Foto: F64/DELFI/Publicitātes foto
Šonedēļa aizritējusi politiskās kaislībās, spriežot par iespējamo skatītāju klātbūtni Pasaules čempionātā hokejā un Dziesmu svētku norisi. Bet ko šī partiju rīvēšanās nozīmē koalīcijas stabilitātei? Par to vairāk lasāms žurnālistes Vitas Dreijeres šīs nedēļas rakstos, kur viņa, kā ierasts, tur roku uz pulsa politiskajam stāvoklim valstī.

Savukārt Reinis Lācis labākajās sporta analītikas tradīcijās apskatījis kādu skandālu, kas īpaši uzvirmojis Lietuvas un Grieķijas basketbola aprindās. Runa ir par kaimiņu leģendas Šarūna Marčuļona izteikumiem par centieniem ietekmēt 1987. gada Eiropas čempionāta finālspēli starp PSRS un Grieķijas izlasēm. Marčuļoņa atmiņas papildinājuši vairāki PSRS izlases pārstāvji no Baltijas valstīm, kuriem aizdomas raisījusi galvenā trenera Aleksandra Gomeļska rīcība, portālam "Delfi" to apstiprināja arī tā laika komandas līderis Valdis Valters.

Tikmēr Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta lielajā intervijā ar Renāru Kauperu skaidroja, ko īsti nozīmē "Prāta vētras" jaunā videoalbuma formāts, cik bīstama mājsēdes laikā var būt "ieiešana rūķī", vai Renārs ir atrodams "TikTokā" un kurš ir visdārgākais "Prāta vētras" videoklips.

Kā ierasts, par vēstures satura klātesamību "Delfi plus" rakstos parūpējās Viesturs Radovics. Rakstā "Šmurguļu būšanu" viņš stāsta par latviešu puiku, kurš 'Kurzemes katlā' tika vācu diversantu vienībā. Šim "puikam" šobrīd ir cienījami 95 gadi un sarunā ar Viesturu viņš – Imants Grāvītis – dalās atmiņās par 2. pasaules kara laikā piedzīvoto.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Par Eirovīziju, 'Prāta vētras' krāsniņu un jauno grāmatu. Saruna ar Renāru Kauperu

Foto: Mārtiņš Cīrulis


Citā pasaulē, kurā nav pandēmijas ierobežojumu, droši vien kaut kad šajās dienās grupa "Prāta vētra" svinētu jauna albuma iznākšanu, bet vasaras koncerti Latvijā būtu izziņoti jau sen. Arī šī saruna, visticamāk, būtu cita – klātienē. Taču arī attālināti, ar ik pa laikam zūdošu interneta savienojumu, mums ir, par ko parunāt. Nule klajā laista apjomīga grāmata "Meklēt vienam otru" – vizuāli bagātīgs un atklāts biogrāfisks darbs, iznākusi jauna dziesma un video, bet pandēmijas laika tiešsaistes priekšnesumu lauciņā milzis vārdā "Prāta vētra" iesoļo ar videoalbuma pieteikumu, kam pirmizrāde notiks īpaši izveidotā vietnē šā gada oktobrī.

Lasīt vairāk

Pārdots EČ fināls? Baltijas basketbolistu atklāsmes sanikno Grieķiju


Lietuvas basketbola leģendas Šarūna Marčuļona izteikumi par centieniem ietekmēt 1987. gada Eiropas čempionāta finālspēli starp PSRS un Grieķijas izlasēm izraisījuši rezonansi vairākās Eiropas valstīs. Marčuļoņa atmiņas tikai papildinājuši vairāki PSRS izlases pārstāvji no Baltijas valstīm, kuriem aizdomas raisījusi galvenā trenera Aleksandra Gomeļska rīcība, portālam "Delfi" apstiprināja arī komandas līderis Valdis Valters. Savukārt sašutums izskanējis no Grieķijas basketbolistu puses, kurus pagātnes pārskatīšana aizvainojusi.

Lasīt vairāk

Ar kosmētiskām pārmaiņām var nepietikt – valdības šūpošanās uzkurina partiju apetīti


Kā trausls kāršu namiņš, kura tuvumā nedrīkst pat nošķaudīties, jau mēnešiem ilgi turējusies Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. Līdz brīdim, kad Nacionālā apvienība (NA) tomēr nespēja aizturēt šķavas. Ar nule atstādinātā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pārvilināšanu tā ne tikai sakaitināja koalīcijas pastarīti KPV LV, bet arī uzkurināja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ambīcijas, un tad jau, sajūtot iespējamu varas pārdali, no īslaicīgās snaudas pamodās arī pieredzējušā partnera “Attīstībai”/”Par” (A/Par) apetīte.

Lasīt vairāk

'Šmurguļu būšana' – kā latviešu puika 'Kurzemes katlā' tika vācu diversantu vienībā

Foto: Viesturs Radovics, DELFI


"Ar laiku stāstījums nobružājas. Nevis kaut kas pieaug klāt, bet gan pazūd. Pazūd uzvārdi, vietas, datumi. Bet ir lietas, kuras atceries visu mūžu," saka 95 gadus vecais Imants Grāvītis. Sirmais kungs, kurš mīt netālu no Kocēniem, atzīst, ka viņa dzīve ir bijusi raiba un interesanta. Bieži vien interesanta negatīvā ziņā. Intervijā portālam "Delfi" viņš stāsta par bērnību un jaunību – kā 2. pasaules kara laikā pavisam nejauši Kurzemē nonāca vācu armijas diversantu vienībā "SS-Jagdverband Ost" un kas no tā visa sanāca.

Lasīt vairāk

'Nākamā stacija – elle': Kāpēc Libāna atrodas brīvajā kritienā

Foto: EPA/Scanpix/LETA


Libāna pāris gadu desmitu tiek uzskatīta par Tuvo Austrumu miera oāzi. Kamēr septiņu miljonu apdzīvotajā valstī patvēries vairāk nekā pusotrs miljons kara bēgļu no joprojām nemierīgās kaimiņvalsts Sīrijas, bet dienvidos esošajā Izraēlā raķetes nakts debesīs zīmē uguns svītras, Libāna briest implozijai.

Lasīt vairāk

Vakcinēts, atvaļinājumam gatavs! Kas jāzina tiem, kuri šovasar plāno ceļot

Foto: AFP/Scanpix/LETA


15. jūnijā Eiropas Savienībā sāks darboties vienotais "zaļais sertifikāts", kas ES pilsoņiem ar Covid-19 imunitāti ļaus kaut daļēji atjaunot pārvietošanās brīvību pa kontinentu. Lidsabiedrības grasās atjaunot lidojumus ES iekšienē, savukārt tūrisma aģentūras jau kopš pavasara sākušas pārvadāt tūristus uz Eiropas, Turcijas un Ēģiptes kūrortiem. "Delfi" skaidro, kas jāzina Latvijas iedzīvotājiem, kas šovasar plāno ceļot ES robežās.

Lasīt vairāk

Kādēļ PČ reklāmās Rīgas ielās redzam nespēlējošās Krievijas karogu

Foto: DELFI


Pagājušajā nedēļā Rīgas ielās sāka parādīties vairākas vides reklāmas, popularizējot Latvijas galvaspilsētā gaidāmo pasaules čempionātu hokejā elites divīzijā. Tomēr vairāki portāla "Delfi" lasītāji neslēpa izbrīnu, starp dalībvalstu karogiem ieraugot arī Krievijas, jo pasaules čempionātā valsts "Krievija" nestartē.

Lasīt vairāk

150 eiro par pudelīti? Leģendāro smaržu 'Rīgas ceriņi' un 'Burve' noslēpumi

Foto: Arhīva foto


Manas atmiņas par "Dzintara" smaržām nav tās saldākās, jo bērnībā gribēju iesmaržināt savus mīkstos rotaļlietu zvērus, un kurš gan piecu gadu vecumā aprobežojas ar vienu smaržas pūtienu? Viss beidzās ar to, ka mantiņas bija jāizmet ārā, jo dvinga bija nepanesama. Teju katram ir savs stāsts par "Dzintara" smaržām – varbūt tās lietoja mamma vai vecmamma, bet varbūt pudelīte kā aizliegtais auglis stāvēja bufetē līdzās dārgajai servīzei. Tādēļ kāpsimies atpakaļ vēstures lapās, lai uzzinātu, kā tapa smaržu buķetes, nosaukumi un pudelītes un cik daudz par vēsturiskajiem aromātiem ir gatavi maksāt kolekcionāri.

Lasīt vairāk

'Tur ir problēma galvā' – ar kādiem sodiem vest pie prāta karstgalvīgos ātruma cienītājus

Foto: DELFI


"Policija reaģē uz šāda veida informāciju internetā, kur ir safilmēts, kur ir izlikts, vienalga, vai tas ir "Facebook" vai "TikTok", vai vienalga kādās vietnēs viņš ir izvietots, mēs uz to reaģējam. Mēs viņus izmeklējam, mēs, ja ir iespēja, tad arī atrodam šīs personas – pārkāpējus, un saucam arī pie atbildības," trešdien, komentējot videomateriālu, kurā pagājušajā nedēļā bojāgājušais "Ferrari" vadītājs redzams gaišā dienas laikā traucamies pa Jūrmalas šoseju ar aptuveni 200 kilometrus lielu ātrumu, "Spried ar Delfi" uzsvēra Valsts policijas pārstāvis Ansis Pumpurs.

Lasīt vairāk

Liesa frakcija, trekns finansējums – KPV LV nedienas atsedz partiju 'pašapdāvināšanās' radītās problēmas

Foto: F64


Lai gan nedienu vajātās KPV LV Saeimas frakcijas deputātus nu jau var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, finansējums, ko partija saņem no valsts budžeta, ir krietni treknāks nekā liesās frakcijas deputātu rindas. Partija no valsts budžeta saņem vairāk nekā 600 tūkstošus eiro gadā, jo finansējuma aprēķinā lielu lomu spēlē iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultāti. Pašreizējais partiju finansēšanas modelis paredz, ka pēc ievēlēšanas parlamentā turpmākos četrus gadus politiskie spēki drīkst cik vien uziet spēlēt spēli “Pēdējais pāris šķiras” un izšķīst pa daļām, bet saņemtās valsts naudas apjoms no tā nemainās.

Lasīt vairāk

Krievijas nekustamie īpašumi. Cik droši var justies to īpašnieki?

Foto: Shutterstock


Visdažādāko pret Krieviju līdz šim vērsto un iespējamo sankciju variantu saraksts ir garš, tomēr pēdējā laikā ieraugāmi inovatīvi ierosinājumi. Gaidot iespējamo Krievijas ofensīvu pret Ukrainu, daudzi uzzināja, ka ASV un ES varas gaiteņos apspriesta Krievijas naftas iepirkšanas pārtraukšana Rietumos un pat SWIFT atslēgšana. Tāpat kā sankciju jomā līdz šim, arī šajās iniciatīvās lēmumu pieņemšana un pati rīcība ir politiskās elites plus lielu kompāniju un finanšu regulatora vadības darīšana.

Lasīt vairāk

Lidojošā 'piramīda', kas vertikāli nosēdās jau 30 gadus pirms Īlona Maska 'piekūniem'

Foto: Ekrānuzņēmums no video


Šodien atkārtoti izmantojamajām kosmosa raķetēm ir viena seja, un tas ir Īlons Masks. "SpaceX" tik tiešām ir redzamākais spēlētājs komerciālo kosmisko lidojumu jomā pēdējos gados, kas pavisam jaunā līmenī pacēlis atkārtoti izmantojamo nesējraķešu tehnoloģijas. Nenoniecinot Džefu Bezosu un "Blue Origin", kas arī iegulda lielu artavu lētākos un ilgtspējīgākos kosmiskajos lidaparātos nākotnē, tomēr vairumā gadījumu šobrīd pirmās prātā nāk tieši "SpaceX" raķetes "Falcon" un nu jau arī teju ik pārnedēļas izmēģinājumu lidojumos gaisā sūtītais "Starship". Taču redzamākie spēlētāji nenozīmē pirmie – un nedz Maska, nedz Bezosa projekti nav vertikālās nosēšanās raķešu pionieri. Līdzīgas idejas lolotas jau sen, un 90. gadu pirmajā pusē inženieri bija radījuši lielisku un daudzsološu prototipu atkārtoti izmantojamai raķetei, kas izskatās gluži kā no kādas klasiskas zinātniskās fantastikas filmas vai komiksa.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!