'Delfi plus': maldināšana, katordznieks un 'Bellingcat' izmeklētājs par kaimiņu aģentiem  (3)

Intervijā žurnālistam Viesturam Radovicam sarunas biedrs, 95 gadus vecais Imants Grāvītis, atskatījās uz piedzīvoto Sibīrijas katorgā. Viņa stāstītais ir unikāla un skarbi atklāta liecība par notikumiem pirms vairāk nekā 70 gadiem. "Parasti šajos gadījumos cilvēku sita tik ilgi, kamēr viņš paliek nekustīgi guļam. Atsit iekšējos orgānus. Man paveicās, ka mani sita ziemā. Konvojniekiem bija kājās mīksti filca zābaki, un es brīnumainā kārtā paliku dzīvs," tāda ir viena no Grāvīša stāsta epizodēm. Ar sirmo kungu "Delfi plus" lasītāji varēja iepazīties jau pirms divām nedēļām, kad "Delfi" publicēja intervijas pirmo daļu, kur Grāvītis stāstīja par savu dzīvi pirms 2. pasaules kara un dienestu vācu armijas diversantu vienībā.

Žurnālists Māris Zanders savā komentārā "Pārmest maldināšanu, lietojot maldināšanu" pievērsās nesen portālā "Delfi" publicētai 150 pazīstamu cilvēku vēstulei "par vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos" un secināja, ka būtībā vēstules autori dara to pašu, ko viņi pārmet Latvijas amatpersonām. Citā rakstā "Delfi plus" turpināja skaidrot, kāpēc daļā sabiedrības valda bažas par vakcināciju pret Covid-19, pievēršoties visvairāk akcentētajai un visplašāk izklāstītajai iemeslu grupai – bažām par vakcīnu kvalitāti un to ilgtermiņa ietekmi uz organismu. Par to piedāvājam arī ārstu komentārus.

Žurnāliste Andra Čudare savukārt viesojās pie kontrtenora Sergeja Jēgera, tiesa, lai jautātu ne par mūziku, bet par citu viņa sirdslietu – marinēšanu, proti, biešu salātiem, rasoļņiku, ķirbju marmelādi un sīpoli želejā. Edžus Miķelsons, "Delfi Campus" redaktors savukārt iepazīstināja ar Katatumbo, 'elektriskāko' vietu pasaulē, kur zibens bliež teju 300 dienas gadā. "Calis.lv" šoreiz stāsta par audžuģimenēm, adopciju, viesģimenēm un brīvprātīgo darbu jeb iespējām, kā iesaistīties grūtībās nonākušu bērnu atbalstā.

Tuvākajā laikā "Delfi plus" turpinās izgaismot bažas par vakcīnām pret Covid, kādas valda daļā sabiedrības, pievērsīsies arī jaunu un lietotu velosipēdu tirgum un tā kavēkļiem. Žurnālists Viesturs Radovics piedāvās stāstu par kādu vīru, kurš 2. pasaules kara laikā izglāba 700 latviešus.

"Delfi Campus" un Andra Čudare stāstīs par to, kā savulaik nacisti centās atgriezt izmirušos taurus, savukārt "Viņa.lv" redaktore Ilze Upīte sarunā ar psihoterapeitu Artūru Miksonu šķetinās manipulāciju labirintus. "Cālis.lv" iepazīstinās ar kādu 10 gadus vecu zēnu, kurš jau no agras bērnības daudz laika pavadījis savas mammas, mākslinieces, darbnīcā un neviļus pats kļuvis par mākslinieku, kura darbus novērtē tūkstošiem mākslas cienītāju.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Izmeklējošās žurnālistikas meistara Kristo Grozeva vadībā "Bellingcat" pasaulei atklāja Krievijas Federālā Drošības Dienesta virsnieku lomas Alekseja Navaļnija saindēšanā un desmitiem citu operāciju. "Bellingcat" sevi dēvē par tautas izlūkdienestu, un ne velti – galvenokārt pēc brīvprātības principa apvienojoties lielam skaitam datu analītiķu un žurnālistu, sabiedrībai līdz sīkumam atklāti vairāki stāsti, kuru varoņi pēc atpazīstamības nekad nav tīkojuši. Pat šobrīd, sava atvaļinājuma laikā, pieredzējušais mediju eksperts ir labi informēts par pēdējo šokējošo incidentu, Baltkrievijai no starptautiska reisa ar iznīcinātāju nolaupot opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču. Par to un citām "tautas izlūka" darba niansēm ar "Bellingcat" strādājošo Grozevu sarunājās portāla "Delfi" īpašnieka – mediju izdevniecības "Ekspress Grupp" – akcionārs Hanss Luiks (H.L.) un "Eesti Ekspress" žurnālists Miks Salu (M.S.).

Lasīt vairāk

Andrejs ierindo sevi starp tiem cilvēkiem, kuri nav pret vakcinēšanos, bet pēc potes pret Covid-19 arī nesteidz. Andrejs cer, ka nogaidot sevi pasargās, ja nu laika gaitā atklājas kādas nepilnības triecientempos izstrādātajās vakcīnās. Ilustrācijai viņš izmanto sev tuvu salīdzinājumu ar automašīnām. Brīdī, kad automobiļu ražotājs tirgū piedāvā jaunu modeli, nevajagot uzreiz steigties ar tā iegādi – ražotājam jādod laiks vispirms "izķert" kļūdas.

Lasīt vairāk

Pēc četras stundas garas intervijas ir grūti šo garo un, neapšaubāmi, interesanto stāstījumu iekļaut vienā rakstā. 95 gadus vecā Imanta Grāvīša piedzīvojumu pietiek vismaz vienai grāmatai. Pirms divām nedēļām portāls “Delfi” publicēja intervijas pirmo daļu, kur sirmais kungs stāstīja par savu dzīvi pirms 2. pasaules kara un dienestu vācu armijas diversantu vienībā. Šajā rakstā Grāvītis dalās atmiņās par piedzīvoto Sibīrijas katorgā un dzīvi pēc tam.

Lasīt vairāk

"150 pazīstamu cilvēku vēstulē par vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos" [1] ir vismaz divas būtiskas kļūdas.

Lasīt vairāk

Pērn pandēmijas dēļ pasaules čempionāts hokejā Šveicē izpalika un faniem alkas pēc sporta nācās veldzēt, kavējoties atmiņās vai balsojot par savu komandu internetā. Arī šogad "hokeja svētki" ir netipiski – bez fanu teltīm, skatītāju klātbūtnes (vismaz līdz jūnijam) un burziņa pilsētas ielās. Starptautiskie sporta pasākumi rīkotājiem ierastos apstākļos ir izdevīgi, jo komandu fani un atbalstītāji iegādājas biļetes, izmanto viesnīcu un ēdinātāju pakalpojumus, pērk suvenīrus un izklaidējas. Taču šogad vīrusa draudu ēnā čempionāta tiešie ekonomiskie ieguvumi ir niecīgi, taču ir cerība, ka Latvijas vārds skaļi izskanēs, tās darbu novērtēs un tas palīdzēs valsts tēlam.

Lasīt vairāk

"Tomēr ieiet tajos būvniecības projektos arheoloģija arvien vairāk un vairāk. Faktiski to var saukt par komerciālo arheoloģiju, bet šie attīstītāji šobrīd finansē lielu daļu arheoloģiskās izpētes," piektdien raidījumā "Spried ar Delfi" atklāja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.

Lasīt vairāk

Aizvadītajās nedēļās Latvijā piedzīvojām sezonas pirmos pamatīgos pērkona negaisus, taču – kamēr pie mums tās ir atsevišķas dienas un lokāla mēroga zibeņošana, uz Zemes ir vieta, kur debesu kalējs savu veseri cilā gandrīz vai nemitīgi. Katatumbo upes ietekā Marakaibo ezerā zibeņo tik intensīvi un regulāri, ka koloniālisma laikā šo uguņošanu mākoņos kuģotāji izmantojuši kā dabisku bāku. Katatumbo zibens savulaik esot izgāzis pat slepenu kaujas operāciju. Par šo dabas fenomenu pētnieki galvu lauzījuši visai ilgi, un versijas bijušas dažādas.

Lasīt vairāk

Lietuvā viņas šobrīd ir 11, Igaunijā – sešas, Latvijā – viena. Vismaz pēdējos desmit gados Elīna Bērziņa (20 gadi) ir vienīgā sieviete – glābēja ugunsdzēsēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). 1. jūnijā viņa aizvadīja savu pirmo darbadienu, un, škiet, Elīna savā darbavietā, Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) 2. daļā, jūtas diezgan brīvi. Komandas puiši viņu uzņēmuši atplestām rokām un pat ar saucienu "beidzot!". Pērn pusgada garumā Elīna pie viņiem aizvadīja praksi, mācoties Saldus tehnikuma ceturtajā kursā.

Lasīt vairāk

Ir labi, ja bērniem ir jaukas mantas un garšīgs ēdiens, tomēr vienlaikus viņiem vajadzīgs iejūtīgs cilvēks, kas sniedz ģimenisku vai draudzīgu sajūtu. Šodien, Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā, rakstām par vairākiem veidiem, kā var iesaistīties grūtībās nonākušu bērnu audzināšanā un atbalstā, ieguldot tajā laiku, ne tikai līdzekļus. Rakstām par dažādām iesaistes formām, kas var noderēt tiem, kam sirds iedegusies būt kopā ar bērniem. Gan tiem, kuriem vēl nav nodoma bērnus pilnībā uzņemt ģimenē vai varbūt vēl ir bail veikt tik lielu soli – tāpēc ir iespējams kļūt par viesģimeni vai brīvprātīgo bērnu aprūpes centrā –, gan tiem, kuri ir pārdomās uzņemt savā ģimenē bērnu, izskaidrosim, ar ko atšķiras adopcija no audžuģimenes un kādi var būt tās veidi, un kādu atbalstu, ne tikai finansiālu, bet arī emocionālu un praktisku, var saņemt par valsts līdzekļiem dažādajās iesaistes formās.

Lasīt vairāk

Kamēr koncertu kalendārs tukšs, kontrtenora Sergeja Jēgera virtuvē kūp lielais katls, kur top biešu salāti, rasoļņiks, ķirbju marmelāde un sīpoli želejā. Ēst gatavošana vienmēr bijusi viņa sirdslieta, bet rudenī nokārtoti visi papīri un Sergejs oficiāli uzņemts mājražotāju rindās. Sarunas gaitā viņš atklāja marinēšanas aizkulises, iecienītākās receptes un bērnības garšas, kā arī pastāstīja, kas vienmēr atrodas viņa ledusskapī, – speķis, šprotes un biezpiens!

Lasīt vairāk

Medūzai līdzīgā tējas sēne, kas plunčājas trīslitru burkā, diez vai atsauc patīkamas bērnības atmiņas. Tolaik reti kurš eksperimentēja ar baltajām un zaļajām tējām un ar otro fermentēšanu nemaz neķēpājās. Šobrīd tējas sēnes piedzīvo savu uzvaras gājienu – veikalu plauktos ir mazas pudelītes ar gāzēto kombučas dzērienu, bet "ss.lv" par vienu tējas sēnes bērnu prasa vidēji piecus eiro. Šajā rakstā uzzināsiet, kā nenobendēt jauno dzīvokļa biedru pirmajā nedēļā, kā tikt pie eksotisku augļu garšas un kārotajiem burbulīšiem.

Lasīt vairāk

Ministru skaita samazināšana bija viens no partijas "KPV LV" solījumiem Saeimas vēlēšanu programmā, ko nācijai uz paplātes nesa ikoniskais politiķu duets Aldis Gobzems un Artuss Kaimiņš. Jāatzīst, ka šī partija nudien beidzot ir "sākusi ar sevi", tās ministru skaitu trešdien samazinot par veseliem 100%. Domnīcas "Cehs.lv" politoloģijas katedras vadītājs Kristaps Āls jaunākās izmaiņas valdībā vērtē kā loģiskas, bet vienlaikus nenormāli rēcīgas.

Lasīt vairāk

Katru gadu mammai saku, lai beidz sēt tik daudz tomātu, kurš to apēdīs? Bet šogad pati pirmo reizi uzkāpu uz šī grābekļa. Nu uz manas palodzes aug 33 tomātu stādi, un man nav ne jausmas, kur es tos likšu, jo siltumnīca jau ir pilna. Lielummānija vai jaunā dārzkopja sindroms? Kā sevi noturēt rāmjos un saprast, cik gan daudz mums patiesībā vajag? Par to raksta turpinājumā.

Lasīt vairāk