Taču, ar ko rēķināties, ja vēlies kļūt par taksistu un strādāt "Bolt" vai "Yandex Taxi" platformās, sešus šoferus izjautāja žurnāliste Olga Petrova. Taksisti dalījās savā pieredzē, vai labāk braukt ar savu mašīnu vai nomātu, kādas ir pelnīšanas iespējas, kāds ir darbs Covid-19 laikā un kā norisinās cīņa starp takšu pasūtīšanas platformām.
Covid-19 pandēmijai pieņemoties spēkā, ļoti būtiski ir šo saslimšanu uzveikušo cilvēku pieredzes stāsti. Slimība var izpausties dažādi, stāstīja kāda paciente: "Draugam klepus, var teikt, vispār nebija, bet viņam bija traucēta asinsrite – rokas un kājas visu laiku bija aukstas." Tāpat arī pandēmijas laikā jāatceras, ka aktivizējušies kibernoziedznieki, līdz ar to interneta drošības speciālisti aicina iedzīvotājus būt modrākiem, arī par to "Delfi plus".
Citu cilvēku pieredze palīdz ne tikai sevi pasargāt, bet arī piepildīt sapņus. Mārtiņš un Agne Priedieni "Youtube" pavadīja daudzas stundas, skatoties uz lielā ekrāna citu cilvēku veidotus video – piemērus ar jau izstrādātām tehnoloģijām, kā padarīt busiņu piemērotu dzīvošanai. Tagad viņi varēja pastāstīt "Delfi" žurnālistei Vitai Daukstei-Gobai par to, kas "vēderā" viņu pašu busiņam, kas no ziedu auto pārtapis par stilīgu māju uz riteņiem.
Sporta nodaļas redaktors Uldis Strautmanis kopā ar žurnālistu Reini Lāci devās uz Daugavpili, lai intervētu "Latvijas futbolā nevēlamu personu". Oļega Gavrilova vārds savulaik izskanējis skaļāk pat par futbolistu un treneru vārdiem, viņš ir vienīgais uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais cilvēks un nu vairākas dienas Gavrilovs katru mēnesi apzinīgi pavada Daugavpils tiesā.
Savukārt nākamajā nedēļā "Delfi plus" pievērsīsies tirdzniecības centriem, kas gatavojas pandēmijas otrajam vilnim, arī palūkosies uz ASV prezidenta vēlēšanām no dažādiem rakursiem, tostarp analizēs pēdējos četrus gadus no ekonomikas skatpunkta. Tāpat arī pētīsim, kas ir "melnie mantrači", kāds ir ieroču kolekcionāru un senlietu tirgotāju guvums un kaitējums, un ko nodara nelegālā senlietu meklēšana.
"Delfi plus" dzīvesstils jaunnedēļ atskatīsies uz Starptautiskās kosmosa stacijas pirmo divdesmitgadi, sarunāsies ar pavāru Mārtiņu Rītiņu, kā arī iepazīstinās ar vairākiem iedvesmojošiem cilvēkiem mums līdzās.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Sekas jūtamas pat pēc pusgada. Pieredzes stāsti par Covid-19 uzveikšanu
"Arī es tagad zinu kādu, kas ir saslimis ar Covid-19," – frāze, ko pēdējās nedēļās cilvēki atkārto arvien biežāk. Sociālo tīklu platformās teju ik dienu tiek publicēti stāsti, ko nozīmē pārciest jaunā koronavīrusa izraisīto slimību. Arvien biežāk varam lasīt un dzirdēt arī par to, ka šī slimība uz veselību var atstāt ietekmi ilgtermiņā – cieš ne tikai plaušas, bet arī nervu sistēma un sirds veselība. Arī cilvēki, kas vīrusu pārslimojuši jau martā vai vasaras sākumā, neslēpj – sekas jūtamas vēl šodien.
Privātajam biznesam Latvijā – 30: no mežonīgā kapitālisma līdz Eiropas tirgum
1988. gada 26. maijā PSRS Augstākā padome apstiprināja likumu "Par kooperāciju PSRS". Kooperatīvu kustībai pievienojās simtiem tūkstošu garu knapi velkošās Padomju Savienības iedzīvotāju. Viņu – komjauniešu un inženieru, bijušo pagrīdes uzņēmēju un "sarkano režisoru" – izaicinājums bija mežonīgs: neapgūts tirgus bez jebkādas konkurences un spēles noteikumiem. Kas bija tie cilvēki, kas lika pamatus Latvijas tirgus ekonomikai? Kā bizness izskatījās pirms 30 gadiem? Kā tas 30 gadu laikā ir mainījies? “Delfi” kopā ar ekspertiem un pirmajiem Latvijas uzņēmējiem stāsta, kā viss sākās.
'Divu eiro karaļi', agregatoru cīņa un 14 stundas pie stūres. Sešu taksistu stāsti
Rīgas taksometru tirgus dažu gadu laikā mainījies līdz nepazīšanai. Jaunos spēles noteikumus tagad diktē aplikācijas, kas ļauj teju jebkuram autovadītājam doties savas pilsētas ielās un mēģināt piepelnīties. Mēs lūdzām "Bolt" un "Yandex Taxi" vadītājiem pastāstīt, kā viņu darbs izskatās tuvplānā.
Kā zviedru students no sasaluša kapa izraka gadsimta nāvējošāko vīrusu
Ja vēl pagājušā gada izskaņā par Covid-19 izraisošo vīrusu ziņās lasījām kā par "mīklainu slimību" kaut kur Uhaņā, tad jau šī gada janvārī zinātniskās kopienas rīcībā jau bija Ķīnas zinātnieku publicēta jaunā koronavīrusa genoma sekvence. Tiesa, šīs zināšanas nepaglāba nu jau vairāk nekā 40 miljonus cilvēku no inficēšanās, taču mūsdienās pētnieki vismaz zina, kam stājas pretī. Nāvējošākās pagājušā gadsimta pandēmijas – spāņu gripas – laikā tā nebija. Neredzamais pretinieks bija neizzināts līdz pat gadsimta beigām un varēja tāds arī palikt, ja ne kāds apņēmīgs zviedru students, kurš bija gatavs doties uz Aļasku, lai masu kapā meklētu mūžīgajā sasalumā saglabājušās gripas upuru mirstīgās atliekas.
Ir svarīgi tikt līdz pavasarim. Intervija ar ekonomikas ministru Vitenbergu
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) amatā stājās pirms pusgada, kad to pameta viņa partijas biedrs Ralfs Nemiro. Vitenberga darbības sākums ministra krēslā sakrita ar ārkārtējās situācijas laiku, kad saasinājās visas mūsu ekonomikas ielaistās kaites un papildus nāca pandēmijas trieciens, kas visspēcīgāk trāpīja tūrisma nozarei un ar to saistītajām jomām. Tomēr šajā krīzē Latvijai ir pieejami būtiski finanšu līdzekļi, lai stabilizētu ekonomiku. Intervijā portālam "Delfi" ekonomikas ministrs atklāj dažas naudas dalīšanas aizkulises, cik ilgam laikam pietiks "airBaltic" piešķirtā nauda, kas varētu pretendēt uz jaunajiem dīkstāves pabalstiem. Viņš neslēpj, ka daļa uzņēmumu pandēmijas laikā vai pēc tās būs spiesta pārtraukt darbību, vienlaikus tagad mūsu rīcībā ir gana plašs instrumentu loks, lai varētu palīdzēt tiem, kas saskārušies ar grūtībām.
Oļegs Gavrilovs. Melu detektori, ieguldītie miljoni un pazudusī 'EURO 2004' nauda
Oļega Gavrilova vārds Latvijas futbolā un sportā ir labi zināms. Tas savulaik izskanējis skaļāk pat par futbolistu un treneru vārdiem, bet ar negatīvu pieskaņu. Viņš ir vienīgais uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais cilvēks, pēc soda pamanījies vēl vairākus gadus netraucēti būt tuvumā Daugavpils futbolam, atkārtoti arestēts, bet tagad vairākas dienas katru mēnesi apzinīgi pavada Daugavpils tiesā, gaidot spriedumu savā pirmajā lietā.
Izdedzis sistēmā un dažādu baiļu vajāts. Pedagogu trūkst visā Latvijā
Augusta nogalē vairāki simti, oktobrī nedaudz virs simta – tik daudz skolotāju trūkst Latvijas izglītības iestādēs. Jaunie cilvēki neraujas strādāt skolā, daudzi pēc neilga laika vārda vistiešākajā nozīmē aizbēg, izvēloties labāk apmaksātu un mierīgāku darbu. Kur palicis kādreiz tik augstais skolotāja profesijas prestižs? Kā un vai to iespējams atjaunot? Vai to izdarīs kāds no malas, vai tomēr par to būtu jāparūpējas pašiem skolotājiem?
Ziedu busiņš pārtop par stilīgu dzīvojamo māju uz riteņiem
No ārpuses izskatās kā parasts busiņš, bet patiesībā tā ir 10 kvadrātmetrus plaša dzīvojamā māja uz riteņiem! Tas ir Priedienu ģimenes sapņa piepildījums, kas tapis pašu rokām. Vairāk nekā pusgads pavadīts, izlolojot sapni par savu dzīvojamo māju, ar kuru doties tuvākos un tālākos piedzīvojumos pa visu pasauli.
70 tūkstoši eiro par nakti. Pasaules ekskluzīvākie viesnīcu numuriņi
Piedzīvojumi ārzemēs, skaists interjers, mīksts spilvens un gurkstoša sega, kā arī gardas brokastis – tās ir lietas, kuru šajā laikā pietrūkst daudziem ceļotājiem. Tā kā šobrīd ceļošana ir gana sarežģīta, par šīm lietām var tikai sapņot. Un, ja sapņot, tad ar pilnu jaudu.
Lietuva pamodās citāda: topošā koalīcija atklāj kritiskos jautājumus un iekārojamākos amatus
Seima vēlēšanu nakts no svētdienas uz pirmdienu vainagojās ar "Tēvzemes savienības – Lietuvas kristīgo demokrātu" (TS-LKD), Lietuvas Republikas liberāļu kustības un Brīvības partijas deklarāciju, piekrītot izveidot kopīgu valdību Ingrīdas Šimonītes vadībā. Portāla "Delfi.lt" aptaujātie politologi jau nosaukuši iespējamos kritiskos punktus un visgrūtākos darbus, bet ir vienisprātis, ka 74 trīs partiju mandāti ir pietiekams skaits koalīcijai.
Baltkrievijas opozīcija: kurš gatavs spēkoties ar 'baķku'
Baltkrievijā jau trešo mēnesi nerimst plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko jeb tautā saukto "baķku", kurš pēc falsificētām vēlēšanām atsakās atdot varu. Vērotāji uzsver, ka šo protestu fenomens ir tautas mobilizēšanās bez ārējas organizēšanas un vadības no opozīcijas puses, līdz ar to arī atsevišķu līderu ieslodzīšana cietumā demonstrācijas neaptur. Taču veiksmīgs krīzes atrisinājums prasa arī spēcīgu opozīciju un rīcības plānu.
'Cehs.lv': Pārstāsim bomžoties jeb kāpēc politiķiem ir jāmaksā vairāk
Mēs neapzināti esam pieņēmuši, ka ir lietas, par kurām neizšķiežam naudu. Man pašam viena tāda bija zeķes, jo tas šķita tāds sīkums – panēsās, izmetīs, nopirks citas. Taču pērn, gatavojoties ziemai, pirmo reizi pārkāpu saviem standartiem un iepirku dažus pārus, kas maksāja tuvu dvacāram. Savukārt tagad man šķiet, ka mums vajadzētu maksāt vairāk naudas politiķiem. Paskaidrošu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
