Reformu partijas valdes priekšsēdētājam Edmundam Demiteram nav pārliecības, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš Ministru prezidenta amatam nominēs demisionējošās valdības aizsardzības ministru Arti Pabriku (V).
"Prezidenta uzstādījums ir, lai nākamā valdība būtu kvalitatīvi spēcīgāka nekā iepriekšējā. Tikai pie šāda nosacījuma ir nozīme tam, ka tā tiek izveidota. Nepalika pārliecība, ka pašlaik izvirzītais premjera kandidāts gūs prezidenta atbalstu," šodien pēc tikšanās ar Bērziņu žurnālistiem sacīja Demiters.
Politiķis arī akcentēja, ka negrib steigties ar paziņojumiem, jo vispirms ir jāsagaida prezidenta lēmums.
Vaicāts, vai Pabrika nenominēšanas gadījumā RP saskaņā ar "Vienotību" panākto vienošanos kopā koordinēs nākamā premjera kandidāta izvēli, RP valdes priekšsēdētājs atbildēja, ka tas būtu tikai pragmatiski. No prezidenta saņemti pārmetumi, ka iepriekšējos divos gados koalīcijas partneri nav spējuši vienoties arī par nebūtiskiem jautājumiem un šī situācija būtu jāmaina. "Pašlaik mēs cenšamies iet pretēju ceļu un mēģināt jau laicīgi nonākt pie kopīga viedokļa," norādīja politiķis.
No sarunas ar prezidentu Demiters sapratis, ka divu nedēļu sarunas nav uztveramas kā zemē nomests laiks. Partijas šajā laikā apzinājušās un sapratušas savas prioritātes un būtiski veicamos darbus atlikušajā nepilnajā gadā līdz Saeimas vēlēšanām.
Politiķis prognozēja, ka šajā nedēļā partijām vēl būs jāpaveic daudz mājasdarbu. Pēc prezidenta šodien gaidāmā paziņojuma partijas sanāks kopā un koordinēs tālāko darbību.
Taujāts par argumentiem iespējamai Pabrika noraidīšanai, Demiters norādīja, ka konkrētus argumentus netika dzirdējis, bet prezidents vērtējot katra politiķa iepriekš paveiktos darbus. Ja nav droša pārliecība, ka potenciālais nākošais premjers un valdība ir spēcīgāka kā iepriekšējā, tad Bērziņš uzskata, ka nevajag steigties.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Demiters sacīja, ka tomēr nebūtu normāli, ja demisionējusi valdība nostrādātu gandrīz gadu, tāpēc būtu tikai loģiski, ja pēc sarunām nonāktu pie jaunas valdības. Viņš gan neprognozēja, kad sarunas varētu noslēgties.
Jau ziņots, ka šodien pēc otrās konsultāciju kārtas par jaunās valdības izveidi Valsts prezidents Andris Bērziņš, visticamāk, nenosauks premjera amata kandidāta vārdu un nenominēs šim amatam "Vienotības" izvirzīto kandidātu aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), uzskata aptaujātie politiķi.
Viens no iespējamajiem scenārijiem, ko neizslēdz aptaujātie politiķi, ir valdības darba turpinājums pašreizējā premjera Valda Dombrovska (V) vadībā.
Vienlaikus neoficiālajās sarunās politiķi neslēpj, ka tiek meklēti citi varianti un uzrunāti iespējamie pretendenti premjera amatam. Tāpat notiekot potenciālās koalīcijas partneru viedokļa izzināšana.
Patlaban Saeimas kuluāros nosaukti daudzu cilvēku uzvārdi, ar daļu no kuriem esot runāts par iespēju kandidēt uz premjera amatu. Joprojām izskan pieņēmumi par deputāta Jāņa Dūklava (ZZS) kandidatūru, ko ar prezidentu esot pārrunājuši arī "Saskaņas centra" (SC) politiķi. SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins informāciju par nevienu no iespējamiem kandidātiem ne apstiprina, ne noliedz.
Kā iespējamie kandidāti iepriekš neoficiāli izskanēja vairāku politiķu, kā arī ar partijām nesaistītu cilvēku vārdi, tostarp tika nosaukts Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, "Vienotības" politiķis Jānis Reirs, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kā arī ārlietu ministrs, Reformu partijas pārstāvis Edgars Rinkēvičs.
Pēc neoficiālās informācijas, par šo jautājumu runāts arī ar atsevišķu uzņēmumu vadītājiem.
Ņemot vērā, ka pagaidām vēl nav nosaukts premjera amata kandidāts, topošās koalīcijas partneri pagaidām vēl nav vienojušies par atbildības jomu sadali. Patlaban izskan iespēja "sadalīt" ministrijas starp partijām, katrai uzņemoties atbildību par dažāda veida ministrijām. Piemēram, katra partija varētu uzņemties atbildību par vienu no tā dēvētajām "resursu" ministrijām, kas ir Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. Līdzīgi tiktu sadalītas arī tā dēvētās "rūpju" ministrijas, piemēram, Veselības ministrija, Labklājības ministrija utt., vēl citā kategorijā ir Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija u.c.
Arī Pabriks prezidentam otrdien iezīmēja iespējamās jaunās valdības aprises, taču, pēc neoficiālās informācijas, koalīcijas partneri par to nebija vienojušies. Bija paredzēts, ka vairāki pašreizējie ministri arī jaunajā valdībā saglabās amatus, piemēram, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), tāpat pienākumus uzņemtos arī jauni ministri, piemēram, par izglītības un zinātnes ministri varētu kļūt kādreizējā ministre Saeimas deputāte Ina Druviete (V), liecina neoficiālā informācija.
Kā otrdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", saskaņā ar kuluāros tapušo potenciālo valdības sastāvu gadījumam, ja premjera amats tiktu "Vienotības" virzītam kandidātam, ārlietu ministra amatu saglabātu Edgars Rinkēvičs (RP). Ekonomikas ministra amatu ieņemtu bijušais ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), zemkopības ministrs būtu Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amats tiktu bijušajam ministram Mārim Kučinskim (ZZS), tieslietu ministre būtu pašreizējā Rīgas domes deputāte Baiba Broka (VL-TB/LNNK), finanšu ministrs - Saeimas deputāts Jānis Reirs ("Vienotība"). Labklājības ministrijas vadība tiktu Zaļo un zemnieku savienībai, Veselības ministrija - Reformu partijai, bet aizsardzības ministra amats - "Vienotībai".
Kā ziņots, noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, Valsts prezidents decembra sākumā pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no pirmajās sarunās minētajiem "Vienotības" premjera amata kandidātiem. Bērziņam sarunu gaitā nebija radusies pārliecība, ka trīs izvirzītie kandidāti Ministru prezidenta amatam ir stiprākie, ko "Vienotība" var piedāvāt. "Vienotība" premjera amatam piedāvāja aizsardzības ministru Pabriku, premjera padomnieku Intu Dālderi un Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu.
Valsts prezidents neoficiāli bija izteicis piedāvājumu uzņemties valdības vadīšanu Saeimas priekšsēdētājai "Vienotības" līderei Solvitai Āboltiņai, kura sarunā ar prezidentu bija noraidījusi šo piedāvājumu.
Pagājušās nedēļas piektdienā "Vienotības" frakcija un valde kopīgā sēdē vienojās atkārtoti par premjera amata kandidātu izvirzīt Pabriku un cer uz dialogu ar Valsts prezidentu.
Šodien noslēgsies otrā konsultāciju kārta ar prezidentu par valdības izveidi. Rīt prezidents tiksies ar Reformu partiju un Zaļo un zemnieku savienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
