Kā jau to varēja prognozēt, šī nedēļa pagājusi Baltkrievijas zīmē. Aleksandra Lukašenko "uzvara ar 80 %" balsu prezidenta vēlēšanās, iespējams, nebija pārsteidzoša, bet, kā to parāda pēc tam sekojošie protesti un sadursmes – daudziem tā nebija ne gaidīta, ne gribēta. Opozīcija uzskata, ka dati ir falsificēti, un tās atbalstītāji savu viedokli pauž, dodoties ielās. Pret protestētājiem ar brutālu spēku vērsās milicijas vienība OMON un citas drošības struktūras. Sadursmes turpinājās vairākus vakarus. Tas arī ir viens no apskatītākajiem un karstākajiem tematiem "Delfi plus".
"Delfi" žurnālists Ansis Īvāns šonedēļ saviem lasītājiem ļāva ielūkoties Baltkrievijā notiekošajā, piedāvājot Minskā dzīvojošās latvietes Agneses Poikānes-Pučokas stāstu. Šokējošas un brutālas – tā viņa raksturo metodes, ar kādām kārtības sargi vēršas pret pilsoņiem. Tāpat piedāvājām ielūkoties, kā galvenā Lukašenko pretiniece, kas šonedēļ bija spiesta atstāt Baltkrieviju, no "Černobiļas bērna" kļuva par baltkrievu pretestības simbolu. Savu versiju par kaimiņvalstī notiekošos piedāvāja arī vietējie apskatnieki Māris Zanders un Atis Klimovičs.
Spraigo notikumu ēnā mazāk pamanāmi bijuši pašmāju notikumi. Gaidot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, joprojām ir iespēja ielūkoties bijušo pilsētas atslēgu turētāju paveiktajā un šodienas skatījumā uz pilsētu. Šonedēļ starmešu gaismā vienīgais galvaspilsētas vadītājs, kas atradies arī premjerministra krēslā, – Andris Bērziņš. Bet "Cehs.lv" apskatnieki izvērtēja soctīklos iztirzāto jautājumu – kāpēc Tatjanas Ždanokas stāsts iekļauts grāmatā par iedvesmojošākajām Latvijas sievietēm.
Tuvojoties vasaras noslēgumam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par bērnu pulciņiem un skološanos. Žurnālists Uldis Strautmanis pētīja, cik vecākiem izmaksā jauna futbolista pāriešana no viena kluba uz otru, bet "Cālis" redaktore Aija Rutka iedziļinājās pārmaiņās, kas skars skolas, kurās padziļināti apgūst mūziku, mākslu, valodu vai kādu citu virzienu. Par problēmām skolu finansēšanā runāja jau pērn, kad skolu pārstāvji bažījās par palikšanu bez papildu finansējuma. Vai jaunais modelis ir labāks un ko par to saka skolu vadītāji?
Žurnālistes Olga Petrova un Diāna Čučkova lasītājiem piedāvāja iespēju ielūkoties 70 gadus senā vēsturē un uzzināt vairāk par lielāko ūdens traģēdiju Latvijas vēsturē – tvaikoņa "Majakovskis" nogrimšanu. Tiem, kam priekša pēdējās atvaļinājuma dienas vai nedēļas un kas vēlas atpūsties no politikas un baudīt mieru, "Tūrisma gids" piedāvāja divus rakstus. Viens no tiem palīdzēs izvēlēties, uz kurieni doties – Kauņu vai Klaipēdu. Otrs atklāj ceļotājas Agneses Kalniņas piedzīvojumus, kājām apejot ap Latviju
Svetlana Tihanovska: no 'Černobiļas bērna' līdz baltkrievu pretestības simbolam
Baltkrievijā aizvadītas kārtējās prezidenta vēlēšanas, kurās savu krēslu saglabājis jau kopš 1994. gada valdošais autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Taču šoreiz tautas pretestība sasniegusi vēl nebijušus apmērus un par Lukašenko galveno sāncensi kļuvusi iepriekš sabiedrībā nezināmā Svetlana Tihanovska.
Māris Zanders: Kas galvās omoniešiem Baltkrievijā?
Vēl pirms prezidenta "vēlēšanām" 9. augustā Baltkrievijas demokrātiem labvēlīgi noskaņoti eksperti prognozēja protesta akcijas un to izdzenāšanu. Tomēr viņu galvenās raizes šajā kontekstā bija: spēka struktūras Minskā esot šajā ziņā profesionālas, respektīvi, brutālas, tomēr, kā saka, normas robežās; lielākas bažas esot par reģionālajām pilsētām, kur vietējie omonieši nav apmācīti izdzenāt pūli, tādēļ varot apjukt un satrakoties. Nav pagājusi pat nedēļa, un šādi pārspriedumi izklausās naivi, jo to, ko spēka struktūras dara Minskā, grūti nosaukt par rupju, tomēr racionāli kaut cik saprotamu rīcību.
Atis Klimovičs: Tuvākās dienas sniegs atbildi par Baltkrieviju
Visai skaudra un patiesa ir atziņa – brīvību nav iespējams atnest no ārienes, kaut arī tā gribas palīdzēt baltkrieviem, kas šajās dienās visā "krāšņumā" izjutuši, ko par viņiem kā indivīdiem un nāciju domā divdesmit sešus gadus prezidenta amatā esošais "Batjka".
Šoks par OMON brutalitāti, iedzīvotāju solidaritāte un aptieciņas kāpņutelpās – latviete par notikumiem Minskā
Pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrieviju ir pārņēmis protestu vilnis, savukārt varasiestādes ar brutālu spēku vēršas pret demonstrantiem. Iedzīvotāji par drošībnieku izrādīto nežēlību ir šokēti, bet sabiedrībā valda solidaritāte un vēlme palīdzēt līdzcilvēkiem, portālam "Delfi" stāsta Minskā dzīvojoša latviete.
'Šķiet – man tas tīri labi padevās'. Intervija ar bijušo Rīgas mēru Andri Bērziņu
Varētu teikt – tu neesi kārtīgs latvietis, ja nepazīsti vai neesi saticis vismaz vienu Andri Bērziņu. Kāpēc? Vīru ar šādu vārdu un uzvārdu var atrast bankās, slimnīcās, universitātēs, uz teātra un arī uz politiskās skatuves. Jāpiebilst – šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Viens no šāda vārda ''īpašniekiem'' ir bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kas savā laikā bijis īsts saimniekotājs un reitingos bieži vien pat pārspējis eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
'Cehs.lv': Kas Ždanoku padara par visvairāk iedvesmojošo Latvijas sievieti
Sociālajos tīklos sašutumu ir raisījusi diskusija par Tatjanas Ždanokas iekļaušanu grāmatā "Mūsējās", kurā pasaku formā stāstīts par 50 ievērojamām Latvijas sievietēm – dāmām, kuras ir visvairāk iedvesmojošas, kā "Projektu bankas" aprakstā min autores. Grāmatu varot lasīt kā apliecinājumu latviešu varēšanai un iedrošinājumu bērniem. Ždanokas atrašanās vienā sarakstā ar Aspaziju, Vairu, Uļjanu un daudzām citām nozīmīgām sievietēm iedvesmoja arī antropologa Kristapa Āla māsu – Kristu Ālu, kura nu jau ilgstoši nodarbojas ar Tatjanas paradumu analizēšanu.
'Gribi trenēties citur? Maksā ragā!' Jauna futbolista vecāki par kluba iegribām
Futbola klubs "Dinamo Rīga" vairākus mēnešus pēc kāda jaunieša pāriešanas uz citu komandu pēkšņi atcerējās par jauno sportistu, iekļāva viņu aizsargājamo spēlētāju sarakstā un tagad par pāriešanu pieprasa kompensāciju. Jaunā futbolista vecāki to uzskata par naudas izspiešanu un šantāžu, bet Latvijas Futbola federācija (LFF) nostājās kluba pusē un aicināja šo strīdu risināt pat Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS) Lozannā.
Nauda specializētajai pamatizglītībai jānopelna ar labām sekmēm
Lai izglītības iestāde saņemtu papildu finansējumu padziļināto izglītības programmu īstenošanai, tai trīs gadu periodā būs jāuzrāda augstāki rezultāti – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi valsts pamatizglītības standartā un pamatizglītības programmu paraugos. Kā šo faktu uztver skolas, kas īsteno šādas programmas? Dažādi – gan ar izpratni, gan nopūtu. Citi to novērtē kā sava veida ultimātu ar pātagas efektu, citi – bez bažām par skolas spējām pierādīt skolēnu sniegumu konkrētajos mācību priekšmetos.
Daugavas 'Titāniks': kā pirms 70 gadiem nogrima tvaikonis 'Majakovskis'
Saulainā svētdienas, 1950. gada 13. augusta, rītā Ļevs Kāns ar mammu un māsu devās uz Daugavas krastmalu. Ģimene plānoja ar kuģīti doties uz Mežaparku. 11 gadus vecais puisēns līdz šim vēl nekad nebija kāpis uz kuģa klāja. Dažas stundas vēlāk kuģītis, ar kuru viņi bija plānojuši braukt, nogrima vairāku tūkstošu aculiecinieku klātbūtnē. Šī katastrofa, kurā bojā gāja 147 cilvēki, notika kuģu piestātnē pretī tagadējai 11. novembra krastmalai. 70 gadus pēc šiem notikumiem portāls "Delfi" stāsta par lielāko ūdens traģēdiju Latvijas vēsturē.
Plānojam īsas brīvdienas Lietuvā. Kauņa vai Klaipēda?
Domājot par braucienu uz Lietuvu, parasti prātā nāk Viļņa. Un visbiežāk tā arī paliek. Par atpūtu pie mūsu dienvidu kaimiņiem zinām maz, uz Palangu braucam vien tādēļ, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka Liepājā ir tikpat labi un pat lētāk.
Kājām apkārt Latvijai: Agneses Kalniņas stāsts
1785 kilometri. 84 dienas. Četri lūzumi. Viena Agnese Kalniņa, kas to visu izbaudīja uz savas ādas, apejot apkārt Latvijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
