Aizraujoši stāsti un vērtīgas sarunas. 'Delfi Kultūra' 2022. gada lasāmgabalu Top 15

Šī gada 26. novembrī apritēja 90 gadi kopš baisākās traģēdijas Ukrainas vēsturē – Holodomora jeb Lielā bada, ko 1932.-1933. gadā izraisīja Josifa Staļina režīms un kurā pēc aptuvenām aplēsēm gāja bojā 4-5 miljoni ukraiņu. Šobrīd Holodomoru par genocīdu pret ukraiņu tautu oficiāli atzinušas tikai 16 valstis, un arī Rietumu vēsturnieku vidū joprojām nav stingras vienprātības šajā jautājumā – vai Staļins apzināti centās iznīcināt ukraiņus. Taču droši zināms, ka jau tolaik partija bija gatava uz visu, lai noslēptu baiso traģēdiju no pārējās pasaules, un šajā sazvērestībā palīdzīgu roku sniedza arī Rietumu prese. Tikai viens Rietumu žurnālists - velsietis ar ukraiņu asinīm Garets Džonss - bija gatavs riskēt ar dzīvību, lai atklātu pasaulei patiesību.

Lasīt vairāk

Māra Zālīte nešaubīgi ir viena no tām mūsu personībām, ko esam pieraduši uztvert drīzāk kā simbolu, nevis vienkārši dzejnieci un kultūras darbinieci. Viņā jau kopš Atmodas laika ieklausāmies kā ceļa rādītājā, no kura sagaidām tautu uzmundrinošus, spēcinošus un vienojošus vārdus. 18. februārī Māra Zālīte svinēs 70 gadu jubileju – tam par godu viņa "atkal ir aktivizējusies", kā pati saka, jo vairākus gadus uzskatīja, ka publiskajā telpā viņas kļuvis par daudz un nav vēlējusies nemitīgi atkārtoties.

Lasīt vairāk

"Šī intervija būs ar asinīm rakstīta," pajoko aktieris Kaspars Zāle. Nē, te nav nekādas traģēdijas. Taču asinis ir. Viņa kaķene Dzirkste īsti nav mierā ar "Delfi" fotogrāfa vēlmi iesaistīt viņu fotosesijā un liek lietā nagus. Pavisam nedaudz, tomēr pietiekami. Arī pats aktieris ir atļāvies, ja tā drīkst teikt, izlaist nagus. Zāles gadījums kļuvis par pirmo un pagaidām vienīgo Latvijas teātra vēsturē, kad mākslinieks tiesiskā ceļā panāk atjaunošanu darbā pēc atlaišanas un piespiedu dīkstāves kompensāciju.

Lasīt vairāk

Šķiet, ka Eižens Finks ir viena no tām mūsu kultūras zīmēm, kas allaž atradusies savdabīgā starpstāvoklī starp vieglas mistikas plīvura ieskautu "dzeltenās preses" leģendu un zinātniskā līmenī godātu sava amata meistaru. Ja sarīkotu socioloģisko aptauju, visdrīzāk iespaidīgu pārsvaru gūtu priekšstats par Finku kā slavenāko pirmās brīvvalsts laika gaišreģi, kura populārākos pareģojumus daudzi joprojām zinās no galvas. Taču fotogrāfijas vēsturnieks Pēteris Korsaks norāda, ka Finks bijis arī gana ievērojams fotogrāfs, kura veidotajiem portretiem piemīt mākslinieciska vērtība – tam veltīta nesen apgādā "Neputns" iznākusī grāmata "Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda".

Lasīt vairāk

Ebreju stāvoklis Padomju Savienībā jau kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem bija visnotaļ sarežģīts, jo komunistiskās partijas politika arvien vairāk centās attālināt ebrejus no tradicionālās kultūras un reliģijas saknēm. Taču vissmagāko triecienu Staļina tirānija izdarīja pēc Otrā pasaules kara, kad vienlaikus uzsāka trīs apjomīgus, pilnībā safabricētus politiskos procesus pret ebreju inteliģences pārstāvjiem. Par nežēlīgāko no tiem kļuva Ebreju antifašistiskās komitejas lieta, kas aizsākās ar visā pasaulē pazīstamā aktiera, Daugavpilī dzimušā ebreja Solomona Mihoelsa slepkavību un noslēdzās ar 13 ebreju inteliģences pārstāvju nošaušanu.

Lasīt vairāk

Te ir tik skaista aleja. Te būs restorāni, krodziņi, promenāde, dzīvokļi, darbnīcas, koncerti un izstādes – radošais kvartāls, no kura varēs neiziet dienām ilgi. Mēs atbrauksim ar Rīgas satiksmes kuģīti, izkāpsim un paliksim. Šāda vīzija tiek uzburta acu priekšā, klaiņojot pa kādreizējās rūpnīcas "Provodņiks" teritoriju un ēku – to pašu dzeltenīgi brūno, aplupušo namu, kas kreisajā pusē, šķiet, ir tik garš, ka nekad nebeigsies, kad braucam pa Tvaika ielu Kundziņsalas virzienā.

Lasīt vairāk

Salīdzinoši klusi un bez skaļiem paziņojumiem no iesaistītajām pusēm augusta izskaņā kļuva zināms, ka uz teātra skatuves, vismaz uz vienu iestudējumu, atgriezīsies bijušais aktieris un pretrunīgu slavu iemantojušais politiķis Artuss Kaimiņš. Viņa vārds atrodams Jaunā Rīgas teātra mājaslapā pie Alvja Hermaņa iestudējuma "Operācija Mindfuck", kas pirmizrādi piedzīvos šī gada oktobrī.

Lasīt vairāk

Ar krievu rakstnieci un scenāristi Annu Starobiņecu vēlējos aprunāties jau kopš brīža, kad izlasīju grāmatu "Paskaties uz viņu", kurā viņa apraksta savu grūtniecības un medicīniskā aborta pieredzi pēc tam, kad atklājās, ka bērniņam ir ar dzīvību nesavienojama nieru slimība. Šajā 2017. gadā izdotajā autobiogrāfiskajā tekstā rakstniece asi kritizē Krievijā pieejamo grūtniecības aprūpi un stāsta par to, kā izvēlējās grūtniecību pārtraukt Vācijā, kur medicīniskā aprūpe ir daudz cilvēcīgāka. Jau toreiz Anna izpelnījās palamu "valsts ienaidniece", nu viņa atkal riskē par tādu kļūt.

Lasīt vairāk

Šī gada 18. janvārī apritēja apaļi 140 gadi, kopš dzimis Alans Aleksandrs Milns – britu rakstnieks, ko visa pasaule pazīst kā piemīlīgā lācēna “ar zāģu skaidām galvā” Vinnija Pūka autoru un Kristofera Robina – otra grāmatas prototipa un iedvesmas avota – tēvu. Neraugoties uz savu bērnu grāmatu ārkārtīgi lielo popularitāti, Milns nepavisam nebija sajūsmā, apzinoties, ka pasaulei viņš vienmēr būs un paliks tikai Vinnija Pūka autors. Vēl mazākā sajūsmā bija viņa dēls Kristofers, kurš ilgu savas dzīves laiku burtiski ienīda Vinniju Pūku un uzskatīja, ka tēvs viņu izmantojis paša slavas kaldināšanai. Pat leģendāro Vinnija Pūka ilustrāciju autors, karikatūrists Ernests Šeperds, pirms nāves izteica nožēlu, ka piedalījies grāmatas tapšanā.

Lasīt vairāk

Pēc tam, kad zviedra Rūbena Ēstlunda jaunākā filma "Skumju trīsstūris" plūca laurus Kannu kinofestivālā, atnesot režisoram otro "Zelta palmas zaru" viņa karjerā, BBC kritiķis Nikolass Bārbers to retoriski nosauca par šī gada pretīgāko filmu. Šāda, manuprāt, visai pārspīlēta apgalvojuma pamats ir nu jau bēdīgi slavenā aptuveni 20 minūtes garā vemšanas un defekācijas aina filmas vidū, ap kuru Rietumu kritiķi zum kā bites ap medu. Taču reducēt Ēstlunda nenoliedzami iespaidīgās satīras trumpjus tikai uz cilvēka ķermeņa izdalīto šķidrumu strūklām nozīmētu apzagt pašiem sevi.

Lasīt vairāk

Mākslinieka apsēstībai, kā zināms, mēdz būt atšķirīgi rezultāti – dažreiz tikai iracionāla spītība ļauj tapt šedevriem, bet citreiz smagā darbā aizvadītie gadi jānoraksta bezcerīgos zaudējumos. Šobrīd visa pasaule ar aizturētu elpu gaida, kāds būs Džeimsa Kamerona spītības rezultāts – viņa ceļš līdz "Avatara" turpinājumam ilga 13 gadus un prasīja neaptveramu naudas summu, taču sajūsmas izsaucieni mijas ar rūgtu skepsi. Vai tiešām divu savulaik kino vēsturē ienesīgāko filmu radītājs beidzot būs nošāvis greizi?

Lasīt vairāk

Kad aicinu uz sarunu komponistu Zigmaru Liepiņu, viņš no intervijas vispirms atgaiņājas. Visu esot jau pateicis. Tomēr uzreiz arī saka – viņam runāt patīkot un kad tad vēl, ja ne jubilejas reizē. Liepiņam 14. oktobrī paliek 70.

Lasīt vairāk

Nesenais incidents ar igauņu keramiķa Sandera Raudsepa provokatīvo skulptūru izņemšanu no Marka Rotko mākslas centra pēc Daugavpils domes rīkojuma jau atkal uzjundījis diskusiju vētru par to, vai Latvijā pastāv mākslas cenzūra. Lai arī Satversme garantē vārda un izteiksmes brīvību, pēdējo desmit gadu laikā vairāki publiski izskanējuši gadījumi apliecina, ka diemžēl tā mēdz būt tikai formalitāte. Vienlaikus Latvija nebūt nav vienīgā demokrātija, kas saskaras ar mākslas cenzūru – vēl sliktāka situācija ir "demokrātijas citadelē" ASV, kur aktuālās sabiedriskās kustības kā "MeToo" un "Black Lives Matter" paradoksālā kārtā veicinājušas mākslas institūciju pašcenzūru.

Lasīt vairāk

Maksims Rudenko ir dokumentālo filmu režisors un producents no Ukrainas. Ar viņu sarunājos pāris dienu pēc tam, kad noslēdzies dokumentālista dienests Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku Kijivas vienībā un Rudenko atgriezies pie sava jaunākā projekta – dokumentālās filmas "Pacēlums" ("Elevation") uzņemšanas, kuru bija iecerējis pabeigt jau šovasar.

Lasīt vairāk

Uz vakarā feisbukā "Delfi" nosūtīto ziņu par intervijas iespējām Krievijā pazīstamais kinokritiķis Antons Doļins atbild nākamā dienā jau pēc pulksten 7 no rīta. Iepriekšējā vakarā Rīgā noslēdzās dokumentālo filmu festivāls "Artdocfest", kuru viņš apmeklēja. Taču Doļins attrauc, ka ceļas agri, jo pēdējās divas nedēļas tikpat kā neguļot, visu laiku dzīvojot līdzi ziņām. Savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā viņš pauda publiski feisbukā, arī izklāstot savus aizbraukšanas iemeslus. Attēlā pie ieraksta – viņa dzīvokļa durvis, uz kurām ar baltu krāsu uzpūsts Z burts. Tas noticis dienu pirms viņš pameta Krieviju.

Lasīt vairāk