Kredītņēmēji, visticamāk, uz savas ādas jau ir izjutuši, ko nozīmē rūgtās zāles inflācijas ierobežošanai, proti, procentu likmju kāpums, kuru dzen uz priekšu Eiropas Centrālās banka (ECB). Ceturtdien, kā gaidīja analītiķi, ECB atkal palielināja bāzes procentu likmes. Tas ir jau trešais palielinājums pēdējo trīs mēnešu laikā. Turklāt, kā norāda "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, tagad notiek straujākais procentu likmju kāpums, kāds līdz šim eiro zonā ir redzēts, jo aptuveni trīs mēnešu laikā centrālā banka likmes paaugstinājusi par 200 bāzes punktiem, kas ar uzviju jau ir redzams tirgus procentu likmēs. "Delfi Bizness" skaidrojām, ko kredītņēmēji var gaidīt turpmāk.
Tikmēr Latvijas finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos palielinājušas savu peļņu par 8%, salīdzinot ar atbilstošo laika periodu pērn, un nopelnīja 213 miljonus eiro.
Ekonomikas recesija, par kuru runā augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ, sāk iezīmēties - šogad 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir samazinājies par 0,6%, paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.
Pēc ziņām, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) Līvānos meklējusi pierādījumus lietā par iespējamu 1,8 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izkrāpšanu, "Delfi Bizness" meklēja un arī atrada, par kuriem projektiem sākta izmeklēšana. Izrādās, ka aizdomu ēna krīt pār vairākiem pēdējo gadu Līvānu pašvaldības īstenotiem būvniecības projektiem. Turpinot sekot šai lietai, arī uzzinājām, ka apjomīgākajā no būvprojektiem, ar ko saistīta Eiropas prokuratūras izmeklēšana, būvkompānija ir pārtraukusi darbus.
"Vienradži" ir ne tikai mazu bērnu, bet arī investoru labākie draugi. Lai gan 62% iedzīvotāju neinvestē savu naudu nekādos finanšu instrumentos, daļa no viņiem tomēr tuvāko sešu mēnešu laikā apsver iespēju sākt ieguldīt. Viens no variantiem, kā nopelnīt ar strauji augošu jaunuzņēmumu akcijām, ir izmēģināt "Nasdaq First North" (NFH) alternatīvo tirgu, ko neiegrožo tik stingri noteikumi kā regulēto tirgu. "Delfi Bizness" pētīja konkrētus piemērus – kā strādā NFH un kā nenošaut greizi, investējot līdzekļus potenciālajos "vienradžos".
Tiem uzņēmumiem, kuri apsver akciju kotāciju biržā, interesanti varētu būt apsvērt dalību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pavasarī izveidotajā Vērtspapīru smilškastē. Tās mērķis ir veicināt uzņēmumu dalību Latvijas kapitāla tirgū, un tajā uzņēmumi var saņemt ekspertu novērtējumu par to gatavību finansējuma piesaistei biržā. "Delfi Bizness" skaidroja, kā darbojas FKTK Vērspapīru smilškaste un ko par to saka tās pirmais "absolvents" galvaspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs "Rīgas satiksme".
Siltais rudens iepriena, jo, vismaz pagaidām, tas nozīmē mazākus rēķinus par apkuri, kuras kāpumam beigas vēl nav redzamas. Šonedēļ kļuva zināms, ka no novembra beigām AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifu plāno palielināt vēl par 8% - līdz 183,86 eiro par MWh. Lielākā daļa Latvijas pašvaldību uzsākušas atbalsta izmaksu mājsaimniecībām, ar ko plānots daļēji kompensēt energoizmaksu straujo pieaugumu. Tiem, kam dzīvokļos vai mājās ir darbojošas malkas krāsnis, iespējams, apsver mājokli apkurināt ar malku. "Delfi Bizness" arī skaidrojām, vai energoresursu cenu kāpums ir palielinājis pieprasījumu pēc īpašumiem ar krāsns apkuri, un kā uz tiem raugās nekustamā īpašuma vērtētāji un kredītiestādes.
Dabasgāzes cenu kāpums un konkurence par tās iegādi arī izraisījusi straujāku pieprasījumu pēc oglēm elektroenerģijas ražošanai, jo valstis meklē alternatīvas iespējas Krievijas piegādēm un lētākus resursus. "Delfi Bizness" skaidrojām, kādēļ enerģijas krīzē netīrās ogles atkal kļūst vērtīgas.
Savukārt intervijā ar teritoriju, pilsētu plānošanas kompānijas "Grupa 93" vadītāju Neili Balgali "Delfi Bizness" centās noskaidrot, kas nepieciešams, lai pilsētā un vidē kaut kas mainītos. Balgalis ik gadu rīko pilsētplānošanas pasākumu "Mad City", kura mērķis ir ideju radīšana un apmaiņa, dažādu "burbuļu" sakratīšana un savienošana, sadarbības veicināšana, piešķiļot dzirksteli pārmaiņām. Šogad tā vadmotīvs ir "Krīze pilsētā", aptverot mācības, kādas ir gūtas pandēmijā, kara sekas – energoresursu izmaksu kāpumu un bēgļu pieplūdumu.
ECB agresīvi paaugstina likmes – ko kredītņēmēji var gaidīt turpmāk?
Ceturtdien, kā prognozēja lielākā daļa analītiķu pasaulē, Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu turpināt paaugstināt bāzes procentu likmes, kas ietekmē arī Latvijas kredītņēmējus.
Likmju celšanas periods, visticamāk, vēl nav beidzies un gan centrālās bankas pārstāvju izteikumi, gan analītiķu prognozes liecina, ka ECB likmes turpinās celt, tādēļ kredītņēmējiem jārēķinās ar tālāku kredītu maksājumu pieaugumu.
Finanšu iestāžu peļņa deviņos mēnešos sasniegusi 213,1 miljonu eiro
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 213,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 8,1% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Skandāliem apvīti – aizdomu ēna pār vairākiem pēdējo gadu Līvānu pašvaldības būvniecības projektiem
Līvānu novada pašvaldība nonākusi zem Eiropas Prokuratūras lupas saistībā ar iespējamu Eiropas Savienības finansējuma izkrāpšanu, taču šie projekti nav pirmie, ar kuriem saistītas neskaidrības un iesniegtas pat sūdzības tiesībsargājošajās institūcijās.
Pašvaldība pēdējos gados bijusi samērā aktīva dažādu būvniecības projektu realizēšanā – izsludināti iepirkumi ceļu un ielu, stāvlaukumu pārbūvei, meliorācijas grāvju izveidei, ielu apgaismojuma izbūvei, ēku atjaunošanas un siltināšanas būvdarbiem, taču daļā no tiem vērojamas iezīmes, kas liek apšaubīt godīgu projektu realizāciju.
Portāls "Delfi Bizness" skaidro, par kuriem projektiem šobrīd notiek izmeklēšana Eiropas institūcijā, cik apjomīgi tie ir un kas šajos iepirkumos uzvarējis, kā arī, kādus projektus pēdējā laikā īstenojusi pašvaldība un kādēļ to realizēšana nav noritējusi bez aizķeršanās un sūdzībām.
Būvnieks pārtraucis darbus ES fondu izkrāpšanas izmeklēšanā ievītajā Līvānu būvobjektā
Būvkompānija SIA "Jēkabpils PMK" šobrīd pārtraukusi darbus 3,4 miljonu eiro vērtajā Līvānu būvprojektā, ar ko saistīta Eiropas prokuratūras veiktā izmeklēšana, portālam "Delfi Bizness" pastāstīja kompānijas pārstāvji.
Jaunus 'vienradžus' meklējot. Pieci neparasti Baltijas uzņēmumu IPO – vai ir vērts ieguldīt šajās akcijās?
Kā nopelnīt ar strauji augošo tehnoloģiju jaunuzņēmumu akcijām? Viens no variantiem – izmēģināt "Nasdaq First North" (NFH) alternatīvo tirgu, ko neiegrožo tik stingri noteikumi kā regulēto tirgu. Vienīgi jāpatur prātā, ka, to izmantojot, pastāv gan milzīgas izaugsmes iespējas, gan strauja krituma varbūtība. Pētīsim konkrētus piemērus – kā strādā NFH un kā nenošaut greizi, investējot līdzekļus potenciālajos "vienradžos".
'Tādus ekspertus nevarētu atļauties,' 'Rīgas satiksme' par FKTK Vērtspapīru smilškasti
Lai gan "Rīgas satiksme" akciju biržās tuvākajā nākotnē, visticamāk, neparādīsies, uzņēmums, pabeidzot dalību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Vērtspapīru smilškastes projektā, novērtē iespēju saņemt investoru skatu no malas. Tas, kā uzskata valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, ļaus Rīgas domei labāk saprast, ko darīt ar sabiedriskā transporta nodrošinātāju, kurš esot sasniedzis sava budžeta robežas un pieredz līdzekļu trūkumu attīstībai.
62% Latvijas iedzīvotāju neinvestē nekādos finanšu instrumentos
62% Latvijas iedzīvotāju neinvestē savu naudu nekādos finanšu instrumentos, liecina SEB bankas veikta aptauja. Visbiežāk iedzīvotājus no ieguldīšanas attur brīvu līdzekļu neesamība, bailes no naudas zaudēšanas un zināšanu trūkums par investīciju tirgus iespējām.
Rīgā siltumenerģijas tarifu plāno celt vēl par 8%
No novembra beigām AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifu plāno palielināt vēl par 8% - no 170,59 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 183,86 eiro par MWh, liecina uzņēmuma izstrādātais tarifu projekts, kas iesniegts vērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
Vai malkas apkures renesanse – ko signalizē mājokļu tirgus?
Energoresursu cenu kāpums svaigu skatu liek palūkoties uz īpašumiem ar malkas apkuri. Tā pirms dažiem gadiem, meklējos sev dzīvokli, Raivis kā iespējamo variantu izslēdza šāda tipa mājokli, šādu apkures veidu neuzskatīja par kaut ko labu vai lietderīgu. Savukārt tagad viņš priecātos, ja dzīvoklī būtu krāsns.
Lielākā daļa pašvaldību uzsākušas energoresursu cenu pieauguma atbalsta maksājumu izmaksu
Lielākā daļa Latvijas pašvaldību uzsākušas energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta izmaksu pieteiktajām mājsaimniecībām, informē SIA "ZZ Dats". No vairāk nekā 135 tūkstošiem Latvijas pašvaldībās saņemto pieteikumu 75% ir izskatīti, un pašvaldībās pieņemti pozitīvi lēmumi par atbalsta izmaksu mājsaimniecību īpašniekiem vai īrniekiem vairāk nekā 6,3 miljonu eiro apmērā.
Visi līdzekļi labi – enerģijas krīzē ogles atkal kļūst vērtīgas
Augstās dabasgāzes cenas un globālā konkurence par energoresursu iegādi šogad tirgu pagriezusi pilnīgi pretējā virzienā, izraisot straujāku pieprasījumu pēc oglēm elektroenerģijas ražošanai, jo valstis meklē alternatīvas iespējas Krievijas piegādēm un lētākus resursus.
Slēgtās ogļu rūpnīcas atkal tiek atvērtas, valstis pat sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kas mājokli kurina ar oglēm, bet kompānijas, kas strādā šajā sektorā, domā par jaunām investīcijām.
Maksas iebraukšana, pašvaldību nami centrā, mežs pie durvīm? Kā pārvarēt krīzi pilsētā
Lai pilsētā, vidē kaut kas mainītos, vienmēr nav nepieciešami milzu finanšu ieguldījumi, citreiz pietiek ar impulsu, svaigu skatījumu uz lietām vai organizatoriski citu pieeju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
