Pēcsvētku nedēļa nebūt nav nākusi ar gurdenumu un gausumu. Tieši pretēji – aktualitāšu netrūka ne Latvijā, ne ārpus tās robežām. Izmaiņas sūtījumiem no trešajām valstīm, prestižais Vimbldonas čempionāts un gaidāmās vēlēšanas Bulgārijā ir tikai daļa no tēmām, par ko plašāk saviem lasītājiem stāstīja "Delfi plus".

Pirmais jūlijs nesa izmaiņas vairākās jomās – daudzi ceļotāji šo dienu gaidīja ar lielu nepacietību, bet tie, kas iegādājas preces ārpus Eiropas Savienības, turēja īkšķus, lai sūtījumus piegādātu ne vēlāk par 30. jūniju. Kas tad īsti mainījies sūtījumu saņemšanā, ar kādām izmaksām rēķināties un kā aizpildīt deklarāciju sava sūtījuma saņemšanai, skaidroja žurnāliste Justīne Jurcika.

"Delfi" Sporta ziņu nodaļas galvenais redaktors Uldis Strautmanis sekoja līdzi mūsu sportistu sniegumam prestižajā Vimbldonas čempionātā, ko veiksmīgi iesāka arī tenisistes no Latvijas. "Delfi plus" lasītāji varēja ne tikai sekot līdzi rezultātiem, bet ielūkoties dziļāk un uzzināt, kā savu sniegumu vērtē un uz ko cer Jeļena Ostapenko un Anastasija Sevastova.

"Campus" redaktors Edžus Miķelsons ieskatījās tajā, ko neatklāja Pentagona publiskotais ziņojums par NLO. Novērotājos satraukumu radījis citplanētiešu kuģis vai vienkārši balons, kas izlaidis gaisu? Savukārt žurnālists Andris Kārkluvalks skaidroja, kas īsti notiek Bulgārijā un kā ar milzu dārdoņu sabrūk valstī ierastā kārtība.

Tuvākajā laikā "Delfi plus" skaidros, kādēļ pedagogu trūkumu šobrīd jūt vēl vairāk nekā iepriekš, pievērsīsies pirmajam aizvadītajam gadam pēc izmaiņām studiju kredītu izsniegšanā un digitāliem uzbrukumiem, kas maziem uzņēmumiem var izmaksāt ārkārtīgi dārgi. "Delfi plus" dzīvesstils iepazīstinās ar cilvēku, kas pandēmijas laikā izveidojis savu uzņēmumu tūrsima nozarē, skaidros, kad ieklausīties ārsta padomos un vai ir reizes, kad tomēr konsultēties ar vēl kādu speciālistu. Pievērsīsimies arī jautājumam par komposta kaudzēm – aktualitātei, kas būtiska ne vien dārzu īpašniekiem, bet arī viņu kaimiņiem.

Lūk, daži no aizvadītās nedēļas spilgtākajiem rakstiem. Par to, kā abonēt "Delfi plus", uzzini šeit.

Pienākusi paciņa no Ķīnas? Svarīgākais par jaunajām sūtījumu atmuitošanas izmaiņām


Pērnruden publiskajā telpā parādījās pirmās ziņas par to, ka no šī gada 1. jūlija ikvienam būs jāmaksā importa PVN par visiem interneta preču sūtījumiem no trešajām valstīm, tostarp tiem, kuru vērtība nepārsniedz 22 eiro un kuri līdz šim bija atbrīvoti no nodokļa. Gaidāmās izmaiņas izraisīja lielu rezonansi – patērētāji par to nebūt nav sajūsmā, kā arī, šķiet, jautājumu par izmaiņu realizēšanu praksē ir vairāk nekā atbilžu. 1. jūlijs nu ir klāt, kas nozīmē, ka no šodienas patērētājiem jāsāk deklarēt Latviju sasniegušās mazvērtīgās preces. Bet ko tad īsti paredz jaunā kārtība?

Lasīt vairāk

Bulgārijas lustrācija: Kā gada laikā sagraut desmitgadi būvētu koruptīvu sistēmu

Foto: Reuters/Scanpix/LETA


Tieši pēc divām nedēļām Bulgārijā sāksies jauna politiskā ēra. Kafijas biezumos 11. jūlija vēlēšanu rezultātus nezīlēsim, bet pievērsīsimies līdzšinējai kārtībai un dārdoņai, ar kuru tā sabrūk. Visticamāk, redzamais ir bijušā premjera Boiko Borisova vairāk nekā desmit gadus veidotās politiskās sistēmas gals.

Lasīt vairāk

Vai patiesība ir tur, ārā? Ko nepasaka Pentagona publiskotais ziņojums par NLO

Foto: AFP/Scanpix/LETA


Foksam Malderam no reiz populārā zinātniskās fantastikas seriāla "X-faili" nebija šaubu – valdības ir sazvērējušās un mums daudz ko nestāsta, un jo īpaši naski grib noslēpt patiesību par tiem, kas ir ne no šīs Zemes, bet mūs ne reizi vien esot apciemojuši, – citplanētiešiem. Malders ticēja, ka patiesība meklējama tur, ārā. Taču reizēm šo to jau valdība atklāj. Pentagons nupat publiskoja sākotnējo ziņojumu par 144 neizskaidrotiem gaisa fenomeniem jeb vienkārši – nezināmiem lidojošiem objektiem (NLO). Sazvērestību piekritēji, protams, var norādīt, ka šādi ziņojumi acu aizmālēšana vien ir, un galu galā arī šajā ziņojumā atstāta brīva vieta tavai iztēlei, tāpēc šis ir lielisks brīdis, lai nedaudz paspriedelētu – ko Pentagona ziņojums pasaka, ko tas nepasaka un vai "viņi" patiesi apciemojuši Zemi.

Lasīt vairāk

Pandēmijas ietekme: patērētājiem nācās kreditēt uzņēmējus

Foto: DELFI


Pandēmija selektīvi ietekmēja dažādas tautsaimniecības jomas, un tās rezultātā noteiktās nozarēs iedzīvotājiem nācās saskarties ar sarežģījumiem atgūt iemaksāto naudu. Turklāt, cilvēkiem un uzņēmumiem pārceļoties uz ekrānu pasauli, bumu piedzīvoja e-komercija, un uzņēmumi, kas līdz šim bija darbojušies klātienē, pievērsās digitālajai videi, kurā līdz ar to pieauga domstarpības starp patērētājiem un uzņēmējiem. Sarunā ar portālu "Delfi" Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova atklāj pandēmijas ietekmi no patērētāju skatpunkta. Tāpat viņa norāda uz aktuālajām problēmām tieši Latvijas patērētāju aizsardzības jautājumos.

Lasīt vairāk

Vimbldona 2021: Latvijas tenisistēm uzvaras vairo pārliecību; gatavas jauniem izaicinājumiem

Foto: AP/Scanpix/LETA


Latvijas labākās tenisistes Jeļena Ostapenko un Anastasija Sevastova ceturtdien pārvarēja prestižā Vimbldonas čempionāta otro kārtu. Tā kā Sevastova Vimbldonā ir sasniegusi karjeras rekordu, tad šī ir pirmā reize, kad trešajā kārtā Londonā būs abas Latvijas tenisistes. Ostapeko un Sevastova pēc savām uzvarām uzsvēra, ka pēdējā laikā rādītais sniegums un uzvaras dod tikai vēl lielāku pārliecību par savām spējām, kas var nākt tikai par labu nākamajās spēlēs.

Lasīt vairāk

Iegāja kā bērns, iznāca kā pieaugušais – kā ieslodzījumā strādā ar jauniešiem

Foto: LETA


Ap 2000. gadu populāra bija līmes ostīšana, taču kā lielākais izaicinājums Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolas direktorei Sarmītei Sviķei atmiņā palikusi spaisa epidēmija, kas sākās pēc aptuveni desmit gadiem. Taču laiki ir mainījušies, un iestādē, kurā reiz uzturējās simtiem ieslodzīto, šobrīd tie ir tikai daži desmiti. "Delfi" rakstu sērijā par jauniešu resocializāciju ieskatāmies, kāda ir ikdiena tiem jauniešiem, kuri sliktas izvēles dēļ ir saņēmuši bargāko sodu – ieslodzījumu. Šajā rakstā "Delfi" uzrunāja Sarmīti Sviķi, Valsts probācijas dienesta (VPD) pārstāvi Daci Arni un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieci Ilonu Spuri.

Lasīt vairāk

Burvīgi skati, peldes un sertifikāti. Nesteidzīgs ceļojums pa valdzinošo Krētu

Foto: Privātais arhīvs


Pirmais, ar ko Krēta aizrauj, ir ainavas – no lidostas neesam tālu tikuši, bet skati jau ir burvīgi. Pēc kādiem pārdesmit kilometriem apstājamies kādā benzīntankā, lai nopirktu ūdeni. Blakus kafejnīca, kafejnīcā terase. Un šis visparastākā benzīntanka apmeklējums pēkšņi pārvēršas baudpilnā brīdī – no terases paveras brīnišķīgs skats pāri zemāk esošajai pilsētai un allaž klātesošajai jūrai. Nopērkam saldējumu (izrādās, ļoti garšīgu) un izbaudām mirkli.

Lasīt vairāk

'Cehs.lv': 'Unga-bunga! Mans labs, varavīksnes Kariņš slikts!' jeb Šlesera triecienkampaņa

Foto: Cehs.lv kolāža


Kaut Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas Lielo datu apstrādes nodaļā jau labu laiku tiek izmantots viens no pasaulē pašlaik jaudīgākajiem kvantu skaitļotājiem, arī tas nespēj pilnībā izsekot visam informācijas apjomam, ko pēdējās nedēļās "Facebook" sašķūrējis buldozers Ainārs Šlesers. Un runa ir tieši par apjomu, ne kvalitāti, jo pēc vēstījumu satura šķiet – Ainārs nolēmis tos mērķēt nevis uz Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo 2021. gadā un kuriem ir attīstīts vārdu krājums un precīzais "īkšķis–rādītājpirksts" tvēriens, bet uz baru australopiteku.

Lasīt vairāk

Pieredzes stāsti: pirmais bērns 18, 25 un 47 gados

Foto: ADBDfoto, Klaids Lielbiksis un personīgā arhīva foto


Bērni dzimst mammām dažādos vecumos. Varbūt daļai sabiedrības nekad nebūs labi – kādai, šķiet, bērns par agru vai par vēlu, ir "tikai viens" vai "kādēļ tik daudz". Palūkosimies uz statistikas datiem 55 gadu griezumā un pārliecināsimies, ka allaž bijušas jaunas un ne tik jaunas mammas. Piemēram, 1965. gadā pat līdzīgs procents mammu dzemdēja pēc 45 gadu vecuma, ja salīdzinām ar šodienu. Ielūkosimies dažos statistikas datos – daļa tendenču attiecībā uz mammu gadu skaitu ir mainījusies. Un iepazīstināsim ar trim mīlošām mammām, kurām šī loma patīk tieši viņu vecumā: viņām pirmais bērns nācis pasaulē 18, 25 un 47 gados.

Lasīt vairāk

'Politisks nāves spriedums' – Putnis gatavojas apstrīdēt sevis izslēgšanu no partijas 'Progresīvie'


"Ir statūtu teksts, kurš paredz biedram pārsūdzības tiesības valdē. Es to arī izmantošu," otrdien raidījumā "Spried ar Delfi" pauda no politiskās partijas "Progresīvie" izslēgtais bijušais partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis. Viņš ir pārliecināts, ka, lemjot par viņa izslēgšanu, balstoties uz partijas biedru iesniegumu, "Progresīvo" valde ir pārkāpusi partijas statūtus, kas imperatīvi paredzot, ka ikviena biedra izslēgšanas procesā ir jāiesaista partijas Ētikas komisija. Šajā gadījumā tas tā nav noticis.

Lasīt vairāk

'Limuzīnam' 40. Rakstniece Māra Svīre: 'Šis ir stāsts par mums'

Foto: DELFI


Mēs visi zinām, ka "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" ir Jāņa Streiča filma, mēs zinām, ka tā ir Lilitas Bērziņas, Ulda Dumpja, Olgas Dreģes, Gundara Āboliņa, Diānas Zandes, Romualda Ancāna un pārējo aktieru filma, taču bieži vien aizmirstam, ka tas ir arī rakstnieces Māras Svīres stāsts un scenārijs, kas savulaik apbalvots ar "Lielo Kristapu". Šogad filmai un tās autorei jubilejas – "Limuzīns..." svin dzīves pilnbrieda sasniegšanu, tikmēr rakstniece oktobrī sagaidīs 85. dzimšanas dienu. Māra Svīre turpina aktīvi darboties literatūrā, gada sākumā iznāca viņas jaunākais romāns "Bailes no dziļuma", un mūsu sarunā viņa norāda, ka "Limuzīns..." pašai nekad nav šķitis literārās karjeras svarīgākais darbs – par tādu kļūstot katra nākamā grāmata.

Lasīt vairāk

Māris Zanders: Indivīda tiesību ierobežojumi – mazliet nenopietns atskats vēsturē

Foto: LETA


Austriešu dzejas klasiķe Ingeborga Bahmane (1926.–1973.) savulaik dzēlīgi rakstīja: "Karu vairs nepiesaka, to vienkārši nebeidz." [1] Spriežot pēc tā, ka dažādi ar Covid-19 saistīti ierobežojumi atgriežas Krievijā, Izraēlā, dažādos Āzijas un Austrālijas reģionos, kaut ko līdzīgu vismaz pagaidām var teikt par sadzīvošanu ar pandēmiju – tā nevis atsākas, bet vienkārši nav beigusies. Un, ja tā, tad viens no veidiem nervu sistēmas stabilitātes saglabāšanai ir pavērties pagātnē, lai secinātu, ka ir bijis trakāk. Tostarp tik daudzus no mums kaitinošo ierobežojumu kontekstā. Savukārt, ja teksta iesākumam izvēlējos Bahmanes izteikumu par karu, tad tikai loģiski, ja tālāk tiks aplūkotas dažas ar karu saistītas epizodes Latvijas vēsturē.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!