Krāsainā ola Lieldienās, protams, ir galvenā, un kas gan var būt lieliskāks, kā savu olu kaujās godam apdauzīto olu nolobīt, apbērt ar sāli (kas šogad ir īpaša veiksme) un apēst. Vienu. Nē, nu var jau ēst vairākas, bet, atklāti sakot, cik tad tādas plikas olas ar cietu, līdz zilganumam novārītu pasausu dzeltenumu var dabūt iekšā? Un vai vajag – ja eksistē tāds brīnumēdiens kā pildītas olas?
Pildītās olas ir klasika, kas vienmēr izdodas, tās var pagatavot ātrāk, tās nekad neapnīk, uz galda nemaina izskatu visas balles garumā. Lai gan ilgi jau nu gan pildītās olas uz galda stāvēt nemēdz! Ja nav sapildītas simts olu pusītes vai apmēram tā, pildītās olas pazūd ātri – ar visām ķilavām, lašiem, ikriem un ko nu vēl uz pildītajām olām mēdz likt.
Bet Dies' ar tiem ikriem un ķilavām. Pats galvenais pildītajā olā tomēr ir un paliek pildījums. Tieši tā krēmīgā, garšā izsmalcinātā, kreptīgā pildījuma dēļ jau olu pusītes tik labi iet iekšā. No vienas puses, diezgan sātīgs ēdiens, no otras puses, kas nu tur, tāds palielāks kumoss vien ir un bezgala gards, tāpēc pildītās olas var apēst tik daudz.
Gatavojot olu pildījumu, sākotnēji šķiet, ka viss jau izdomāts: samaisa tik dzeltenumu ar majonēzi, piešauj sinepes klāt, un gatavs! Lielās līnijās tā arī ir, tomēr milzu nozīme ir visam, kas tiek jaukts klāt, sākot no pipariem un karija, beidzot ar citrona sulu un dažādiem sīki smalki sagrieztiem labumiem: zivīm, gurķiem, šķiņķi utt. Un kurš gan teicis, ka pildīt var tikai ar olas dzeltenuma un majonēzes maisījumu, ir taču arī avokado un citi jaukumi!
Runājot par proporcijām – tās katram pašam jāsajūt, te visa teorija ir pelēka kā pārvārītas olas dzeltenums. Olu pildīšanā, tieši tāpat kā citās jomās, meistarību var iegūt, tikai darot.
Un olas pildīšana sākas ar olu vārīšanu un lobīšanu, un tā nu tiešām ir īsta māksla. Labā ziņa ir, ka te nu gan cilvēce, gadu tūkstošiem ilgi vārot olas un neganti šķendējoties par zilajiem dzeltenumiem un olām, ko nevar godīgi nolobīt, kaut ko ir iemācījusies. Lūk, pāris vērtīgu ieteikumu, kas noderēs ne tikai šajās Lieldienās vien.
Kā panākt, lai olas būtu stingras un viegli lobāmas.
Pārbaudīti triki, kā pareizi vārīt un lobīt paipalu olas.
Kad olas izvārītas, laimīgi un bez lieliem zaudējumiem nolobītas (ja gadās brāķis, nav liela nelaime, sagriezīs rasolā!), pildījums sagatavots, tad, protams, var palaist fantāzijas kumeļus auļos un izrotāt olas, kā vien iepatīkas. Ķilava te ir tradīcija un vārīto olu dzīvesziņas pamats, bet ir taču arī laši, ikri, garneles, sēnes, visvisādi zaļumi...
Lai sirds pildās ar prieku un olas – ar pašiem gardākajiem pildījumiem! Iedvesmai pildīto olu lērums no "Tasty" krājumiem.
