Savukārt intervijā Sabīnei Košeļevai maestro Raimonds Pauls stāsta par to, kā pavadījis ārkārtējās situācijas mēnešus, ko domā par valsts atbalstu, kā arī, ko iecerējis tagad, kad dzīve pamazām atgriežas normālās sliedēs. Pauls šo mēnešu laikā humora izjūtu nav zaudējis.
Tāpat šonedēļ aizsākām rakstu ciklu "Kapu tauta", kurā stāstam par kapsētu nozīmi sabiedrībā. Jautājumi ir daudz, tostarp gan par mūsu bailēm no nāves, gan to, vai apbedīšanas kompānijas neapbērē ne tikai mirušos, bet arī Latvijai paredzētos nodokļus.
Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Laulību gredzeni palika atvilktnē. 'Nelaulātie dzīvesbiedri' un dzīvības trauslums
Viņš spēlēja klarneti, viņa – čellu. Viņi abi – valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķi. Māra Botmane un Jānis Tretjuks kopā bija arī dzīvē, pāris desmit gadu garumā. Viņu kamerorķestris ir mīlēts, par to liecina aplausi un balvas, arī pats Jānis pirms gada martā kāpa uz operas skatuves, lai saņemtu savu Lielo mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". "Mums bija plānotas kāzas. Nelaime notika nepilnus divus mēnešus pirms nozīmētā datuma. Un tas ir arī tas, kāpēc es gribu stāstīt to cilvēkiem," portālam "Delfi" saka Māra.
Jāņi bez zaļumballēm, valsts bez Nacionālās koncertzāles. Saruna ar Raimondu Paulu
Kad zvanu un pirms iepazīstināšanas ar sevi drošības labad pārvaicāju, vai esmu sazvanījusi Raimondu Paulu, savā ierasti ironiskajā runas manierē viņš nosaka: "Diemžēl..." Kam diemžēl, kam – par laimi, jo mans mērķis ir izdibināt, kā "pārziemo" viens no visu laiku slavenākajiem un ražīgākajiem latviešu komponistiem un pianistiem, kuram nule kā aizvadīti pirmie koncerti viņam nebūt ne pierastā formātā un gaisotnē. Pilno zāļu un dūšīgo aplausu vietā Maestro uzstājas knapai 25 cilvēku auditorijai vai vispār pilnīgi tukšā zālē, un arī tradicionālie Līgo un Jāņu koncerti šogad izpaliek. Tiesa, tas gan nenozīmē gaužas asaras un sēdēšanu ar rokām klēpī.
Dāvinājumu līgumi, naudas lietas un futbola kašķi – skaidro LFF ģenerālsekretārs Pukinsks. Pilns ieraksts
Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks trešdien, 17. jūnijā, intervijā sporta ziņu nodaļas žurnālistam Uldim Strautmanim "Delfi TV" stāstīja par visām aktualitātēm LFF.
Brīvdabas muzeja gadatirgus pārcelšana amatniekiem līdzvērtīga Ziemassvētku atcelšanai
Covid-19 krīze skārusi teju visas dzīves jomas, turklāt ar ierobežojumiem nākas sadzīvot vēl šodien. Neģēlīgās plānu jaucējas – epidēmijas – upuru skaitā diemžēl arī nonācis ikgadējais Brīvdabas muzeja gadatirgus, kura norise pārcelta uz nākamā gada jūniju. Skaidrojam, kā šī lēmuma sekas izjūt amatnieki un mājražotāji, kuriem šis bijis viens no nozīmīgākajiem gada pasākumiem.
80 gadi kopš Latvijas okupācijas: Ulmaņa maldinošā runa par palikšanu savās vietās
"Es palikšu savā vietā, un jūs palieciet savās," 1940. gada 17. jūnija vakarā savā pēdējā runā teica Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Latviju tikko bija okupējusi Padomju Savienība, Ulmaņa runa notika ar okupācijas spēku "svētību". Raugoties no šodienas skatpunkta, tā radīja nevajadzīgas ilūzijas un nebrīdināja Latvijas tautu par to, kas to sagaida pēc okupācijas.
Protesti pret rasismu: kādēļ demonstranti gāž pretrunīgu personību statujas
Aizvadīto nedēļu laikā ASV pārņēmuši protesti, kuru dalībnieki pieprasa "demontēt" rasismu un nevienlīdzību starp rasēm. Demonstrācijās gāztas un sabojātas arī vairākas neviennozīmīgi vērtētu cilvēku statujas.
Kapu mode Latvijā – no smilšu kopiņām līdz stikla pilīm un pieminekļiem autoritātēm
Kad runa ir par kapiem, tad visiem ir kas stāstāms – ja ne par kapusvētkiem, tad par bērēm un kapu tradīcijām dažādos Latvijas nostūros, bet par kapu modes tendencēm varētu runāt dienām ilgi, jo dvēseļu dārzi ir raibi kā dzeņa vēders. Šeit vienkopus var redzēt piederīgo izpratni par kapu kopiņas labiekārtošanu – sākot no pieminekļa līdz pat ziedu izvēlei, un vietā ir populārais teiciens par gaumi un nestrīdēšanos!
45 gados dzemdēt piekto bērnu. Vendija Karalkina par sarežģīto ceļu uz izdošanos
Vendija Karalkina ir aktīva, spilgta sieviete dažādās nozīmēs – viņa ir ne tikai mamma pieciem bērniem, no kuriem jaunākais ir vien dažus mēnešus vecs un pasaulē laists 45 gadu vecumā, bet arī kā lokomotīve citām sievietēm, kuras vēlas koriģēt sava ķermeņa formas. Vendija daudzus gadus bijusi policiste, aktīvi piedalījusies bodibildinga sacensībās, studējusi uztura mācību un tagad piedāvā iesaistīties viņas izstrādātajos tievēšanas maratonos.
Nelatvieši aizbrauc biežāk, jo neapmierināti ar politiku un nekur nerod mājas, izpētījis Hazans
Kādēļ nelatvieši pamet valsti? Kur ir viņu mājas – ārzemēs, Latvijā vai nekur? Kā viņi paši sevi tur uztver – kā savējos, svešos, latviešus vai pasaules pilsoņus? Vai viņi vēlas atgriezties? Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans portālam “Delfi” pastāstīja par pirmajiem jaunā un vērienīgā migrācijas pētījuma rezultātiem (*), ko veicis LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
Septiņas muižas Latvijā, kuras piedāvā iegādāties vācu bagātniekiem
Vācijas nekustamo īpašumu tīmekļvietne “Gutsdorf.de”, kas ir specializējies vēsturisko muižu un kungu māju tirdzniecībā, dod iespēju vāciešiem atkal kļūt par muižkungiem Latvijā. Mākleri Vācijas klientiem piedāvā septiņas muižas visā Latvijā, kas ir nopērkamas cenu amplitūdā no 85 000 līdz pat 3 000 000 eiro.
Piedzima meita un atgriezāmies Latvijā – Rebeka īsteno sapni par biznesu mazpilsētā
Rebeka Višņevska ir 25 gadus veca kuldīdzniece, uzņēmēja, sieva un divu bērnu mamma. Viņai Kuldīgā pieder uzņēmums "Daily Style Showroom", kura darbības joma ir sieviešu apģērbu tirdzniecība. Rebeka uzskata, ka veiksmīgi vadīt savu uzņēmumu var arī mazpilsētā, vien cieši jātic tam, ka viss izdosies.
Pastardienas bumbu mantojums: kas šobrīd notiek kodolizmēģinājumu vietās
Pirms nepilniem 75 gadiem, agrā 1945. gada 16. jūlija rītā, debesis virs tuksneša Ņūmeksikā spēji izgaismojās. Nedaudz vairāk nekā 400 cilvēku bija liecinieki kodollaikmeta straujajai rītausmai – "Trinity" jeb "Trīsvienības" kodolizmēģinājumam, pirmajam sekmīgajam cilvēces vēsturē. Jau pēc mēneša par kodolbumbu postošo spēku uzzināja arī pasaule, ASV bombardējot Hirosimu un Nagasaki. Padomju Savienība saprata, ka spēku līdzsvars nu ir izjaukts un tai steidzīgi vajag savu pastardienas ierīci. Turpmākais pusgadsimts pasaulei nesa vairāk nekā divus tūkstošus kodolsprādzienu, un liela daļa no tiem bija koncentrēta vienuviet – lielvalstu izvēlētajos poligonos. Kodolizmēģinājumi nu beigušies, ja neņem vērā dažus Ziemeļkorejas "izlēcienus" pēdējos gados, taču poligoni aizvien ir turpat, atgādina par bruņošanās sacensību un tās sekām. Kuri bija kodolizmēģinājumu karstie punkti, un kas tajos notiek šodien? Kā par pārsteigumu, dažas no šīm vietām aizvien ir samērā brīvi pieejamas arī ziņkārīgajiem, uz pārējām var tikt ierobežotu dienu skaitu gadā īpašās tūrēs.
Izrakt kapu, aiznest zārku, varbūt samaksāt nodokļus – apbedīšanā firmu daudz, naudas maz
Oskars (vārds mainīts) pirms pieciem gadiem sēdēja kopā ar draugu un domāja, ka dzīvē vajadzētu kaut ko iesākt. Gribējās kaut ko savu. 23 gadus vecais uzņēmīgais puisis nāca klajā ar ideju, ka varētu izveidot apbedīšanas firmu. Precīzu iemeslu, kāpēc izvēlējies tieši šādu rūpalu, viņš neatceras. Vienkārši ienāca prātā. Tā paša gada laikā Uzņēmumu reģistrā tika fiksēta jauna SIA. Šobrīd kompānijas darbu viņš vairs nevada, bet piestrādā – kad tiekamies, viņš lietišķās melnās drēbēs nāk no haltūras, par vienu "šepti" varot saņemt 50 eiro. No šīs summas valsts nodokļos neredzēs nevienu centu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
