'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Shutterstock/F64/DELFI

Šonedēļ "Delfi plus" rakstu sērijā "Zudušais gads?" turpināja stāstīt par pandēmijas ietekmi uz cilvēku dzīvēm un dažādām nozarēm. Tāpat pētījām, kas notika ar Francijai dāvinātajiem un aizbēgušajiem vilkiem, kā arī pievērsāmies praktisku jautājumu risināšanai, piemēram, tam, ar ko sākt, ja mājai nepieciešams dziļurbums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kamēr sabiedrību aicina distancēties un izolēties, lai izvairītos no saslimšanas ar Covid-19, no žurnālistu jautājumiem par vakcinācijas procesa un vakcīnu piegādes organizēšanu veikli cenšas izvairīties atbildīgās amatpersonas. Par to rakstā "Neiespējamā misija – notvert Henkuzenu." stāstīja "Delfi plus" žurnāliste Vita Dreijere. Savukārt "Delfi plus" redaktors Filips Lastovskis skaidroja, kā tiek tērēti līdzekļi un meklēti nosaukumi informatīvajai kampaņai par pandēmiju un tās radīto krīzi.

Žurnālists Aivars Madris piedāvāja ieskatīties sarunā ar Žaņa Lipkes memoriāla vadītāju un sabiedrisko aktīvisti Lolitu Tomsoni. Tāpat iztirzājām jautājumu par to, vai kāds tiek saukts pie atbildības par netīšu cilvēka nogalināšanu medību laikā, kā arī skaidrojām, kas notika ar Francijai dāvinātajiem un aizbēgušajiem vilkiem.

"Delfi plus" lasītājiem piedāvāja arī vairākus informatīvus un praktiskus rakstus, piemēram, par to, kā notiek dziļurbumu veidošana un ar ko jārēķinās, ja plānots urbums ūdens ieguvei. "Cālis.lv" redaktore Linda Rozenbaha deva iespēju iepazīties ar pieredzes stāstiem, kā arī ekspertu skaidrojumiem par Latvijā salīdzinoši maz apspriesto kontracepcijas metodi – vazektomiju. Paviesojāmies arī Antarktīdas pētniecības stacijās.

Nākamnedēļ "Delfi plus" pētīs nokaitēto atmosfēru koalīcijā, kas liek uzdot jautājumu: vai kritīs valdība? Tāpat pie lasītājiem nokļūs pēdējie sērijas "Zudušais gads?" raksti, kur pievērsīsimies arī jautājumam par katras zaudētās dzīvības vērtību. Savukārt "Delfi plus" dzīvesstils pievērsīsies situācijām, kad bērni nonākuši konfliktā ar likumu, pētīs, cik efektīvi ir treniņi mājās, degustēs pašlaik aktuālās ātri pagatavojamās nūdeles, kā arī stāstīs par vairākiem iedvesmojošiem un uzņēmīgiem cilvēkiem mums līdzās.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem!

Neiespējamā misija – notvert Henkuzenu. Pandēmija palīdz amatpersonām izvairīties no žurnālistiem

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: F64

Jaunā un iznesīgā Zāļu Valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena parādīšanās uz publiskās skatuves, komentējot jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju pret Covid-19, sākotnēji bažas neradīja. Kad atklājās aizvien jauni fakti par to, kā Latvija palaidusi gar degunu būtisku vakcīnu iepirkumu, šaubas par viņa lomu sāka samilzt. Bet Henkuzens pats tikmēr no skatuves jau bija nozudis.

Lasīt vairāk

'Nekrist panikā, meklēt risinājumu.' Uzņēmēja Anda Blinda pagrieziens Covid-19 krīzē

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Publicitātes attēli

Vienīgais nemainīgais aizvadītajā pandēmijas gadā bija nemitīgas pārmaiņas. Daudziem šis gads nesa lielus zaudējumus – dzīvības, veselības, tuvu cilvēku klātbūtnes, naudas un citu vērtību. Tomēr velns nav arī tik melns, kā to mālē. Dažiem pēkšņās pārmaiņas nozīmēja nevis palikšanu iedzītiem stūrī, kad viņu radītie produkti vai pakalpojumi vairs nebija tik nepieciešami, bet gan jaunas nišas meklēšanu un atrašanu. Vēl citi izrādījās vajadzīgāki nekā jebkad agrāk, kas vainagojās ar jaunu apgrozījumu un ienākumiem. Šis stāsts ir par uzņēmējiem – pandēmijas laika veiksminiekiem.

Lasīt vairāk

'Sieviešu tiesību aizstāvēšana uzliek tev mērķi uz pieres.' Saruna ar Lolitu Tomsoni

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: LETA

Lolita Tomsone ir ilggadēja Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja un ilgus gadus dzīvojusi Izraēlā, apgūstot ebreju tautas vēsturi un kultūru, un strādā, lai izglītotu Latvijas sabiedrību par to, kas ir ebreji un holokausts. Jau vairākus gadus viņa labi zināma arī kā sabiedriskā aktīviste un dažādu protesta akciju rīkotāja. Viņa iestājusies gan par rīdzinieku tiesībām dzīvot zaļā vidē, glābjot kokus no izciršanas, gan sieviešu tiesībām tikt uzklausītām, aizsargātām un brīvi rīkoties ar savu ķermeni. Lolita Tomsone bija arī viena no pieaicinātajām diskusijā par Rīgas domes ideju pilsētā uzstādīt pieminekli dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai.

Lasīt vairāk

Kredīts un negaršīgs ūdens? Kā tikt pie laba dziļurbuma

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi

Domājot par ūdensapgādi mājās, septiņreiz jānomēra un vienreiz jānogriež, jo katrs metrs tuvāk ūdenim maksā naudu. Par aku rakšanu aizmirstiet, tagad ūdeni iegūst no spices vai dziļurbuma, bet kā nenošaut greizi, izvēloties īsto risinājumu un darba veicēju? To vaicājām urbšanas meistaram un uzņēmuma "Urbumi.lv" vadītājam Aivaram Baranovskim, kuram ir 40 gadu pieredze šajā lietā, un viņa dēlam Oskaram Baranovskim, kurš ir uzņēmuma valdes loceklis. Tāds vidējs dziļurbums ir 60 metrus dziļš, bet Aivars var lepoties, ka viņa rekords ir 345 metri, kas sasniegts, padomju gados dziļurbumu urbjot Tukuma gaļas kombinātam. Pāris padomu deva arī spiču rakšanas lietpratējs Indriķis Slava, kurš aicina vispirms ķerties pie kalkulatora un rūpīgi parēķināt savas finansiālās iespējas.

Lasīt vairāk

Dāvinātie vilki aizbēga. Latvija un Francija meklē vainīgos

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Shutterstock, ilustratīvs foto

Guna Vītola, Latvijas Zooloģiskā dārza darbiniece, ar eksotisko dzīvnieku pārvešanu starp valstīm nodarbojas jau vairāk nekā 15 gadus. Tomēr par pēdējo viņas braucienu no Latvijas uz Franciju ar, iespējams, Latvijas slavenākā vilka Ķoniņa sešiem dēliem Vītola pēdējā laikā skrupulozi atskaitās vietējai un ārzemju presei. Kāpēc? Francijā četri vilki dienu pēc atvešanas izbēga.

Lasīt vairāk

Polārstacijas Antarktīdā: zinātne un vodkas glāze par krūšturi

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Shutterstock

Sniegotais kontinents ir īsta zinātnisko atklājumu leiputrija, kur šobrīd atrodas 70 pastāvīgas izpētes stacijas. Pirmie Antarktīdas pētnieki bija vaļu un roņu mednieki, bet šobrīd tur ar modernu tehnoloģiju kravām ierodas zinātnieki no visas pasaules. Pārsvarā viņi pētniecībai nododas vasarā, bet ir polārstacijas, kuras apdzīvo arī skarbajās ziemās. Starp citu, zemākā temperatūra –89,2°C uz zemes reģistrēta izpētes stacijā "Vostok", kur mitinās zinātnieki no Krievijas. Turklāt ziema ilgst sešus mēnešus, kad vidējā temperatūra ir –34,4°C, un dažas nedēļas saule neuzlec vispār. Ja kabatā ir pārdesmit tūkstoši eiro, tūristi var doties kuģojumā gar Antarktīdu un piestāt arī dažās polārstacijās, bet šobrīd ērtāk un prātīgāk nelielu ieskatu gūt šajā rakstā.

Lasīt vairāk

'Ezera sonāte' dzīvē nepiepildās. Vai pēc cilvēka nošaušanas medību laikā nonāk aiz restēm?

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Shutterstock

26. janvārī Viesītes novadā bojā gāja kāds vīrietis, kuru nošāvuši mednieki. "Viņi domāja, ka tas ir ruksis" , sacīja šī medību kolektīva dalībnieks un Viesītes novada pašvaldības policijas inspektors Jānis Pučinskis. Portāls "Delfi" skaidro, vai šādi gadījumi ir statistiski nozīmīgi, un kāda ir kopējā aina medību drošībā.

Lasīt vairāk

Pāri par vazektomiju: esam atguvuši sirdsmieru un spontanitāti seksā

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Shutterstock

Vazektomija jeb vīriešu sterilizācija ir radikāla grūtniecības izsargāšanās metode. Ir valstis, kur tā ir populāra. Latvijā lielākoties to izvēlas vīrieši, kam ir vismaz trīs bērni. Divi pāri stāsta par pieredzi, izvēloties vazektomiju. Viens no viņiem ir starp ļoti, ļoti retajiem gadījumiem, kad mazais pēc vazektomijas tomēr pieteicās. Uzzinām arī no ārstiem, kā vazektomiju veic un vai ir kādi pēcoperācijas riski. Kādēļ uzreiz pēc vazektomijas vēl nav iestājies pilnīgs kontracepcijas efekts? Atspēkosim arī dažus mītus.

Lasīt vairāk

Vācijā atklāta starptautiska narkotirgoņu banda, apcietināta arī viena persona Latvijā

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Vērienīgā starptautiskā operācijā vācu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki aizturējuši lielu narkotirgoņu bandu, kā arī arestējuši tās galvenos darboņus. Aresti un kratīšanas notikušas ne tikai vairākās Vācijas pilsētās – Hannoverē, Hallē, Cellē, Hamburgā un apkaimē –, bet arī Latvijā. Lejassaksijas Kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvji atklāj, ka operācijā bija iesaistītas apmēram 1000 personas. Kriminālpolicija to nosaukusi par "izmeklēšanas grupas lielāko sadarbības panākumu 30 gadu laikā".

Lasīt vairāk

Pēc uzņēmēja sašutuma Valsts kanceleja apsver atteikšanos no Covid-19 informatīvās kampaņas 'Gribu vasaru!' saukļa

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Blake Cheek / cc

Ja pamēģināsiet gūglē ierakstīt vārdus "gribu vasaru", gandrīz visi pirmo lapu meklējumi aizvedīs līdz vienam no Latvijā populārākajiem kāzu fotogrāfiem Jānim Romanovskim un viņa uzņēmumam ar vasarīgo nosaukumu. Viņš šobrīd līdzīgi kā citi amata biedri pasākumu vakuumā cenšas kaut kā savilkt kopā galus un bija neizpratnē, kāpēc valsts vēlas paņemt no viņa arī kompānijas nosaukuma pozīcijas "Google" meklētājā.

Lasīt vairāk

Māris Zanders: Latvija pret Igauniju. Kurš būs 'pirmais puisis ciemā'?

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: DELFI

Portāls "Delfi" iepriekšējā mēnesī publicēja Igaunijas žurnālista Raimo Poma tekstu ar izteiksmīgu nosaukumu "Latvija uzvarēs. Igaunija, salīdzinot ar savu dienvidu kaimiņieni, kļūst arvien nīkulīgāka".

Lasīt vairāk

Latvijas apceļotājs Rolands: ja nekur nav būts, nevar teikt – te nav, ko redzēt

'Delfi plus': Nenotveramais Henkuzens, aizbēgušie vilki un dziļurbumi
Foto: Privātais arhīvs

Rolands Matisons jeb "ROLISS" ir aktīvs Latvijas apceļotājs un uzskata – dabas skaistums ir atrodams jebkur un viss atkarīgs no pašu spējām uzburt pareizo atmosfēru. Nakšņošana ārā bargā salā, upju šķērsošana un citi izdzīvošanas piedzīvojumi ir viņa gaumē, bet gluži tāpat viņš novērtē arī ģimeniskas brīvdienas dabā, kurās, kā teic pats, svarīgi nodot mīlestību pret dabu nākamajai paaudzei.

Lasīt vairāk

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

DELFI plus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form