzināt, kā to izlieto. Likuma robežās, viss jāpublicē.
Kārta uzstāties Naurim Mackevičam.Mackevičs sola izteikties kodolīgi. Viņaprāt, ļoti viegli kritizēt, tāpēc viņš ar šo komandu vienojies strādāt bez liekas kritikas izteikšanas. Mackevičs uzsver, ka futbolu veidu katrs no zālē esošajiem, nevis valde, ģenerālsekretārs un prezidents. "Katrs no mums ko izdarīs, tas arī būs futbols," jādomā par to, nevis par veidiem, kā kāds cits kaut ko iedos. Daugavpils pārstāvis aicina katru darīt visu, kas ir savos spēkos.
Šodien virslīgas spēles sākas ar skatītājiem. Tukumā pilnas tribīnes...https://twitter.com/LV_futbols/status/1279066821765849093
Ģirģens uzdod jautājumu par universitāšu līgas izveidošanu, kas veicinātu futbola spēlēšanu bez studijas maksām.Latkovskis uzskata, ka studentu līgas izveide nav jāatbalsta.
Jautājums: Strādāji savulaik valdē un atstāji valdi. Kāpēc?Emīls Latkovskis: Mēs ar Gunti Blumbergu startējām un abiem pietrūka balsis. Tad Indriksons nāca ar ideju, ka abus uzņemsim darbā valdē bez balstiesībām. Darbošanās bez balstiesībām kaut kādā brīdī likās jocīga un bija Barona ielas skandāls. Pieņēmu lēmumu iziet un atgriezties, kad būs balss tiesības.
Jautājums, kāpēc nepietiekami veiksmīgi strādā akadēmijas un vai "8+3" risinājums bija pareizs.Latkovskis uzsver, ka akadēmijas noteikti vairāk jāatbalsta, bet leģionāru limita noteikumam jāļauj sevi pierādīt. Taču maksājumiem par leģionāriem jābūt lielākiem, lai būtu labums arī vietējiem futbolistiem.
Krišjānis Kļaviņš: Vai būsiet par atklātu budžetu un algu publicēšanu? Emīls Latkovskis: Jābūt atklātiem, nav ko slēpt. Bet jābūt saprāta robežai. Jābūt pozīcijai, ka nav ko slēpt un vajag atbildēt uz katru jautājumu. Visu ar pirkstu vilkt un kameru filmēt, tas gan nav labi. Krišjānis Kļaviņš: Kād, jūsuprāt, atkal mums būs kāds spēlētājs TOP līgā? Emīls Latkovskis: Kaut kādā posmā esam pieļāvuši kļūdas un baudām augļus, ka nav spēlētāju. Darbs notiek, tiek attīstīti jaunie spēlētāji. Ja spēsim no federācijas puses nodrošināt apstākļus labvēīgus visiem biedriem un audzināt spēlētājus, tad agri vai vēlu rezultāts būs.
Emīls Latkovskis uzstājas nākamais.Latkovskis futbolu sauc par savu sporta veidu un karali, kuram viņš grib palīdzēt. Par dažiem negatīviem brīžiem viņam tagad kauns. Taču, paliekot vecākam, viņš sapratis, ka galvenais ir meklēt pozitīvo. Latkovskis uzskata, ka futbolā ir spējīgi cilvēki. Viņš nenoliedz problēmas un izaicinājumus, no kurām galvenais ir savstarpējās ķildas. Latkovskis aicina futbola ģimenei strādāt kopā un cienīt vienam otru. Viņš pievienojies Ļašenko programmai, jo prezidenta amata kandidāts paveicis lielu darbu, lai pie viena galda nosēdinātu dažādus futbola pārstāvjus. Šis virziens atbalsta dažādu biedru intereses. 
Jānis Osis vaicā: kāda summa atvēlēta sieviešu futbolam? Kučinska atklāj, ka tie ir vairāk par 700 tūkstošiem eiro gadā. Osis uzdod jautājumu, vai tie patiešām iztērējami sieviešu futbola labā. Kučinska norāda, ka tie arī tiek tērēti attīstībai un citām lietām.
Edgars Kaļva: Par statūtiem. Jauno statūtu dēļ daudzi futbola cilvēki nevarēja ierasties. Vai plānojat to mainīt? Kučinska: Tā ir reāla problēma, un Pukinsks zina, ka es centos panākt, ka pāsvaldibu cilvēki var ierasties. Ceru, ka izdosies mainīt, bet tas nav vienīgais, ko mainīt.
Krišjānis Kļaviņš vaicā par konkrētiem darbiem sieviešu futbola labā gada laikā.Kučinska uzsver, ka gads ir īss periods, bet ātri vien viņai arī bija jāsaskaras ar finanšu jautājumiem.
Anastasija Kučinska: Ceru, ka Latvijas futbolam šodien ir pārmaiņu diena. Pirms gada mani ievēlēja par atbildīgo par sieviešu futbolu. Varu teikt, ka par šo gadu esmu iemīlējusi sieviešu futbolu. Redzu, ka virzāmies pareizā virzienā. Ir klubu pieaugums, ir pieaugums sieviešu komandu skaitā vīriešu klubos. Šogad bija Čempionu līgā, bija skaists vārtu guvums pret Zviedriju. Ikdienā strādāju arī finanšu un grāmatvedības jomā, tad varu teikt, ka šajā virzienā vajag strādāt vairāk. Biežo pārmaiņu dēļ grāmatvedība bija ielaista un nācās aktīvi iesaistīties gada pārskata sagatavošanā. Pēc manas iniciatīvas ieviesa motivācijas sistēmu mārketinga nodaļā. Potenciālu redzu konsultāciju jautājumos. Mūsu darbs ir strādāt LFF biedru interesēs. Tuvākie plāni, ja mani ievēlēs – caurspīdīga un skaidra finanšu kontrole, sieviešu klubu attīstība.
Māris Peilāns (FK "Jelgava") vaicā par neizdarībām Jelgavā.Olimpiskā centra sākotnējā projektā bija paredzēts apgaismojums, bet tas netika uzstādīts, uzsver Indriksons. Savukārt Peilāna celtajā "Jelgavas" bāzē nesaskata neizdarības, bet redz attīstības iespējas. To viņš uzskata par vienu no labākajiem piemēriem sadarbībā starp valsti, privāto naudu un LFF.
Krišjānis Kļaviņš: pastāstiet, kādu risinājumu redzat ziemas perioda treniņiem?Indriksons uzsver, ka tas risināts, uzstādot mākslīgā seguma laukumus, kurus var tīrīt. Blakus tiem ne visur ir siltinātas ģērbtuves. LFF projektā bija paredzēts, ka pašvaldībām jānodrošina telpas ar ģērbtuvēm un dušām, bet pašvaldības šīs saistības nav izpildījušas. Atsevišķi punkti ļauj LFF vērsties pret pašvaldībām.
Asrijancs: Jūs bijāt saistīts ar to, ka Barona ielā nav stadions un tur iztērēja 1.5 miljonu eiro. Bija konkurss, lai projektu izpildītu lētāk? Un jūs bijāt saistīti ar būvniecības firmu? Indriksons: Gribētu konkrētu jautājumu. Par kādu konkrētu būvniecības firmu ir runa? Jā, biju iesaistīts futbola stadiona plānošanā. Tiešie uzdevumi bija stadiona plānošana, projekta saskaņošana ar starptautiskajām ogranizācijām un sadarbība ar pašvaldības institūcijām. Darbs tika izpildīts, jo saskaņā ar līgumu, projekts bija jānodod 2016. gada janvārī, mēs nodevām 2015. gada decembrī. Uzskatu, ka tā ir liela nelaime (ka nerealizēja stadionu), bet celtniecības uzsākšana vai neuzsākšanu nolēma LFF valde. Tas nebija manos spēkos projektu turpināt vai neturpināt.
Guntars Indriksons uzstājas. Dzīve futbolā viņam sākusies, pateicoties darbam dažādos infrastruktūras jautājumos. Indriksons atzīst Voronovas teikto, ka jāapzinās problēmjautājumi šajā sfērā. Viņš uzsver, ka federācija izdarījusi lielu darbu, bet bieži tiek ieguldīti neprātīgi līdzekli. Vietām tiek būvētas pilis tā vietā, lai nauda tiktu iztērēta adekvāti. Jelgava, Ventspils un citi olimpiskie centri ir noderīgi, bet tur jau gadiem nav apgaismojuma. Savukārt, piemēram, Cēsīs nav kārtība attiecībā uz inventāru. Šādas lietas būtu jāuzlabo, pie tā strādājot gan federācijai, gan valstij.Ievēlēšanas gadījumā Indriksons gribētu paveikt tieši šādu darbu. Katrā ciemā tiek iztērēta nauda, bet līdz galam uzceltais laukums nav izmantots. Attiecībā uz hallēm jāizveido programma, lai saprastu, kur tās nepieciešamas, nevis triecientempā tās sacelt. 
Krišjānis Kļaviņš: Vari pateikt savus argumentus, kādēļ balsoji par Daini Kazakeviču? Jānis Engelis: Pirmkārt, Daini pazīstu 20 gadus un redzu, kāds viņš ir patriots, augstākā līmeņa speciālists. Es uzticējos treneru asociācijai, kas viņu izvirzīja. Kā jau te teica FIFA/UEFA pārstāvji, tad valdes locekļiem jāuzticas profesionāļiem.
Juris Keišs: šodien pozicionē sevi kā Ļašenko komandas pārstāvi, bet iepriekš esi sadarbojies ar Ģirģenu. Kā veici šo izvēli?Engelis atzīst, ka ilgi bijis pazīstams ar Ģirģenu, bet šobrīd saskata sevi Ļašenko komandā, kur viņam daudz pazīstamu futbola cilvēku. Viņš iesaka Ģirģenam četrus gadus pastrādāt LFF, lai visus iepazītu, un tad, iespējams, virzīties tālāk.
Jānis Engelis: Strādāju jau futbolā 20 gadus. Par darbu valdē – visus jautājumus esmu pieņēmis pēc labākās sirdsapziņas, tāpēc biju pārsteigts redzēt kādā intervijā, ka ir manī vīlies. LFF izpildvara ir tālu no reģioniem. Paldies Vadimam, kas savāca cilvēkus un esam gatavi strādāt dienu dienā ar reģioniem.
Jānis Apse pēc savas uzstāšanās mierīgi varēja doties uz savu vietu, jo jautājumu no zāles nebija.
Aigars Ragainis: Kāpēc to agrāk neizdarījāt, piemēram, 18. gadā? Šteinbergs: Nav patiesība. Man pašam bija pārsteigums, kad saņēmu zvanu no “Delfi” redaktora.
Vladimirs Asrijancs: Ko darīt ar klubiem, kas izspiež citus no sporta bāzēm?Šteinbergs noprot, ka jautājums ir par RFS, kam ir zināmas priekšrocības Rīgā. Viņaprāt, šāda prakse piecu gadu laikā beigsies, jo arī citi privātie klubi pieteiksies pašvaldības atbalstam.
Vladimirs Šteinbergs: Mēs izvēlamies nākotni uz 4 gadiem, tāpēc nozīmīgs notikums. Tāpēc svarīgi, kādus cilvēkus ievēlēsim. Neatkarīgi no tautības, valodas, dzimuma. Neviens nevar apvainot Šteinbergu par neizdarību, jo viņš jau iestājas par futbolu. To, ko esmu teicis, viss piepildījies. Par vēlēšanām - joprojām neesmu saņēmis atbildes uz jautājumiem, ko prasīju Vēlēšanu komitejai un Pukinska kungam. Mums ir milzīgas problēmas ar komunikāciju. Esmu gatavs strādāt. Lai nebūtu no LFF vadības teikumi, ka tā nav mana kompetence, vai tas nav mans jautājums. Starp citu, kāpēc Kaspars Gorkšs nav uzaicināts un viņu nelaiž kongresā, jo tomēr arī uz viņu attiecas 2019. gada pārskats.
Jautājums: Ir iespējams izmainīt likumu, kurā būtībā izlīdzinātos sporta skolu un privāto klubu attiecībasPulks: Likums to paredz. Te ir pašvaldību jautājums.
Sandis Ģirģens: Kas tavā izpratnē būs būtiskākais, lai tiktu uzlabota bērnu fiziskā sagatavotība? Ja "Hattrick" programmā katrā gadā paredzēti 1,2 miljoni eiro, no kurienes ņemsiet līdzekļus piepūšamajām hallēm?Pirmo jautājumu Pulks atzīst par sarežģītu. Tam vajadzīga trenera misijas apziņa, laukumi un galu galā paši bērni. Savukārt attiecībā uz otro jautājumu Pulks piekrīt, ka "Hattrick" programma neaptvertu visas iecerētās halles. 15. augustā būtu jābūt gatavam nolikumam, kas tiks izsūtīts uz pašvaldību. Tad varēs skatīties, kāda ir pašvaldību reakcija.
Egons Brants: Viceprezidentiem jābūt lielākam atalgojumam nekā valdei? Olafs Pulks: Statūti nenodala atbildību. Valde atbild kolektīvi. Mēs nenoteiksim atalgojumu, tas ir labas pārvaldības jautājums – cik un vai vispār būs?
Aigars Ragainis: Ja kļūsi par viceprezidentu, vai nevilksi deķi uz savu pusi?Pulks iesniedzis Vēlēšanu komitejai dokumentu, ka jautājumos par JDFS "Alberts" nepiedalīsies. Viņš arī uzsver, ka ziemas periodā visi futbolisti "mīcās" divās Rīgas hallēs.
Vladimirs Žuks: Tu tici, ka Rīgā būs halle? Olafs Pulks: Rīgas rēgiona tikšanās laikā runājām. Rīgā ir divi slēgtie stadioni. Nav nevienā citā reģionā. Latgalē bija krietni lielāka interese. Vai būs Rīgā? Es darīšu, lai būtu.
Olafs Pulks uzstājas kā nākamais viceprezidenta amata kandidāts. Pulks uzsver, cik daudz LFF biedru, ievērojami vairāk nekā citām federācijām. Tas uzliekot lielu atbildību. Pulks atgādina par "Comet" programmas izveidošanu, par kuru labprāt saņemtu jautājumus. Viņš atgādina, ka 2008. gadā pēc Jura Docenko aiziešanas mūžībā viņš iesaistījies JDFS "Alberts" darbā. Viņaprāt, svarīga saziņa ar biedriem. Federācija nedrīkst būt tālu no biedriem. Valdes locekļiem bieži jāierodas reģionos un jātiekas ar bebriem. Pulks neatbalsta "8+3" principam, bet tam jādod iespēja trīs gadu garumā. Latvijā gan jābūt stipendijām, kas atbalsta jaunos futbolistus. LFF arī jāpalīdz biedriem, piemēram, Balviem, kuri grib izveidot "futbola klasi". Federācija var arī panākt pretī biedriem saistībā ar dalības maksām. Noslēgumā Pulks uzsver tiesnešu jautājuma svarīgumu. Jāsadarbojas ar pašvaldībām futbola haļļu jautājumā. Veiksmīgus aizmetņus var ielikt jau klāt esošie trīs pilsētu mēri.
Jautājums: Vai prezidentam ir jāsaņem alga? Kovaļovs: Jā, ir jāsaņem. Ja cilvēks pārvalda 10 miljonu budžetu. Jebkuram cilvēkam par savu darbu ir jāsaņem atalgojums.
Aigars Ragainis: Ja mūsu prezidentam kaut kas notiks, vai būtu gatavs uzņemties prezidenta amatu? Tu biji viens no tiem, kas balsoja pret "8+3" leģionāru noteikumu virslīgā. Vai valde to pārskatītu?Kovaļovs apstiprina, ka būtu gatavs. Savukārt leģionāru noteikums tika pieņemts kongresā demokrātiskā kārtā. Šobrīd nevajadzētu mētāties no viena grāvja uz otru. Jāsagaida šīs kārtības rezultāti. 
Krišjānis Kļaviņš jautā Sergejam Kovaļovam: Kas ir būtiskākais, ko izdarijātSergejs Kovaļovs. Pirmkārt, trenera apstiprināšana. To,ko prezentēja ģenerālsekrteārs, ir mūsu kopējais darbs. Visa infrastruktūra ir mūsu darbs, bia pūles. Tiek mainīti laukumi, Hanzas vidusskolā, Arkādijā, tika nomainīts Olainē. Tas ir mūsu darbs. Jebkurš var aiziet un pataustīt šo darbu?Krišjānis Kļaviņš: Kāda bija motivācija, apstiprināt Daini Kazakeviču?Dainis ir vispiemērotākais amatam. Manuprāt, par izlases treneri jāstrādā cilvēkam-patriotam. Uzskatu, ka Dainis tāds ir.
Sergejs Kovaļovs, viceprezidenta amata kandidāts sāk savu uzrunu pirmais. Kovaļovs uzsver to, ka futbola darbs netika paralizēts pēdējā pusgada laikā. Par to Kovaļovs saka paldies Pukinskam, pārējiem LFF pārstāvjiem, UEFA un FIFA. Viņš esot komandas cilvēks un uzskata, ka komandā ir spēks.
Jautājums Ļašenko: kāds ir viņa mērķis jaunatnes futbolā? Vai vispirms virslīga vai jaunatnes futbols?Ļašenko par primāro jebkurā federācijā uzskata jauniešu futbolā. Viņš uzskata, ka jebkurš lēmums jāveic tā, lai jaunieši būtu ņemti vērā. Prezidenta amata kandidāts sola izveidot stipru sistēmu, pēc kuras jaunieši tiktu iesaistīti un paliktu futbolā.
Aleksandrs Isakovs: Kādi plāni ar LTFA? Vadims Ļašenko: Kaut kad jau minēju, ja ievēlēs, tad atkāpšos no LTFA. To nevar apvienot ar citu darbu. Jārisina problēmas, jābūt aktīvi strādāt 24/7, tas ir vissvarīgākais.
Dmitrijs Zabarovskis vaicā, vai LFF ir pēdējā Ļašenko futbola pietura pēc pāriešanas no "Nikars" uz LTFA un tagad tēmēšanu uz prezidenta amatu.Ļašenko sola četrus gadus pildīt iepriekš veidoto programmu. Šis amats ir viņa sapnis.
Aigars Ragainis Jautājums par izlases treneri. Ja izlases treneris nav veicis uzdevumu, tad viņš saņem trīs mēnešu algu un atbrīvo? Vadims Ļašenko: grūti atrast tādu speciālistu, kas piekristu tādiem nosacījumiem. Aigars Ragainis: Ja notiks apvērsums, tad atkāpsies arī jūsu komanda? Vadims Ļašenko: Te visi ir futbola cilvēki, tāpat kā es. Viņiem strādāt futbola labā, jo kas un kā. Man galvenais, ka savstarpēja uzticība, kas ir pamats nākotnes darbiem.
Jautājums Ļašenko: vai LFF atzīst meistarkomandas "Daugava" statusu un pielīdzina nacionālajai izlasei?Ļašenko ļoti augstu vērtē "Daugavas" veterānus, un vienmēr esot gatavs palīdzēt.
Juris Keišs: vai saskati, ka iepriekšējai federācijai bija trūkumi darbā?Ļašenko uzsver, ka komunikācija ar biedriem un federācijas prestižs. Tas ir viens no galvenajiem aspektiem. 
Vadims Ļašenko: Šajā sporta zālē man ir īpašas emocijas, jo te 7x uzvarēju telpu futbola čempionātā. Prieks, ka te esam atkal tik kuplā pulkā. Paldies tiem 103 biedriem, kas mani izvirzīja. Tas rāda, ka esam atkal vienoti. Man tas ir liels gods un atbildība, esmu tam gatavs.Esmu futbolā visu dzīvi. Futbols tā ir mana sirdslieta un dzīvesveids. Kad biju spēlētājs, man bija gods, kad mans treneris Asrijancs bija profesionāls un izaudzināja mani, ka varu kļūt par futbola cilvēku. Es zinu visus biedrus – viņu veiksmes un neveiksmes. Esmu pieejams jums režīmā 24/7. LFF prezidents nebūs tālu, bet strādās ikdienā ar jums. Visos reģionos tikos ar LFF biedriem reģionos, ar pašvaldībām. Esmu gatavs to darīt ar savu komandu. Esam gatavi konstruktīvi strādāt un attīstīt futbolu. Programma izstrādāta uz 4 gadiem un tai ir 11 virzieni, bet galvenais ir attīstība. Nozīmīgs virziens ir infrastruktūra, turpināsim esošo objektu uzlabošanu un piepūšamās halles attīstīsim. Mēs īstenosim vairākus jaunus projektus, lielākas pilnvaras reģionu vadītājiem, talantīgākajiem futbolistiem maksāsim stipendijas. Publicējām programmu, apmeklējām biedrus un bija patīkami, ka guvām labas atsauksmes. Mums komandā nebūs tikai 9 valdes locekļi, bet visi biedri. Mūsu vīzija ir “Futbols ikvienam”.
Jānis Engelis: Vai būtu gatavs iesaistīties stratēģijas padomē. Sandis Ģirģens: Engeļa kungs, jūs esit redzējis, ka es esmu strādājis. Es jau ikdienā to daru un neliegšu padomu.
Ģirģenam tiek vaicāts, vai viņš jebkurā gadījumā nākamos četrus gadus paliks futbolā.Prezidenta amata kandidāts apgalvo, ka futbolā ir bijis un būs. Ģirģens katru vasaru braucot uz ārvalstu akadēmijām, lai mācītos. "Man telefons ir pilns ar futbolu," par sev pieejamo metodoloģiju saka amata kandidāts. Viņaprāt, futbola halles konkrētos reģionos neko neatrisina. Citiem klubiem nebūs iespējas tur doties un tas nav bērniem optimāls risinājums.
Sandis Ģirģens: Aicinu kļūt demokrātiskākai sabiedrībai un pateikt tās lietas, kas rūp ikdienā. Ir svarīgi būt solidāriem un domāt par visiem. Esmu pārliecināts, ka tas labākais no manas puses būs, ja jūs būsiet iesaistīti jautājumos, kas jūs skar. Budžets, galvenokārt. Vispirms apkopo prioritātes un tad finanses pārdala. Nav jādzīvo uz dotācijām, es redzu, kas var un grib atbalstīt Latvijas futbolu.
Kāds nesaskatāms, sēdošs cilvēks prasa, ko Ģirģens līdz šim paveicis futbolā, lai viņš būtu LFF prezidents.Prezidents neatklāj klubu, kurā tas noticis, bet savulaik gājis bez samaksas trenēt bērnus, kuri palikuši bez trenera. Ministrs astoņus gadus neesot izlaidis ne treniņu. Viņš arī uzsver, ka bez UEFA un FIFA naudas nav bijis piesaistīts papildu finansējums. Bet valdē ir kompetenti cilvēki, kas varētu strādāt futbola labā.
Uldis Pūcitis, Valmieras FK: Ko jūs gribējāt pateikt, izsakoties savā uzrunā? Ģirģens kā atbildi min savas programmas punktus un norāda uz bērnu attīstību, nevis elites attīstību. Ģirģens arī norāda, ka konkurenta programmu palīdzējis izstrādāt Dainis Kazakevičs, bet tā programma jau ir bijusi pirms tam.
Prezidenta amata kandidātam tiek taujāts par viņam apkārt esošo cilvēku konkrēto jauno paaudzi. Vai vecākai paaudzei arī paredzēta vieta Ģirģena komandā?Ģirģens esot nosūtījis stratēģiju, kas paredz, ka vēsture jāciena. Viņš vēlas izveidot Latvijas futbola vēstures muzeju, kā arī veikt citus pasākumus, kas atbalsta un godina futbola vēsturi.
Aigars Ragainis Teicāt, ka sporta direktors varētu būt Andris Vaņins. Tagad esam pieņēmuši Juriju Andrejevu? Vai Andrejevs būs bezdarbnieks? Kāda loma jūsu darbībai būs reģioniem? Ģirģens: Esmu braucis uz reģioniem, ir jāspēcīna reģioni, līderu apkopo reģionu prasības. Reģionu līderiem jāapkopo vajadzības un tad jāveido programmas. Par Vaņinu – par FIFA PRO licenci esmu teicis, jūs šeit variet noskaidrot pie FIFA pārstāvjiem, ka tā ir nacionālā prasība. Nesaku, ka jāatlaiž Andrejevs, bet Vaņins var strādāt paralēli.
Dmitrijs Zabarovskis (FK "Nikars") jautā, vai Ģirģens ir gatavs profesionāli strādāt ar klubiem.Ģirģens uzsver, ka futbolā bijis desmit gadus, kā arī no LFF puses sola atbalstu futbola bumbu padošanas mašīnas sagādāšanā.
Lokomotiv Daugavpils pārstāvis interesējas – kādēļ nepalīdzēja tikties ar Tāli Linkaiti, kad bija tikšanās?Iekšlietu ministrs sāk runāt par programmas punktiem, bet neatbild uz jautājumu. Bet uz jautājumu neatbild. Tikai pēc papildus jautājuma Ģirģens atbild, ka tikšanās procedūrai ir savi noteikumi un kārtība.
Prezidenta kandidāta Sanda Ģirģena uzruna.Ģirģena skatījumā LFF nedrīkst būt platforma, kur tikai pāris cilvēki pārdala finansējumu pēc subjektīviem kritērijiem. Prezidenta amata kandidāts vaicā: kāpēc Staiceles bāzē bērniem jādzīvo skaidu mājiņās, bet sausās tualetes ir pārpildītas. Bērniem esot jāiet uz mežu. Tāpēc viens no viņa prioritāriem uzdevumiem ir tikt skaidrībā ar finansējumu. Tam būtu jābūt paredzētam jauniešiem.Turklāt kandidāts vēlas saprast, kāds futbols Latvijā tiek spēlēts. Viņš vēlas, lai valstī būtu sakārtota un vienota futbola sistēma. Ģirģens pozitīvi vērtē LFF aplikācijas izstrādāšanu, taču, vinaprāt, jāsakārto mājaslapa, kur jauniešu izlasēm nav fotogrāfijas. Inga Kačevska pārtrauc Ģirģenu pusvārdā. Viņš samulst. Laiks beidzies, kārta jautājumiem.
Vēlēšanu komitejas priekšsēdētāja Inga Kačevska skaidro vēlēšanu kārtību. Vēlēšanas sāksies ar kandidātu uzrunām un tad sekos jautājumi.
Kongress atsāk darbu. Rindas kārtībā - vēlēšanas.
Pārtraukums pamatīgi ieildzis, bet kongresam vajadzētu tūlīt atsākties.
Debates noslēgušās. Tagad 30 minūšu pārtraukums kafijas pauzei.
Guntis Blumbergs, LFF valdes loceklisPaldies Guntim Indriksonam un Žoržam Tikmeram, kuri aicināja mani strādāt. Par šiem 4 gadiem esmu saticis daudzus cilvēkus gan valsts, gan pašvaldībās, gan klubu pārstāvjus, bet visiem ir bijusi mīlestība pret futbolu. Futbolā ir vārtsargi, pussargi, aizsargi uzbrucēji - dažādas pozīcijas. Tāpat ir administrācija un viņa palīgi. Ja uzvar, tad uzvara visa komanda. Ja zaudē, tad zaudē galvenais treneris. Mēs zaudējām galveno treneri. Bet paldies valdei, viceprezidentiem, ka esam tikuši līdz šodienai. Jaunajai valdei aicinu strādāt kopā, salikt visu kopā un strādāt vienoti.
Egons Brants (LFF valde). Brants saka paldies vairākiem kolēģiem no valdes, ar kuriem strādāts kopā. Valdes pārstāvis pauž cerību, ka iesāktie darbi varēs tikt turpināti, kā arī visi šie cilvēki nepametīs futbolu. Darbības laikā nav izdevies viss grāmatvedības ziņā, kavējušies maksājumi. Brants par to atvainojas. Noslēgumā valdes loceklis lūdz portāla "Delfi" žurnālistu Uldi Strautmani pēdējo četru gadu rakstus apkopot vienā grāmatā.
Edgars Kaļva, FC ZiemeļaustrumiTicu, ka būs īpaša diena, jo krīzes situācijā un futbola saimniecībā futbols spēs pacelties jaunā veidā. Neesmu ideālists, jo neticu, ka mēneša vai gada laikā varam mainīties. Bet nospraust virzienu varam. Jāmet pie malas linča tiesas un negācijas. Jādomā valstiski par sevi un par futbolu. Lai kopējais darbs ir apbrīnas vērts. Aicinu balsot par tiem, kas futbolā apliecinājuši sevi ar darbiem. Iestāties par reģiona vērtībām. Nebūsim naivi, ka kāda komanda triecientempā nevar sakārtot. Ceru, ka futbola attīstību būs arī pēc 10-15 gadiem. Futbols ir sporta karalis. Karaļa pavalstnieki mīl futbolu. Lai izdodas!
Marija Voronova no futbola komandas “Lielupe”Viņa sāka ar to, ka šis ir vēsturisks brīdis, jo debatēs piedalās meitene. Viņa aktulaizē trīs tēmas. Par infrastruktūru: “Dzirdam par haļļu būvniecību. Vai tad galvenā problēma ir segums? Vajag reģistrēt laukumus, to stāvokli, utt. Kur nepieciešams apgaismojus, kur nepieciešams jauns klājums, utt. Tad domāt tikai par jauniem laukumumiem. Par profesionālo tiesnešu jautājumu. Uzskatām, ka LFF jāatrod kā motivēt tiesnešus visās līgās. Treškārt, par dalības maksu 3.līgā. Aicinājām atcelt 3. līgas dalības maksu, bet atbildi nesņēmām. 3. līga ir vienīgā, kur ir ir dalības maksa.
Valdis Klibus ("Futbola skola "Garkalne"). Klibus vērš uzmanību uz treneru atalgojumu un laukumu pieejamības jautājumu, kā arī uzsver negodīgu situāciju, kurā nonākusi "Rīgas Futbola skola" - tā saņem finansējumu no valsts, no pilsētas, brīvi dzīvojot savā laukumā, bet tāpat vēl papildu iekasē naudu no vecākiem.
Vladimirs Asrijancs (SK "Vēsma"): Ļoti daudz sliktas informācijas par LFF. Ceru, ka LFF sāks to labot. Kāpēc joprojām federācijā strādā cilvēki, kuri saistīti ar negatīvo? Vladimirs Šteinbergs iepriekš bijis saistīts ar spēļu rezultātu sarunāšanu [Šteinbergs auditorijā sašutumā pa galvu], kā rezultātā komanda [visticamāk, domāta Rīgas "Daugava"] tika izmesta no virslīgas. Pēc vakardienas publikācijas portālā "Delfi" balsošu par Vadimu Ļašenko.
Žanis Ārmanis ("Rēzeknes BJSS"): Basketbolā notiek labas pārmaiņas. Tur izveidotas reģionu izlases un reģionu centri. Nedomāju, ka mums arī viss slikti. Gribu atvainoties Ģirģena kungam, jo neatbildēju uz viņa vēstuli. Par futbolu varam parunāt tieši pēc kongresa. Man ļoti patika, ka Vadims atbrauca uz Latgales pusi. Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs, varam konsolidēties un atrast viens otram vietu mūsu federācijā, lai nebūtu kā iepriekš.
Valtera Jakševica uzruna vienmēr LFF kongresos raisījusi interesi. Viņš atvainojas Pukinskam par kliegšanu no zāles. Jakševics vērš uzmanību uz Staiceles bāzi. Viņš gaida, ka organizāciju vadīs “vecis ar p...”, kurš spēj pieņemt lēmumus. Jakševics norāda uz izglītības nepieciešamību futbolā, domāt par izglītību futbolā, par profesionālu cilvēku piesaisti.
Tagad sāksies debates. LFF viceprezidents Artūrs Zakreševskis atgādina, ka debatēs uzstājas LFF biedri, katrs vienu reizi un uzrunas ilgums ir 2 minūtes.
Debates sākas ar Krišjāņa Kļaviņa uzstāšanos!Krišjānis Kļaviņš: Ir tikai divi varianti - slīdēt vēl zemāk vai kaut nedaudz sākt līst ārā no nepatikšanām. Būs jāizšķiras, kuram kandidātam uzticēsimies. Par Ģirģena kungu grūti kaut ko teikt. Viņu praktiski neesam redzējuši nekur. Par Vadimu zinām vairāk. Vadims organizēja to, lai Kaspars Gorkšs nebūtu prezidents. Es viņu atbalstīju. Man bija naiva cerība, ka Latvijas futbols grib mainīties no Indriksona un Mežecka tumšajiem gadiem. Bet futbola elite vispār nav mainījusies. Vienalga prezidents Indriksons, Gorkšs, Ļašenko vai Ģirģens. Ar šo komandu būs diezgan grūti izrāpties.Zakreševskis lūdz Kļaviņam pārtraukt runu, jo pagājušas divas minūtes. Tam seko aplausi. Pēdējo gadu kongresos tā nav noticis, biedriem bieži pārkāpjot atvēlēto slieksni.Kļaviņš, dodoties prom no skatuves: "Es visus apsveicu. Šī ir pirmā reize piecu gadu laikā, kad biedram neļauj pabeigt runu."
LFF biedri par 2020. gada finanšu pārskata revidentu ieceļ "Ernst&Young Baltic". 115 bija par, seši bija pret.
LFF biedri apstiprina jurudisko komiteju četru nolikumu apstiprināšanu. Par ir 113, pret - deviņi.
LFF biedri apstiprina 2020. gada budžetu. Par nobalso - 111, pret - 11, neviens neatturējās. 
Mālmanis skaidro biedriem par līgumu pārslēgšanu, par ko savulaik rakstīja portāls "Delfi".https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/futbolistiem-nezinot-lff-davinajuma-ligumus-parforme-par-darba-ligumiem.d?id=52118257
Revidente savā uzrunā akcentēja 2018. gada pārskatu, par ko bija daudz neskaidrību pagājušā gada aprīļa kongresā.
Pilnu LFF finanšu pārskatu un revidentu atzinumu var apskatīt šeit
Nākamais temats darba kārtībā ir 2020. gada budžeta apstiprināšana.  Interesenti budžetu var apskatīt šeit
Pāris atziņas min arī Pukinsks, kurš piebilst, ka valde ir uzrunājusi administratoru, bet aizdoto naudu nav iespējams atgūt. Ģirģens ar abiem kungiem iesaistās īsā diskusijā.
Kārta uzstāties zvērinātajam revidentam Iveta Vimbai ("Ernst & Young"). Attiecībā uz iepriekšējā gadu pārskatu veiktas dažas izmaiņas. Biedri ar balsojuma rezultātu 104:7 apstiprina revidēto gada pārskatu un zvērinātā revidenta ziņojumu.
Ģirģens: 2006. gadā dibināta "Futbola aģentūra", kurai 2017. gadā sākās likvidācija. Kādas summas un kādiem mērķiem LFF tai novirzīja? Vai ģenerālsekretārs izmantojis tiesības veikt atprasījumu par aizdevumiem? Mālmanis: Tā tika veidota ar mērķi sniegt pakalpojumu, kas atšķirīgs no esošās tirgus situācijas, bet darbība bija līdzīga LFF. Man nav informācija par valdes lēmumiem, kādi mērķi bija sasniegti. Ja tie aizdevumi tika iesniegti, apjomu nevaru pateikt, jo manā rīcībā nav tie dati. Tā kā darbība nebija vairāk nepieciešama, tika pieņemts lēmums par meitas sabiedrības likvidāciju.https://www.delfi.lv/delfi-plus/sports/mistiska-futbola-agentura-naudas-pumpesana-no-lff-un-savejo-kreditesana.d?id=51740307
Juris Keišs (RTU futbola centrs): Vai vari atainot medijos izskanējušo situāciju, ka federācija fiktīvi slēgusi līgumus ar izlases futbolistiem bez viņu pašu ziņas? Mālmanis: Manā rīcībā nav tādas informācijas. Nekas nav bijis darīts fiktīvi. Līgumi nav bijuši fiktīvi vai mainīti. Ja valsts likumi tā paredz, tad jānomaksā nodokļi par šādiem līgumiem.https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/futbolistiem-nezinot-lff-davinajuma-ligumus-parforme-par-darba-ligumiem.d?id=52118257
Krišjānis Kļaviņš jautā Mālmanim: LFF šogad ieradās tiesībsargājošās iestādes, pastāstāt, lūdzu, par šo! Par ko ir izmeklēšana? Vai ir aizdomās turamās personas? Kā situāciju var atrisināt?Mālmanis: Neviens to negaidīja. Mums ir grūti teikt, par ko tas ir. Medijos bija minējumi, ka ir grāmatvedības dokumentu vai statistikas datu viltošana. Manuprāt, tas neatbilst patiesībai.
Artūrs Zakreševskis lūdz Mālmanim pabeigt uzrunu minūtes laikā. Iepriekšējā noruna bijusi, ka viņš uzstāsies 15 minūtes. Pēc tam sekos kārta jautājumiem.
Mālmanis apgalvo, ka attiecības ar Valsts Ieņēmumu dienestu ir tuvu ideālām un lieliskas. Bet vēl pirms nepilniem trīs mēnešiem LFF zaudēja sabiedriskā labuma organizācijas statusu par dažādiem pārkāpumiem un tad vēl bija kratīšana LFF telpās. https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/latvijas-futbola-federacijas-telpas-notiek-kratisana-plkst-2041.d?id=52061373
Mālmanis neslēpj, ka pagājušajā gadā sākušies maksājumu kavējumi un dažādas citas problēmas, uzticība zudusi no FIFA/ UEFA puses, arī reputācija iedragāta.
Liāna Sproģe un Uģis Mālmanis iepazīstina ar finanšu rādītājiem. Šajā brīdī liela daļa biedru dodas pastaigāties.
Sandis Ģirģens uzdod jautājumus par trim tematiem. Elites grupai nodrošināto veselības monitoringu, biedriem nenodrošinātas bumbu padošanas mašīnas, kā arī nacionālās izlases treneru atalgojumu politika un kompensācijas. Ģirģens lūdz atklāt summas saistībā ar Stojanoviču un Kazakeviču.Pukinsks skaidro, ka veselības pārbaudes bez maksas pieejamas virslīgas klubiem kvotu skaitā un talantīgākajiem jauniešu izlašu pārstāvjiem. Tās no šī gada pieejamas arī vadošajiem tiesnešiem.Mazā inventāra atbalsta programma palīdz biedriem sagādāt inventāru. Bumbu padošanas mašīnas nav prioritāte, klubi par to nav interesējušies, saka Pukinsks.Savukārt treneru atalgojumu summas nevar izpaust personas datu aizsardzības dēļ. Stojanoviča gadījumā līgumā bija punkts, kas paredz summu neatklāšanu, jo trenerim tas bija svarīgi, pārejot no kluba uz izlasi. Pukinsks arī atgādina, ka kongresu vēro visu Latvija. Biedriem jāuzvedas atbilstoši.Ģirģens uzdod papildjautājumu: vai laba pārvaldība nebūtu izdiskutēt vietējā trenera kompensāciju?Pukinsks sniedz praktisku piemēru: ja jūs būtu valdē, vai katru līgumu gribētu apspriest ar 136 biedriem. Biedru intereses pārstāv valde.
Latvijas Futbola tiesnešu asociācijas pārstāvis Aleksejs Spasjoņņikovs vaicā par tiesnešu apdrošināšanu, jo Andris Treimanis pēc traumas gūšanas pats visu apmaksājis. Pukinsks pieļauj, ka tas noticis pirms valdes lēmuma. Pukinsks tieši neatbild par šo jautājumu un aicina pārtraukumā noskaidrot, kādēļ ir pārpratums.
Vladimirs Asrijancs taujā Pukinskam par bijušā Latvijas izlases galvenā trenera un šī brīža LFF darbinieka Aleksandra Starkova savulaik piekopto praksi, par kuru intervijā izteicies pussargs Aleksejs Višņakovs – nespēlēsi "Skonto", nespēlēsi izlasē.Pukinsks uzsver, ka šāds apgalvojums ir bīstams, un tas varētu tikt skatīts, ja kāds vērstos ar oficiālu iesniegumu. Pukinsks norāda, ka, ja pretējais tiktu pierādīts, diez vai kāds stātos uz skatuves un Starkovam atvainotos.
Sākas jautājumi ģenerālsekretāram Pukinskam. Pirmais tādu uzdod bijušais prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kļaviņš: "Jūs daudz runājat par krīzi. Tā nu sanācis, ak iepriekšējās vēlēšanās, kad uzvarēja Kaspars Gorkšs, tieši jūs ievēlēja par ģenerālsekretāru. Kā tad šī krīze radās?"Pukinsks atbild, ka var atbildēt par visiem saviem lēmumiem un katra viņa darbība bijusi ar nolūku strādāt futbola labā. Ģenerālsekretārs aicina likt pie malas provokācijas.Kļaviņš uzdod pretjautājumu: "Pie visa vainīgs Kaspars Gorkšs? Viņš visu futbolu salaidis dēlī, bet jūs, Edgar, esat bijis klāt pēdējos desmit gadus un nekur neesat vainīgs?"Pukinsks norāda: "Skaidrs, ka esmu bijis blakus un līdzatbildīgs. Taču jautājums ir tik nekonkrēts, ka nav iespējams atbildēt."Šādiem Pukinska vārdiem seko diezgan skaļi aplausi. 
Pukinsks noslēdz savu vairāk nekā 30 minūšu ilgo uzstāšanos. "Lai futbols ir tas, kas mūs vieno, nevis šķir".
Futbola popularizēšanai darbs paveikts, ar to iepazīstinot bērnu dārza vecuma bērnus, kā arī Latvijā organizējot 2019. gada UEFA Eiropas U-19 telpu futbola čempionāta finālturnīru.
Uzrunā Pukinsks pieskaras godīgas spēles principiem un sporta sērgai – spēļu mahinatoriem. Kopš 2017. gada lēmumus vairs nepieņem Ētikas komiteja, jo šiem lēmumiem neesot tālejošas sekas. Visa informācija tiekot nodota Valsts policijai, kura tad tālāk risina šo problēmu. Pukinsks atklāj, ka pagājušajā gadā no spēlēm izraidīti vairāk nekā 30 cilvēku, kuri nelikumīgi veikuši “on line” statistikas ievadi.
Runajot par daudzajām aģentūrām, Pukinsks skaidro, ka Latvijas Futbola aģentūra turpmāk atbildēs par laukumu apkopi. Tāds lēmums pieņemts LFF valdē.
Pukinsks arī izsaka cerību, ka "Skonto" stadions tiks uzlabots, lai tur spēles, kas nav A kategorijas, varētu aizvadīt ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušo izlases.
Runājot par infrastruktūras attīstību, Pukinsks norāda uz ieguldītajām finansēm futbola laukumos un laistīšanas sistēmās, kā arī to, ka pirms dažiem gadiem Latvijas izlase bija palikusi bez sava stadiona. LFF tikusi pie UEFA atbalsta – ārpus jebkādām programmām – viena miljona eiro apmērā, lai "Daugavas" stadions tiktu pielāgots arī futbola vajadzībām.
Turpinājumā Pukinsks pieskaras galvenajiem darbības akcentiem - semināriem, programmām, starptautisko finansējumu, utt.
https://twitter.com/AgrisSuveizda/status/1278993505503895553
Runājot par paveikto, Pukinsks atgādina, ka mainīts galvenais treneris un mainīti departamenti. Līdzšinējā sporta departamenta vietā izveidoti nacionālās izlases deprtaments un futbola departaments. Pukinsks skaidro veiktās izmaiņas – Andrejeva kļūšana par sporta direktoru, futbola filosofijas ieviešana, utt.
Uzstāšanos sāk LFF šī brīža pirmā persona, ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.Savas uzrunas sākumā apsveic ar atgriešanos dzīvē pēc Covid-19 pandēmijas un uzsver uz kongresa vēsturiskumu, jo šoreiz tas norit pēc jaunajiem statūtiem. Savā uzrunā viņš vērš uzmanību uz futbola vērtībām. Viņš aicina nedomāt par pagātni, bet mācītis no kļūdām. Pēc viņa domām, nevar arī prognozēt nākotni, tāpēc darboties šodienai.Pukinsks nākotnē redz cilvēku, kurš lepni var teikt, ka viņš ir futbolā. Puinsks aicina uzņemties atbildību par pasaules vērtībām, kas palīdzēs attīstīties futbolam un savest kārtībā ne tikai savu saimniecību, bet visu futbola saimniecību. Pukinsks atgādina, ka futbols nav tikai LFF, bet visi kopā.
https://twitter.com/AndrejsSilins/status/1278991639336321024
Balsošanas tehnikas testēšana noslēgusies, biedri pāriet pie nopietnās sadaļas. Kongresa darba kārtības un reglamenta apstiprināšana.Par to ir 120 biedri, bet divi ir pret.
https://twitter.com/UStrautmanis/status/1278990871036395521
LFF ģenerālsekretārs biedriem izskaidro balsošanas gaitu un apmāca, kā darboties ar balsošanas tehniku. Pirmajā testā jau ir problēmas, reģistrējas 121 no 127 delegātiem. Otrajā testā nobalsot izdodas 120 delegātiem.
Uzrunu veic arī UEFA "Hattrick" programmas vadītājs Denis Bastari. Viesis uzsver, ka šis ir svarīgs laiks Latvijas futbolā, it īpaši atceroties piedzīvotās grūtības. "Neslēpsimies un neteiksim, ka viss ir vislabākajā kārtībā," par UEFA pievērsto uzmanību LFF atgādina organizācijas pārstāvis. Bastari arī min cilvēkus, kuru intereses nav bijušas Latvijas futbola labā. Taču, viņaprāt, kopš pēdējā kongresa lietas ir uzlabojušās. UEFA situāciju cieši novēro un aicina strādāt tālāk.
Nākamā uzrunu saka Sofija Malizia no FIFA. Viņa norāda, ka LFF pēdējos gados satricinājuši dažādi finansiāli un politiski notikumi. Pēc vairākiem kongresiem šodien futbolam vajadzētu būt vienotam. Malizia atgādina, ka pirmo reizi kongress notiks pēc jaunajiem statūtiem, kas ir saskaņoti ar UEFA un FIFA. Tādējādi vēlēšanas būs caurspīdīgākas un demokrātiskākas. Viņa aicina biedrus balsot atbildīgi, jo ievēlētie pārstāvji strādās 4 gadus.
Uz skatuves uzstāties tiek lūgts Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš, kurš ievadā nosaka: "Mēs visi zinām, kur šobrīd atrodas futbols." Riekstiņš uzsver, ka sastrādāsies ar jebkuru LFF prezidentu, bet vienlaikus atgādina par sporta veida slikto situāciju. Riekstiņš aicina visus strādāt kopā futbola labā. "Realitāte ir skarba, Karalis šobrīd ir kails."
Kongress sācies.Kongresu iesāk Artūrs Zakreševskis, kurš dod vārdu ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam. Viņš paziņo, ka no 136 biedriem ieradušies 127. Tas nozīmē, ka kongress ir leģitīms.
Šis ir sestais kongress divu gadu laikā, bet tikai pirmais pēc astoņiem mēnešiem. 
Balsošana šodien risināsies elektroniski. Tāda izskatās balsošanas ierīce.
LFF līdz šim bijuši četri prezidenti. Vai šodien būs piektais un cik ilgi viņš vadīs federāciju pēc ievēlēšanas? Kasparam Gorkšam krēslā izdevās noturēties tikai pusotru gadu.Ko pirms vēlēšanām domā LFF iepriekšējie divi prezidenti, lasi šajā rakstāhttps://www.delfi.lv/sports/news/futbols/lff-prezidenta-velesanas-ko-doma-bijusie-prezidenti-indriksons-un-gorkss.d?id=52272727
Reģistrācija beigusies un drīz sāksies kongress.
Parasti uz futbola svarīgajiem notikumiem sociālos tīklos aktivizējas joku plēsējs "Futbola memes". Šoreiz jaunākā "dzeršanas spēle".
Šonedēļ lielu rezonansi izpelnījās bijušā LFF prezidenta Gunta Indriksona atklāsmes .https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/indriksons-man-piedavaja-divus-miljonus-lai-pauzu-atbalstu-lasenko.d?id=52268927
Kongresa sākuma kavēšanās ir tikai loģiska, jo pulksten 12 bija reģistrējušies labi ja puse no biedriem, lai gan reģistrācija sākās jau pulksten 11.
Tā kā iekavējas dalībnieku reģistrācija kongresa sākums pārcelts uz 12:30
Sveicināti! Elektrum olimpiskajā centrā pulksten 12 sāksies Latvijas Futbola federācijas vēlēšanu kongress. Visas dienas garumā portāla Delfi žurnālisti Uldis Strautmanis un Reinis Lācis no OSC basketbola zāles informēs par notikumiem LFF kongresā.

Lai gan šis ir plānotais vēlēšanu kongress, LFF bez sava vadītāja ir kopš 2019. gada 17. oktobra, kad biedri nobalsoja par Kaspara Gorkša atstādināšanu no amata. Bijušais Latvijas izlases kapteinis par LFF prezidentu kļuva 2018. gada aprīļa beigās, šajā postenī nomainot Gunti Indriksonu. Ilggadējais LFF prezidents pēc kārtējās pārvēlēšanas 2016. gadā paziņoja, ka nenostrādās visu termiņu un savu solījumu pildīja, 2018. gadā atstājot amatu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par pirmo LFF prezidentu kļuva Vladimirs Ļeskovs, tad īsu brīdi federāciju vadīja Supe, bet 1996. gadā sākās Indriksona ēra. Tādējādi piektdien futbola saime, iespējams, iegūs savu piekto prezidentu Latvijas jauno laiku vēsturē.

LFF vēlēšanās uz galveno amatu ir divi kandidāti – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un telpu futbola aktīvists Vadims Ļašenko. Uz divām viceprezidenta vietām kandidē Olafs Pulks, Sergejs Kovaļovs un Vladimirs Šteinbergs, bet par sešām atlikušajām vietām valdē cīnīsies Anastasija Kučinska, Andis Rozītis, Emīls Latkovskis, Guntars Indriksons, Jānis Apse, Jānis Engelis, Nauris Mackevičs un Viktorija Mihaļčuka.

Sanda Ģirģena prezentācija pirms LFF prezidenta vēlēšanām


Vadima Ļašenko prezentācija pirms LFF prezidenta vēlēšanām


LFF prezidenta amata abi tīkotāji Ģirģens un Ļašenko šonedēļ tikās raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", diskutējot pirms gaidāmajām vēlēšanām. Pilnu debašu ierakstu skatieties šeit.

Vēlēšanu procesu jau no paša sākuma pavada dažādas peripetijas. LFF par vēlēšanu sākumu paziņoja Ziemassvētku laikā - 2019. gada 23. decembrī. Paziņojumā gan teikts, ka "līdz ar LFF statūtu apstiprināšanu 2019. gada 12. decembrī ir uzsācies kandidātu pieteikšanas process", kas gan netika publiski pateikts 12. decembra ārkārtas kongresa laikā vai uzreiz pēc tā.

Marta beigās noslēdzās pieteikšanās termiņš, jo LFF kongress sākotnēji bija ieplānots 24. aprīlī. Drīz pēc tām sākās pēdējos gados Latvijas futbolam raksturīgie notikumi – neskaidri lēmumi, sūdzības, utt. LFF Vēlēšanu komiteja sākotnēji apstiprināja daļu no kandidātiem, bet pārējos sadalīja divās grupās – vieniem tika atļauts papildināts pieteikumus, bet citu kandidātu pieteikumi tika noraidīti. Dažas dienas vēlāk pēc pieteikumu papildināšanas kandidātu statusu saņēma vēl vairāki pieteicēji, bet vēl pēc kāda laika Apelāciju komiteja apmierināja noraidīto prasības. Tad sekoja vēlēšanu bardaka otrais raunds – maija sākumā Vēlēšanu komiteja pieņēma vēl dažus neskaidrus lēmumus, sekoja atkal sūdzības, līdz Apelāciju komiteja apstiprināja visus kandidātus.

Covid-19 krīzes dēļ LFF kongresu no 24. aprīļa sākotnēji atlika uz nezināmu laiku, bet vēlāk lēma rīkot biedru kopsapulci 3. jūlijā. Par kongresa norises vietu tika izvēlēts "Elektrum" olimpiskais centrs, kur LFF būs iespējams sarīkot kopsapulci, ievērojot valstī noteiktās sanitārās prasības.

Kongresā paredzētās LFF prezidenta, valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanās balsošana notiks elektroniski.

LFF kongresa dienas kārtībā iekļauti 18 punkti, no kuriem svarīgākie ir pašā izskaņā. Dienas kārtībā gan nav iekļauts LFF vēlēšanu kandidātu prezentācijas un debates par kandidātiem, kā tas atsevišķi bija izdalīts iepriekšējos vēlēšanu kongresos. LFF gan apgalvo, ka kandidātiem netiks liegts uzstāties. "Pirms vēlēšanu procesa sākšanas un saskaņā ar kongresa reglamentu visiem vēlēšanu dalībniekiem, kuriem būs tāda vēlēšanās, tiks dota iespēja uzstāties (līdz 5 minūtēm)," skaidro LFF.

Pagaidām nav zināms, cik no 136 biedriem piedalīsies kongresā un cik balsis būs nepieciešams, lai uzvarētu vēlēšanās. LFF jaunie statūti paredz, ka kongresā biedrus drīkst pārstāvēt tikai paraksttiesīgās personas (atsevišķi nosacījumi ir pašvaldību sporta skolu pārstāvjiem). LFF neatklāj, kuri pārstāvji būs no biedriem, tomēr daži notikumi like domāt, ka futbola saime atkal vērpj intrigas. Pirms dažām dienām pēkšņi no LFF valdes aizgāja Aleksandrs Isakovs, kurš, iespējams, tādējādi nodrošinās, ka drīkstēs balsot LFF kongresā (valdes locekļi nedrīkst balsot), savukārt kādam citam biedram vēl šonedēļ uzradusies vēl viena paraksttiesīgā persona.

Tags

Sandis Ģirģens Vadims Ļašenko Futbols Latvijas Futbola federācija Olafs Pulks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form