Skandāls, steiga un zvaigžņu iztrūkums. Rīgā sākas pasaules hokeja čempionāts
Foto: LETA

Rīgā piektdien, 21. maijā, sākas 84. pasaules hokeja čempionāts, un jau pirmajā spēļu dienā Latvijas valstsvienība pulksten 20.15 spēkosies ar Kanādas valstsvienību. Tomēr šī pasaules čempionāta sarīkošana nebija pats vieglākais uzdevums ne Latvijas Hokeja federācijai (LHF), ne Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasaules hokeja čempionāts notiks pēc viena gada pārtraukuma, jo pērn Šveicē plānotais turnīrs tika atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ. Šobrīd pasaule jau ir apradusi ar šo slimību, profesionālajā sportā izstrādātas drošības procedūras, kas ļaus hokejistiem doties laukumā. Covid-19 protokola izstrāde šim čempionātam izmaksās aptuveni divus miljonus eiro.

Pasaules čempionāta pirmajā dienā tiks aizvadītas četras no kopumā 64 spēlēm. Dienas pirmajos mačos pulksten 16.15 tiksies Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) komanda un Čehijas valstsvienība, kā arī Vācijas un Itālijas izlases. Savukārt plkst. 20.15 bez latviešu un kanādiešu dueļa notiks arī Baltkrievijas un Slovākijas mačs.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka šajā pasaules čempionātā rezultāti nebūs tik viegli prognozējami, jo hokeja lielvalstis uz Rīgu nav atbraukušas spēcīgākajā sastāvā, bet tik lieli zaudējumi sastāvā nav tādām komandām kā Latvijai, Norvēģijai un Dānijai, kas spējušas saglabāt savu kodolu.

Tomēr organizatorisko jautājumu ziņā pasaules čempionāta rīkošana nebija vienkārša.

Kā čempionāts nonāca Rīgā?

2017. gadā Rīga un Minska ieguva tiesības rīkot 2021. gada pasaules čempionātu. Sākotnēji bija paredzēts, ka katrā pilsētā risināsies pa vienas apakšgrupas spēlēm, bet medaļu cīņas notiks Baltkrievijas galvaspilsētā. Tomēr situācija sarežģījās pēc 2020. gada vasarā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad valstī izcēlās lieli protesti, iebilstot pret Aleksandra Lukašenko uzvaru. Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguva 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,09%. Opozīcija uzskatīja, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.

Baltkrievijas drošības dienesti vardarbīgi apspieda protestus, un sākās runas, ka Minska varētu zaudēt tiesības uzņemt turnīru. Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) ilgstoši vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu, tomēr situācija vēl vairāk sarežģījās, kad Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidents Dmitrijs Baskovs tika saistīts ar Minskā notikušu uzbrukumu, pēc kura mira tā sauktā "Pārmaiņu pagalma" iedzīvotājs Romāns Bondarenka. IIHF prezidents Renē Fāzels turpināja paust atbalstu turnīra norisei Minskā, devās uz tikšanos ar Lukašenko, taču no šīs tikšanās visvairāk atmiņā palicis abu draudzīgais apskāviens. Tomēr Fāzels uzsvēra, ka sarunas esot bijušas ļoti nopietnas, un atzina, ka nožēlo šo apskāvienu.

Kā jau visbiežāk notiek, šādas situācijas visātrāk atrisina nauda. Pasaules čempionāta sponsori "Škoda" un "Nivea" janvāra vidū paziņoja, ka pārtrauks sadarbību ar IIHF, ja turnīrs notiks Baltkrievijā. Jau 18. janvārī IIHF paziņoja, ka pasaules čempionāts nevarēs notikt Minskā "drošības problēmu dēļ, kuras ir ārpus IIHF kontroles".

Savukārt 2. februārī tika nolemts, ka Rīgā risināsies viss čempionāts, un šo lēmumu atbalstīja arī citu valstu hokeja federācijas. Latvija čempionātu uzņems "Arēnā Rīga" un Olimpiskajā sporta centrā, kur ledus laukums tika izveidots futbola hallē, bet par treniņu laukumu tika izvēlēta "Daugavas" stadiona ledus halle, kas sagādāja vislielāko satraukumu organizatoriem. Tas ekspluatācijā tika nodots tikai nedēļu pirms čempionāta sākuma.

Pasaules hokeja čempionāta izmaksas

Pasaules hokeja čempionāta Rīgā kopējais budžets esot 15,6 miljoni eiro. No tiem divi miljoni eiro tiek tērēti Covid-19 drošības protokola izstādei un ievērošanai, bet vēl 200 000 eiro izmaksās ikgadējais IIHF kongress, kurš šogad esot īpaši svarīgs, jo tuvojas IIHF prezidenta vēlēšanas. Kongresā tiks izvirzīti prezidenta amata un padomes amatu kandidāti.

No Latvijas valsts budžeta pasaules čempionāta sarīkošanai bija nepieciešami 3,65 miljoni eiro, kas bija paredzēti otras halles iekārtošanai un saistību nomaksai, bet vēl 526 000 eiro piešķīra Rīgas dome. 300 000 eiro nāca no sponsoriem. Savukārt IIHF sedza 11,124 miljonus eiro. Kā uzsver LHF vadība, nekad iepriekš IIHF nav maksājis par čempionāta rīkošanu. "Starptautiskā hokeja sabiedrība nevar atļauties divus gadus pēc kārtas pazaudēt pasaules čempionātu. Tāpēc IIHF izšķīrās ieguldīt vairāk nekā 11 miljonus," konferencē "Pasaules hokejs Latvijā" sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

IIHF piešķirtā nauda tiek izlietota hokeja arēnu īrei, ceļošanas kompensāciju izmaksai, samaksai par viesnīcu numuriņiem un telpu izmantošanu, raidījumā "Spried ar Delfi" stāstīja LHF prezidents Aigars Kalvītis. "Visas pozīcijas tik ļoti tika samazinātas, jo IIHF nav brīvas naudas, lai ar to varētu šķiesties. Mēs noteikti nevaram runāt, ka šis čempionāts izmaksā neraksturīgi dārgi. Covid-19 protokols ir vienīgais sadārdzinājums."

Pieredzējis sastāvs bez gaidītajiem NHL vīriem

Latvijas hokeja izlase uz pirmo kopīgo treniņu pirms pasaules čempionāta pulcējās 18. aprīlī Arta Ābola vadībā. Galvenais treneris Bobs Hārtlijs bija aizņemts KHL klubā Omskas "Avangard", ar kuru izcīnīja Gagarina kausu. Valstsvienībai viņš pievienojās maija pirmajā darba nedēļā. Latvijas hokejistiem bija tikai četras pārbaudes spēles, tāpēc treniņos piedalījās liels skaists kandidātu, lai varētu aizvadīt savstarpējās treniņspēles.

Treniņu process ritēja šķietami raiti. Valstsvienībai gan atteica vairāki svarīgi spēlētāji – mūsu NHL spīdekļi Elvis Merzļikins un Rūdolfs Balcers. Merzļikinam gaidāms ģimenes pieaugums, bet Balcers vēl nav noslēdzis jaunu līgumu ar Sanhosē "Sharks", tāpēc nevēlas riskēt ar savu veselību un nākotni hokeja mekā. Guntis Galviņš skaidri pateicis, ka nejūtas gatavs spēlēt izlasē pēc sezonas Čehijā, arī Ņikita Jevpalovs pateicis, ka nespēlēs. Lai arī teorētiski pastāvēja iespēja, ka Teodors Bļugers Pitsburgas "Penguins" izstāšanās no Stenlija kausa izcīņas gadījumā varētu steigties uz valstsvienību, tomēr Covid-19 protokols šo procesu padara diezgan sarežģītu un ilgu, tāpēc reti kurš ticēja, ka viņš varētu šogad spēlēt valstsvienībā. Hārtlijs cerības neloloja un izlasei pieteica visus 28 hokejistus.

Latvijas izlase uz pasaules čempionātu dodas tikai ar vienu debitantu – Renāru Krastenbergu. Kopumā izlases sastāvs ir pietiekami pieredzējis, kam šajā čempionātā var izrādīties pietiekami nozīmīga loma. Miķelis Rēdlihs piedalīsies savā 13. pasaules čempionātā, Kristaps Sotnieks – 12., bet 10. pasaules čempionātu aizvadīs Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Andris Džeriņš un Gints Meija.

Lai arī komandā nav Merzļikina, vārtsarga pozīcija ir šķietami drošās rokās, jo Ivars Punnenovs, Jānis Kalniņš un Matīss Kivlenieks ikdienā cīnās pietiekami augstā līmenī. Un viņiem beidzot dāvāta iespēja tikt pie spēles laika valstsvienībā, jo iepriekš viņi komandā bija kā trešie vārtsargi. Aizsargu un uzbrucēju pozīcijās ir labi zināmi uzvārdi, vienīgās bažas ir par spēļu prakses trūkumu. Četras pārbaudes spēles nav labākais variants, un mači pret Šveici to pierādīja. Tomēr arī pārējās komandas ir tieši tādā pašā vai pat neparocīgākā situācijā. Kamēr favorīti uz čempionātu brauc ar pilnībā neiespēlētiem sastāviem, Latvijas hokejisti kopā spēlējuši jau gadiem ilgi.

Nevar nepieminēt, ka uz vietu Latvijas izlasē pretendēja arī Oskars Bārtulis, kurš 2018. gadā iesniedza iesniegumu par atteikšanos spēlēt izlasē, jo vēloties pieņemt Krievijas pilsonību. Gadu vēlāk viņš paziņoja, ka joprojām ir Latvijas pilsonis un grib spēlēt valstsvienībā. Lai arī LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols sākotnēji teica, ka Bārtulim durvis uz izlasi aizvērtas uz visiem laikiem, tomēr abi spēja salīgt mieru. Bārtulis uz vietu valstsvienībā pretendēja līdz brīdim, kamēr ieradās Hārtlijs, kurš pirms pēdējām divām pārbaudes spēlēm saīsināja sastāvu.

Latvijas hokeja izlases spēlētāju vidējais vecums pasaules čempionātā būs 28,89 gadi, kas ir lielākais rādītājs čempionātā. Vidēji 28 gadi ir arī Lielbritānijas (28,82) un Dānijas (28,25) izlašu spēlētājiem. Kanādas izlase atbraukusi ar jaunāko sastāvu - vidējais vecums 23,92 gadi.

Iespētais pret gaidāmajiem konkurentiem

Iepriekšējās tikšanās reizes ar teju visiem gaidāmajiem pretiniekiem Latvijas izlasei bijušas diezgan veiksmīgas. Vienīgi mačs pret Somiju bija ļoti neveiksmīgs, kad 2018. gadā Herningā piedzīvota sagrāve ar rezultātu 1:8. 2018. gadā pret Kanādu un ASV piedzīvoti zaudējumi pagarinājumā, bet Kazahstāna, Itālija, Norvēģija un Vācija pēdējos dueļos tika uzvarētas.

Tāpēc Latvijas līdzjutēji šogad pamatoti var cerēt uz atgriešanos pasaules čempionāta izslēgšanas spēlēs. Iepriekšējo reizi ceturtdaļfinālā izdevās iekļūt 2018. gadā, bet 2019. gadā Latvija palika pirmā "aiz strīpas" B apakšgrupā.

"Katrā čempionātā esmu bijis lepns par mūsu sniegumu, taču mums nav trofeju, ko parādīt. Ja mēs pietuvosimies medaļām, hokeja sabiedrība būs šokēta. Komandā būs jaunas sejas, bet mērķi paliek nemainīgi. Vispirms iekļūstam ceturtdaļfinālā, bet tālāk viss būs atkarīgs no vienas spēles. 60 minūtes smaga darba, nedaudz veiksmes, nedaudz disciplīnas un lielisks sniegums katra spēlētāja izpildījumā – un varēsim cīnīties par medaļām," pirmajā preses konferencē pēc ierašanās Rīgā teica Hārtlijs.

Latvijas izlases gaidāmie pretinieki un iepriekšējo maču rezultāti:

Kanāda (spēle 21. maijā pulksten 20.15, "Arēna Rīga")

1935. gada 20. janvāris, Davosa – 0:14 (0:3, 0:7, 0:4)
1997. gada 30. aprīlis, Turku – 3:3 (1:0, 2:1, 0:2)
2002. gada 27. aprīlis, Kārlstāde – 1:4 (1:1, 0:1, 0:2)
2003. gada 27. aprīlis, Turku – 1:6 (1:2, 0:1, 0:3)
2004. gada 30. aprīlis, Prāga – 0:2 (0:1, 0:1, 0:0)
2005. gada 30. aprīlis, Insbruka – 4:6 (1:1, 1:4, 2:1)
2006. gada, 11. maijs, Rīga – 0:11 (0:4, 0:1, 0:6)
2008. gada 4. maijs, Halifaksa – 0:7 (0:3, 0:4, 0:0)
2009. gada 7. maijs, Berne – 2:4 (0:0, 1:3, 1:1)
2010.gada 10. maijs, Manheima – 1:6 (0:2, 0:4, 1:1)
2015. gada 1. maijs, Prāga – 1:6 (0:3;0:2;1:1)
2018. gada 14. maijs, Herninga – 1:2 (0:1, 0:0, 1:0, 0:1) – pagarinājumā

Kazahstāna (spēle 22. maijā pulksten 20.15, "Arēna Rīga")

1998. gada 6. maijs, Bāzele – 7:2(1:1, 5:0, 1:1)
1999. gada 11. novembris (pasaules čempionāta kvalifikācija) – 6:3 (2:0, 2:2, 2:1)
2004. gada 27. aprīlis, Prāga – 3:1 (0:0. 0:1, 3:0)
2014. gada 13. maijs, Minska – 5:4 (1:2, 3:2, 1:0)
2016. gada 14. maijs, Maskava – 2:1 (0:1, 1:0, 1:0)

Itālija (spēle 24. maijā pulksten 16.15, "Arēna Rīga")

1939. gada 9. februāris, Bāzele – 1:2
1997. gada 28. aprīlis, Turku – 4:5 (1:0;3:2;0:3)
1998. gada 8. maijs, Cīrihe – 1:1 (0:0;0:1;1:0)
2002. gada 30. aprīlis, Karlstāde – 4:1 (2:0;2:1;0:0)
2007. gada 2. maijs, Maskava – 3:4 (1:0;0:1;2:2;0:1)
2010. gada 12. maijs, Manheima – 5:2 (1:1; 1:0; 3:1)
2012. gada 8. maijs, Stokholma – 5:0 (1:0; 2:0; 2:0)
2017. gada 9. maijs, Ķelne – 2:1 (1:1, 0:1, 1:0)
2019. gada 14. maijs, Bratislava – 3:0 (0:0, 2:0, 1:0)

ASV (spēle 27. maijā pulksten 16.15, "Arēna Rīga")

1997. gada 27. aprīlis, Turku – 4:5 (1:2, 2:0, 1:3)
1998. gada 11. maijs, Cīrihe – 3:2 (0:1, 1:0, 2:1)
2000. gada 7. maijs, Sanktpēterburga – 1:1 (1:0, 0:0, 0:1)
2001. gada 30. aprīlis, Ķelne – 2:0 (0:0, 1:0, 1:0)
2002. gada 29. aprīlis, Karlstāde – 2:3 (0:3, 1:0, 1:0)
2005. gada 3. maijs, Insbruka – 1:3 (1:0, 0:1, 0:2)
2006. gada 13. maijs, Rīga – 2:4 (0:0, 1:2, 1:2)
2008. gada 2. maijs, Halifaksa – 0:4 (0:1, 0:1, 0:2)
2009. gada 25. aprīlis, Berne – 2:4 (1:1, 1:2, 0:1)
2013. gada 5. maijs, Helsinki – 1:4 (0:0; 1:2; 0:2)
2014. gada 15. maijs, Minska – 6:5 (2:1;1:2;3:2)
2017. gada 13. maijs, Ķelne – 3:5 (1:0; 2:3; 0:2)
2018. gada 10. maijs, Herninga – 2:3 (1:1, 1:1, 0:0, 0:1) – pagarinājumā

Norvēģija (spēle 28. maijā pulksten 20.15, "Arēna Rīga")

1938. gada 12. februāris, Prāga – 3:1 (1:0, 0:1, 0:0, 2:0)
1997. gada 3. maijā, Turku – 6:3 (2:1, 4:0, 0:2)
1999. gada 15. maijs, Lillehammere – 7:1 (3:0, 1:1, 3:0)
2006. gada 16, maijs, Rīga – 4:2 (2:0, 1:1, 1:1)
2007. gada 7. maijs, Maskava – 4:7 (2:3, 0:3, 2:1)
2008. gada 11. maijs, Halifaksa – 4:1 (2:1, 1:0. 0:1)
2010. gada 16. maijs, Manheima – 5:0 (0:0, 0:0, 5:0)
2012. gada 12. maijs, Stokholma – 0:3 (0:1, 0:2, 0:0)
2016. gada 17. maijs, Sanktpēterburga – 1:3 (1:1; 0:2; 0:0)
2018. gada 5. maijs, Herninga – 3:2 (0:2, 1:0, 1:0, 1:0)
2019. gada 21. maijs, Bratislava – 4:1 (0:1, 1:0, 3:0)

Somija (spēle 30. maijā pulksten 20.15, "Arēna Rīga")

1998. gada 2. maijs, Bāzele – 0:6 (0:1, 0:5, 0:0)
2005. gada 9. maijs, Insbruka – 0:0 (0:0, 0:0, 0:0)
2006. gada 7. maijs, Rīga – 0:5 (0:0, 0:2, 0:3)
2008. gada 9. maijs, Halifaksa – 1:2 (1:0, 0:1, 0:1)
2011. gada 2. maijs, Bratislava – 2:3 (0:1, 1:0, 1:1, 0:0, 0:1) – pēcspēles metienos
2013. gada 14. maijs, Helsinki – 2:3 (1:1, 0:1, 1:0, 0:1) – pagarinājumā
2014. gada 15. maijs, Minska – 3:2 (1:1;0:1;2:0)
2018. gada 6. maijs, Herninga – 1:8 (0:3, 0:2, 1:3)

Vācija (spēle 1. jūnijā pulksten 20.15, "Arēna Rīga")

1997. gada 6. maijs, Tampere – 8:0 (4:0, 3:0, 1:0)
1998. gada 3. maijs, Bāzele – 5:0 (4:0, 0:0, 1:0)
2002. gada 3. maijs, Karlstade – 2:3 (1:1, 1:0, 0:2)
2004. gada 26. aprīlis, Prāga – 1:1 (1:0, 0:1, 0:0)
2008. gada 12. maijs, Halifaksa – 3:5 (1:1, 2:1, 0:3)
2012. gada 6. maijs, Stokholma – 3:2 (1:0, 1:2, 1:0)
2013. gada 11. maijs, Helsinki – 0:2 (0:0, 0:1, 0:1)
2014. gada 11. maijs, Minska – 2:3 (1:1, 1:1, 0:1)
2015. gada 8. maijs, Prāga – 1:2 (1:0, 0:0, 0:2)
2017. gada 16. maijs, Ķelne – 3:4 (0:0; 1:2; 2:1; 0:0; 0:1) – pēcspēles metienos
2018. gada 12. maijs, Herninga – 3:1 (0:0, 1:0, 2:1)

Pasaules mēroga zvaigžņu iztrūkums

Pasaules čempionātā šoreiz spožu hokeja zvaigžņu nebūs, vismaz čempionāta sākumā. Tiesa, arī turpinājumā pievienošanās savām valstsvienībām nebūs tik vienkārša, jo Covid-19 protokola dēļ process kļuvis daudz garāks. Šobrīd medaļu pretendentu sastāvu pārsvarā veido hokejisti, kuri iepriekš nav spēlējuši pasaules čempionātā. Piemēram, Kanāda uz Rīgu devusies ar 21 debitantu sastāvā, Zviedrijai pasaules čempionātā debitēs 20 hokejisti, KOK – 17, Somijai – 15, pat Baltkrievijas sastāvā ir 11 debitanti.

Katru gadu pirms pasaules čempionāta līdzjutēji valstsvienību sastāvos lūko, kuri hokejisti atbraukuši no hokeja mekas. Lai arī Čehijas izlasē būs 14 spēlētāji bez pasaules čempionātu pieredzes, viņiem sastāvā būs Čikāgas "Blackhawks" uzbrucējs Dominiks Kubalīks, kurš būs viens no rezultatīvākajiem Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētājiem šī gada turnīrā. Viņš aizvadītajā sezonā guva 17 vārtus un izdarīja 21 rezultatīvu piespēli, bet iepriekšējos čempionātos Čehijas izlasē spēlējis ļoti rezultatīvi.

ASV izlases sastāvā Džeisons Robertsons Dalasas "Stars" rindās guva 17 vārtus un izdarīja 28 rezultatīvas piespēles, tāpat amerikāņiem ierindā būs Konors Gārlands, kurš Arizonas "Coyotes" rindās izcēlās ar 39 rezultativitātes punktiem. Kanādas izlasē viens no vārtsargiem būs NHL bagātīgu pieredzi guvušais Dārsijs Kempers, kurš pērn "Coyotes" rindās aizvadīja 27 spēles. Savukārt Otavas "Senators" spēlētājs Konors Brauns pagājušajā sezonā guva 21 vārtus, kas viņu ierindo 29. vietā NHL labāko vārtu guvēju topā. Vēl Kanādas izlasē būs KHL sestais rezultatīvākais spēlētājs Džastins Denforts, kurš "Vitjazj" rindās izcēlās ar 20 vārtiem un 32 piespēlēm. Viņš arī būs KHL čempionāta rezultatīvākais spēlētājs.

KOK komandas rindās no NHL spēlētājiem izceļams Filadelfijas "Flyers" aizsargs Ivans Provorovs, kurš 56 spēlēs guva septiņus vārtus un izdarīja 19 rezultatīvas piespēles, sezonu noslēdzot ar lietderības koeficientu +4. No KHL spēlētājiem krievu komandas sastāvā būs līgas 11. rezultatīvākais spēlētājs Konstantīns Okulovs no Maskavas CSKA (18+31), kā arī Gagarina kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Sergejs Tolčinskis (regulārajā sezonā 15+31 un Gagarina kausā 6+14).

Somijas un Slovākijas izlasēs būs tikai pa vienam NHL spēlētājam, arī Latvijas izlasē tikai Matīss Kivlenieks aizvadīja divas spēles hokeja mekā. No Zviedrijas izlases hokejistiem NHL pārstāvēja tikai pieci spēlētāji.

Lielākā pasaules čempionātu pieredze šogad būs Šveices izlases spēlētājam Andreasam Ambilam, kurš aizvadīs savu 16. čempionātu. 107 pasaules čempionātu spēlēs viņš izcēlies ar 21 vārtiem un 25 rezultatīvām piespēlēm. Jonass Holess no Norvēģijas izlases aizvadīs savu 15. pasaules čempionātu, turklāt viņš šajā turnīrā debitēja 2006. gadā Rīgā. Viņam 95 spēles, 13 vārti un 26 rezultatīvas piespēles. No Latvijas izlases izceļams Miķelis Rēdlihs, kurš jau 13. reizi spēlēs pasaules čempionātā.

Tags

Hokejs 2021 Spried ar Delfi Bobs Hārtlijs Hokejs IIHF Latvijas Hokeja federācija Latvijas hokeja izlase Pasaules čempionāts hokejā Renē Fāzels Viesturs Koziols
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form