'Delfi plus': Norakstītā e-veselība, Marsa iekarošana un infektologa Aldiņa stāsts

E-veselības sistēma ir norakstīta, tā ir neērta un nepilda gaidītās funkcijas. Vai kāds par to uzņemsies atbildību? Kāpēc radās kļūdas? Kas notiks tālāk – vai ieplānota jauna sistēma un cik tā maksās? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja "Delfi plus" žurnāliste Vita Dreijere. Visu rakstu vari izlasīt šeit.

Žurnāliste Aija Bogdanova skaidroja, kā pēc lielās atlaišanas "airBaltic" dzīvo stjuarti un piloti. Atlaišanas process esot bijis smags gan darbiniekiem, gan uzņēmumam. Ievērojamas izmaiņas skārušas arī tos, kam nenācās meklēt jaunu amatu. Darba pašlaik ir mazāk, kas nozīmē – izmaiņas jūtamas arī algu kontos.

Lasītājus vēl nebijušos augstumos pacēla un plašumos aizveda "Campus" rakstu sērija "Zeme-Marss-Zeme", ko publicējām šonedēļ. Tā iepazīstina ar sarkano Zemes kaimiņu, tā izpētes vēsturi un iecerēm planētu padarīt apdzīvojamu. Tāpat šonedēļ noslēdzām arī rakstu sēriju "Zudušais gads?". "Delfi plus" redaktore Laura Dzērve lasītājus iepazīstināja ar infektologa Paula Aldiņa stāstu – viņam, tāpat kā vairāk nekā 1800 citiem Covid-19 upuriem Latvijā, šis bija pēdējais dzīves gads.

Nākamnedēļ "Delfi plus" analizēs vakcinācijas procesa veiksmes un neveiksmes Austrumu partnerības valstīs, kā arī pētīs, ko varam mācīties no citu valstu pieredzes attālināto mācību nodrošināšanā. "Delfi plus" dzīvesstils ne tikai turpinās sapņot par iespējamu dzīvošanu uz Marsa, bet pievērsīsies arī tepat uz Zemes aktuāliem jautājumiem. Ko ņemt vērā, iegādājoties savu pirmo auto, kur apēst labāko karbonādi un ko bērnam nozīmē kļūšana par noziedzības upuri, ir tikai daži no tiem.

Lūk, daži no nedēļas spilgtākajiem rakstiem.

Ģimenes ārstei Alisei Nīcmanei-Aišpurei ir sava recepte nervu saudzēšanai – pēc iespējas mazāk darbā izmantot e-veselību. Visu, ko vien ir iespējams, viņa izdara savā lokālajā datorprogrammā un pēcāk datus pārsūta uz e-veselību. Tas gan viņai nozīmē naudas ieguldījumu par programmas licences maksu, toties palīdz ietaupīt dažus sirmus matus. Ja šīs pašas lietas būtu jādara e-veselības sistēmā, "tad es laikam mainītu profesiju," ārste nosaka. Trūkstot pacietības veltīt laiku cīņai ar lēno un neērto sistēmu, ko mediķi kritizējuši jau gadiem.

Lasīt vairāk

Cilvēks jau no saviem pirmsākumiem ir bijis iekarotājs gan šī vārda labākajā, gan sliktākajā nozīmē. Ir iekarotas citas tautas, bagātības, resursi, kā arī iekarojumu laikā atklātas jaunas zemes, zināšanas un prasmes, kuru ietekmē cilvēce attīstījusies līdz tādam līmenim, kādu to zinām mūsdienās. Taču iekarojamā uz Zemes laika gaitā kļuvis arvien mazāk, kas mudinājis cilvēku lūkoties pēc jaunā ārpus mūsu planētas robežām. Saules sistēmā ir septiņas vēl iekarojamas planētas un desmitiem šo planētu pavadoņu, taču mūsu, cilvēku, uzmanību visvairāk piesaistījis Marss. Kā gadījies, kā ne, bet sarkanā planēta nosaukta romiešu kara dieva vārdā.

Lasīt vairāk

Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" pērn Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ atlaida 700 darbiniekus, šobrīd kompānijā kopumā strādā ap 1100 darbinieku – mazākā daļa gaisā, lielākā uz zemes. Krīzes pārvarēšanai Latvijas valdība lidsabiedrības pamatkapitālā papildu iepriekšējiem ieguldījumiem pērn investēja vēl 250 miljonus eiro, tādējādi savu līdzdalību uzņēmumā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Lasīt vairāk

Infektologs, hepatologs Pauls Aldiņš ir viens no sešiem Latvijas ārstiem, kuri aizgāja mūžībā pēc inficēšanās ar Covid-19, šādus datus apkopojusi Latvijas Ārstu biedrība. Viens no vairāk nekā 1800 Latvijas cilvēkiem, kuriem šīs diagnozes dēļ aizvadītais gads bija nevis "zudušais", kā to mēdz dēvēt, bet pēdējais. Par katru no šiem cilvēkiem noteikti var izstāstīt vērtīgu stāstu, šis ir par dakteri Aldiņu. Tiesa, šis ir stāsts nevis par nāvi, bet par mīlestību.

Lasīt vairāk

"Manā dzīvē viss jau būtu labi, bet ir tikai viena liela problēma – šobrīd Pasauli un arī Latviju ir pārņēmis liels HAOSS!" ar šķietamu rūpju rievu uz pieres šonedēļ medijos paziņoja Ainārs Šlesers, kurš pazīstams arī kā "buldozers", kā "cilvēks-kurš-gan-cits", kā "cieti" un kā viens no trim lielajiem A. Paziņojumā sabiedrībai, kas bija piepildīts ar patosu, aizvainojumu un gramatikas kļūdām, iztrūka tikai viena elementa. "Cehs.lv" pieaicinātā politiskā antropologa Kristapa Āla pieskāriena.

Lasīt vairāk

"Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības" – šādu frāzi noteikti ir dzirdējuši daudzi, un to var pielietot dažādās dzīves situācijās, tajā skaitā, ja runa ir par mājokļa būvniecību, pārbūvi vai kādas citas ēkas uzsliešanu īpašumā. Nereti savā īpašumā, labu gribēdami, kaut ko sameistarojam, nocērtam vai pielabojam, bet, kā izrādās, to savas nezināšanas dēļ esam darījuši nelegāli. Vaicājām būvvaldēm – kuras ir tās lietas, par kurām cilvēki visbiežāk nezina, ka tās ir jāsaskaņo?

Lasīt vairāk

Nepavisam nesūdzos, ka nav vairs tie laiki, kad mana ģimene izlemtu, ar ko man jāprecas. Tā vietā varu sēdēt dīvānā un "svaipot", un iet uz randiņiem, ar ko vien pašai labpatīk. Vienīgā neraža – bieži vien līdz randiņam netieku, jo jau pirmie teikumi nogalina vēlmi turpināt saraksti, kur nu vēl iet tēju dzert. Sāp gan par neoriģinālajām "čau", "kā iet, ko labu dari" un "hei, rižā!" ziņām, gan "ghosting" (kad čalis vienkārši pazūd), bet kroni visam uzlika kāds vīrietis, kurš no zila gaisa man pajautāja: "Cik tu sver?" Pagalam apmulsu, jo, lai izvairītos no pārpratumiem, manā "Tinder" profilā ir bildes no visādiem rakursiem, kur var noprast, vai kāzās pāri tiltam mani varētu pārnest, vai manas krūtis atbilst potenciālā pielūdzēja vīzijai par "pareizo" izmēru un ka brīvajā laikā (kad neuzglūn pandēmija) iegriežos boksa zālē.

Lasīt vairāk

Krievijas ārpolitiskā reakcija uz Baidena apvainojumu pagaidām ir ieturēta. Toties daudz skaudrāka solās būt iekšpolitiskā reakcija.

Ar izdevēja atļauju portālam "Delfi" ir ekskluzīvas tiesības latviešu valodā pārpublicēt neatkarīgā Krievijas medija "Republic.ru" (bijušais "Slon.ru") rakstus. Sadarbību uzsākām 2019. gadā.

Lasīt vairāk

Pēdējā gadā Latvijas iedzīvotāji mājās pavadījuši ļoti daudz laika. Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi izrādījušies labs dzinulis labiekārtot un remontēt mājokli – jo ko gan vēl darīt, sēžot četrās sienās? Tomēr izrādījies, ka remonts pandēmijas laikā nes jaunus riskus: palīdzībai no malas var sekot policijas vizīte un sods.

Lasīt vairāk

Izraēla pasaules mediju slejās tiek minēta kā veiksmīgs piemērs valstij, kas visstraujāk uzsākusi un vistālāk tikusi ar Covid-19 vakcinācijas kampaņu, tikmēr ne tik labi ar cilvēku imunizāciju sokas Izraēlas nabadzīgajiem kaimiņiem palestīniešiem Rietumkrastā un Gazas joslā.

Lasīt vairāk

Gulēšana ir viena no manām mīļākajām nodarbēm: tā palīdz ne tikai atgūt spēkus, bet ir arī lielisks veids, kā kaut uz īsu brīdi atslēgties no apkārt valdošā stresa un trauksmes. Un, kopš sevi atceros, man nav bijis grūtību iemigt jebkur un gandrīz jebkādā troksnī – pamatskolas laikā dažkārt pat devos pie miera, austiņās klausoties smago metālu, un mammas mājās nekad manu naktsmieru nav ietekmējuši aiz loga ķērcošie kaiju bari. Tomēr ir viens troksnis, kuru izdzirdot, miegs man tiek kā ar roku atņemts. Tā ir krākšana.

Lasīt vairāk

Februāra nogalē nākusi klajā austriešu vēsturnieka Romana Zandgrūbera grāmata "Hitlera tēvs" ("Hitlers Vater"), kurā, izmantojot par avotu 31 Ādolfa Hitlera tēva Aloiza rakstītu vēstuli, pētīts, kā tēva personība ietekmējusi topošu diktatoru. Pēc 1983. gada žurnāla "Stern" skandāla, toreiz sensacionāli paziņojot, ka ir uzietas Hitlera dienasgrāmatas, vēsturnieki ziņas par atrastiem dokumentiem, kas saistīti ar Vācijas diktatoru, uztvēra skeptiski. Tomēr šoreiz atšķirībā no dienasgrāmatām Hitlera tēva vēstules ir atzītas par autentiskām.

Lasīt vairāk