Foto: Kadrs no video
Tiesa Minskā par ekstrēmistisku materiālu atzinusi "Telegram" kanālu "Nexta Live" un pašu "Nexta" logotipu, vēsta valsts ziņu aģentūra "Belta". "Nexta" ir viens no populārākajiem kanāliem, kur cilvēki valsts mediju cenzūras apstākļos iegūst informāciju par valstī notiekošajiem protestiem un varasiestāžu vardarbību.

Tiesa nospriedusi, ka "Nexta" publikācijas kā no redakcijas tā lietotāju puses ir ekstrēmistiskas, jo satur "publiskus aicinājumus uz masu nemieriem".

Saskaņā ar tiesas lēmumu Informācijas ministrijai kanāls tagad jāiekļauj ekstrēmistisko materiālu sarakstā un jāierobežo tam piekļuve.

Turklāt par tādu materiālu pārpublicēšanu, kas satur logotipus "Nexta" un "Nexta Live" tīmekļa lietotājiem turpmāk draudēs administratīvā atbildība par "ekstrēmistisku materiālu izplatīšanu". Atbildība paredz naudassodu vai administratīvo arestu.

Savukārt Iekšlietu ministrija brīdina, ka arī kanāla logotipa maiņa nelīdzēs, lai to izslēgtu no ekstrēmistisko materiālu saraksta.

"Telegram" kanālu "Nexta" un "Nexta Live" pirms diviem gadiem izveidoja tagad 22 gadus vecs blogeris Stepans Putilo. Pēc tam, kad pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko, "Nexta" un "Nexta Live" iekļuva starp galvenajiem neatkarīgajiem informācijas kanāliem par valstī notiekošo.

Kanāliem strauji auga sekotāju skaitas un tagad tie ir vairāk nekā 900 tūkstoši "Nexta"kanālam un teju divi miljoni "Nexta Live".

Augustā pret "Nexta" izveidotāju Putilo ierosināta krimināllieta aizdomās par "masu nekārtību organizēšanu", kas paredz līdz 15 gadu ilgu cietumsodu. Putilo ir izbraucis no Baltkrievijas.

Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.

ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem, bet mediji publicējuši datus par 1376 traumas guvušām personām. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.

Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.

Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.

Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!