"Delfi" dzima tikai gada nogalē, tāpēc nav daudz notikumu, ko paguvām apskatīt. Iespējams, iespaidīgākais – kanādiešu hokejistu Veinu Grecki atzina par dižāko 20. gadsimta sportistu.

Latvija pirmo reizi piedalās "Expo" un mūsu paviljonu apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saka leģendāro uzrunu Dziesmu svētku noslēguma koncertā "Mēs esam stipri, mēs esam vareni".

Latviešu dziedātāja Marija Naumova pirmo un līdz šim vienīgo reizi atnes mūsu valstij triumfu "Eirovīzijas" dziesmu konkursā.

Lai arī Latvijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, sabiedroto spēki iebruka Irākā un Latvijas futbolisti izcīnīja ceļazīmi uz Eiropas kausa finālturnīru, atbilstoši šodienas aktualitātei izvēlējāmies kā svarīgu izcelt pasaules cīņu pret SARS vīrusu.

Nebija grūti izvēlēties, kas mums visiem togad bija svarīgi, – Latvija kļuva par NATO un ES dalībvalsti – tika sasniegti divi lieli valsts politikas mērķi, kas ietvēra arī vairākuma iedzīvotāju gribu.

Mums bija svarīgi vēstīt par gadsimta lielāko vētru, kas Latvijas tautsaimniecībai nodarīja 130 miljonus eiro lielus zaudējumus.

Togad daudz kas bija svarīgi – pieņēma lēmumu likvidēt cukurfabrikas, NATO valstu vadītāju samits un pasaules čempionāts hokejā notika Rīgā, Jaunais Rīgas teātris pirmo reizi parādīja leģendāro "Latviešu mīlestību", bet starp visiem priekiem bija arī nopietna cūcība, kas bija vissvarīgākā, – spilgtākais korupcijas skandāls Latvijā "Jūrmalgeita".

Iespējams, spilgtākais pilsoniskās sabiedrības spēka pierādījums Latvijas valsts vēsturē – "Lietussargu revolūcija" panāk Aigara Kalvīša valdības atkāpšanos.

Par ASV prezidentu kļuva Baraks Obama, Māris Štrombergs izcīnīja olimpisko zeltu, dzima hokeja klubs "Rīgas Dinamo", bet pasaulē sākās finanšu krīze, kam sekoja "Parex bankas" krahs un Latvijas ekonomikas pārkaršana, tolaik svarīgs bija viss, tostarp Latvijas tā laika finanšu ministra teiktais kādā intervijā – "nasing spešal".

Togad mums un visiem citiem bija svarīgi tas, ka Latvija bija krīzes visdziļākajā bedrē. Krita Ivara Godmaņa valdība, valsti stūrēt sāka Valdis Dombrovskis, taupības režīms izpaudās pat pensiju samazināšanā (ko gan vēlāk atcēla Satversmes tiesa), un Latvija parakstīja vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu – tas gan paglāba mūsu valsti no bankrota, taču cena par to bija augsta.

Gads, kurā grūti izcelt vissvarīgāko. Viens no traģiskākajiem atgadījumiem – lidmašīnas avārija, kurā bojā gāja liela daļa Polijas valstvīru.

Fukušimas katastrofas un "Arābu pavasara" gadā mums bija ļoti svarīgi, ka prezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu nr. 2 atlaida Saeimu – notika tā sauktā Maijpuķīšu revolūcija. Tai sekoja ārkārtas vēlēšanas, paša Zatlera ienākšana politikā ar jaundibināto Reformu partiju un ne visai veiksmīga šī politiskā spēka tālākā darbība.

Mums bija svarīgi, ka vēlētāji pārliecinoši referendumā noraidīja divvalodību Latvijā, ka Latviju atzina par skaistāko valsti pasaulē, ka Māris Štrombergs kļuva par divkārtējo olimpisko čempionu un ka Bībeli beidzot iztulkoja mūsdienīgā valodā. Bet vissvarīgāk bija tas, ka pasaules gals pēc maiju kalendāra nepienāca, kamdēļ tu arī šodien vari lasīt "Delfi".

Gadā, kas, neapšaubāmi, ieies vēsturē ar Zolitūdes traģēdiju un atskārsmi, ka emigrācijas dēļ Latvija kļuvusi par vienu no izmirstošākajām valstīm pasaulē, mēs tomēr uzskatām, ka svarīgi pieminēt pozitīvo – mēs pārsniedzām pirmās Latvijas brīvvalsts neatkarības ilgumu.

Latvija kļūst par eirozonas dalībvalsti, tauta vienojas grāmatu draugu ķēdē, Krievija anektē Krimu, notiek asiņainais karš Donbasā, bet Brazīlija savās mājās kaunpilni izgāžas Pasaules kausā futbolā.

Kopš 2014. gada daļu tematu, kas "Delfi" redakcijai šķituši svarīgi, mēs apskatām sīkāk īpašu multimediālu stāstu veidā – iesakām iepazīties ar tiem vienuviet sadaļā "Multimediālie darbi".

Savukārt no 1999. gada līdz 2014. gadam daudz pilnīgāku skatu uz "jaunāko laiku vēsturi" sniedz "Delfi" pirms septiņiem gadiem tapinātais speciālais projekts "15 gadu hronoloģija" – sirsnīgi iesakām izlasīt, jo krāšņiem attēliem ilustrētajā saturā bez tā, kas ir bijis patiesi svarīgs, atmiņā var atsaukt arī daudz draiskulību un savādību.

Tāpat kā visai pasaulei, arī mums bija svarīgi sekot līdzi šausmīgajam terora aktam Parīzē un mēģināt saprast, kas cilvēcei no tā jāmācās. Latvija togad uz pusgadu bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, bet Ņujorkas basketbola komanda "Knicks" ar augsto ceturto numuru NBA draftēja nevienam nezināmo latvieti Kristapu Porziņģi.

Šo gadu vēl ilgi pieminēs visās politoloģijas un socioloģijas grāmatās – divi notikumi pārrakstīja vēsturi – Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, bet ASV vēlētāji par savu prezidentu ievēlēja Donaldu Trampu.

Visi svarīgākie tā gada notikumi "Delfi" acīm –
"Gada notikumu topā 2016".

Donalds Tramps sāka savu prezidentūru ar daudziem šokējošiem lēmumiem, Krievijas sportistiem par nekaunīgu dopinga lietošanu liedza turpmāk piedalīties olimpiskajās spēlēs, Pierīgā sāka būvēt "Ikea", žurnāls "Ir" publiskoja "Rīdzenes sarunu" atšifrējumus, pasauli pāršalca "Me Too". Tāpat ļoti svarīgs bija Aļonas Ostapenko triumfs "French Open" – pirmais lielais tenisa tituls Latvijai.

Visi svarīgākie tā gada notikumi "Delfi" acīm -
"Gada notikumu topā 2017".

Tika atvērti "čekas maisi". Par to svarīgumu liecina viena no apjomīgākajām pētnieciskās žurnālistikas sērijām "Delfi" vēsturē, kuru vadīja žurnālists Jānis Domburs. Togad tika likvidēta arī varenā "ABLV Bank", neatklāti noziedznieki nogalināja maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku un visa pasaule atvieglojumā uzelpoja par brīnumaino Taizemes zēnu izglābšanu no pazemes alu labirinta gūsta.

Visi svarīgākie tā gada notikumi "Delfi" acīm –
"Gada notikumu topā 2018".

Pēdējā gadā pirms pandēmijas, kad pasaule vēl nenojauta, ka drīz nekas vairs nebūs kā agrāk, Aivars Lembergs iekļuva ASV naudas atmazgātāju melnajā sarakstā, Mairis Briedis nokautēja Kšištofu Glovacki, ar Abū Bakri al Bagdādi nogalināšanu tika pielikts punkts "Daesh" vājprātam, ne mazāk svarīgi bija tas, ka Rīgā beidzās Nila Ušakova ēra.

Šajā gadā startēja "Delfi Plus", kurš nepilnu trīs gadu laikā spējis pierādīt Latvijas lasītājiem, ka ir pietiekami svarīgs, lai to abonētu – nu jau vairāk nekā 11,8 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk nekā jebkura cita drukāta ziņu medija abonentu skaits Latvijā.

Visi svarīgākie tā gada notikumi "Delfi" acīm –
"Gada notikumu topā 2019".

Togad mums bija svarīgi informēt sabiedrību par pandēmijas briesmām un sekot līdzi, vai varasvīri pieņem taisnīgus lēmumus. Ļoti svarīgi mūsu sekotājiem Rīgā un ne tikai – lai Latvijas galvaspilsēta ārkārtas vēlēšanās tiek pie visgodprātīgākajiem un gudrākajiem saimniekiem.

Šajā gadā "Delfi" piepulcējās otrs abonējamais medijs MVP.
Šī ir mūsu spēle!

Tas vēl nav beidzies, bet visa gada garumā mums bija svarīgi, kā valsts vadītāji, sabiedrība kopumā un ikviens no mums individuāli cīnās pret "Covid 19" vīrusa pandēmiju. Izcelsim vienu no svaigākajām publikācijām – par to, kuriem iedzīvotājiem balstvakcīnu vajag pēc iespējas ātrāk un ko valsts dara, lai to nodrošinātu.

Šajā gadā "Delfi" abonējamajam saturam piepulcējās pagaidām jaunākais brālis "Delfi Bizness". Lai augtu, jāzina!