Baidīšana ar karu Baltijā: vainīgi mediji vai lielvaru taktika?
Foto: AP/Scanpix

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas okupācijas 2014. gada pirmajā pusē, aizvien biežāk izskan apgalvojumi, ka Baltija ir nākamā. Šos apgalvojumus vēl vairāk pastiprina aktīvā bruņošanās un aizvien regulārākas un vērienīgākas militārās mācības abās pusēs. Lai palīdzētu izprast, vai tā ir tukša ieroču žvadzināšana, vai reāls apdraudējums, portāls "Delfi" piedāvā pārskatu par skaļākajiem paziņojumiem pēdējo divu gadu laikā.

Pirms diviem gadiem – 2014. gada nogalē – Ukrainas-Krievijas karā bija gājuši bojā jau vismaz 4600 cilvēki, simtiem tūkstoši devušies bēgļu gaitās, joprojām risinājās cīņa par Doņeckas lidostu, bet NATO publiskoja pirmos pierādījumus par Krievijas regulārās armijas karavīru klātbūtni Donbasā.

Reaģējot uz Krievijas armijas atkārtotu suverēnas valsts robežu pārkāpšanu nepilnu desmit gadu laikā (2008. gadā tā iebruka Gruzijā) un vairāku NATO dalībvalstu satraukumu par to drošību, 2014. gada nogalē alianses samitā Velsā tika nolemts ievērojami pastiprināt militāro klātbūtni austrumu dalībvalstīs, tostarp Baltijā.

Kopš tā laika Krievija palielinājusi Baltijas tuvumā izvietotās armijas un bruņojuma apjomus, ievērojami pārspējot šeit tikai plānotā NATO kontingenta apmērus. Turklāt kaimiņvalsts aktīvi izmanto maigās varas, propagandas, kā arī dažādus kiberkara elementus un pat Aukstā kara laika "testēšanas metodes", piemēram, militārajām lidmašīnām un kuģiem pietuvojoties robežām vai NATO valstu kuģiem.

Šī rīcība savukārt likusi gan esošām, gan izbijušām amatpersonām, pētījumu centriem un medijiem rūpīgi sekot līdzi Krievijas aktivitātēm, analizēt tās un izteikt prognozes par turpmākajiem scenārijiem, kā arī komentēt patreizējo situāciju.

Piedāvājam pārskatu par pēdējo divu gadu laikā medijos izskanējušajiem kara scenārijiem, paziņojumiem par bruņošanos, kā arī Krievijas un Rietumvalstu militāro attiecību novērtējumu:


Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltija Krievija Krima Lasāmgabali NATO
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form