Runājot par kartupeļu pankūkām, šķiet, katram ir sava labākā recepte, ar ko laiku pa laikam remdināt kāri pēc kā latviska un klasiska. Tā kā vienas pareizās vai nepareizās metodes nepastāv, apkopojām kartupeļu cepšanas padomus no saimnieču pūra lādes, kas ar tiem padalījušās portāla ''Calis.lv'' forumā, lai smeltos iedvesmu jaunām interpretācijām.
Viens no netīkamākajiem procesiem šī ēdiena gatavošanā ir kartupeļu rīvēšana. Šajā ziņā bez rokas rīves palīgs var būt gaļas mašīna un virtuves kombains. Ja vien nav jācep pankūkas diviem ēdājiem, ir vērts smērēt ierīci un saudzēt pirkstus no iespējamās savainošanās. Kāda foruma aktīviste atklāj savu metodi – kartupeļu izspiešanu caur sulu spiedi. Sulu pēc tam izlej, bet pārpalikušos biezumus sajauc ar olu, garšvielām un tad cep. Iznākot lieliskas kartupeļu pankūkas bez miltiem un vārītiem kartupeļiem mīkstumam. Kas attiecas uz kartupeļu rīvēšanu uz rīves, ir dažādas metodes. Vieni piekopj smalko rīvi, tad pankūkas ir viengabalainas un kā plācenīši, bet citiem labpatīk sajust kraukšķīgas skaidiņas, tāpēc kartupeļus rīvē uz rupjās sakņu rīves.
Viena no metodēm, ko daudzi kartupeļu pankūku cepēji atzīst – jānosmeļ liekais šķidrums jeb sula, tāpēc pēc rīvēšanas masa jāpaspaida vai jānostādina sietā, lai sula notek. Kāda padomdevēja raksta, ka nosēdušos cieti šķidrumā gan pēc tam pievienojot atpakaļ masai, bet, ja negribas ķēpāties, var iztikt ar kartupeļu cieti vai pievienot kādu karoti miltu, lai masa labāk saturētos.
Šķiet, kādas gan vēl varētu būt metodes kartupeļu pankūku cepšanā? Izrādās, var! Pēc kartupeļu sarīvēšanas un šķidruma notecināšanas masu pārlej ar uzkarsētu pienu, pievieno olas, nedaudz miltus, garšvielas un kartupeļu biezeni – rezultātā no masas veido pankūciņas un cep plācenīšus. Padomdevēja ierosina pievienot masai, piemēram, sēnes, saceptus speķa gabaliņus, sīpolus un citus labumus dažādībai. Kāpēc jāpievieno piens? Kā izrādās, tad pankūkas nebrūnē, turklāt arī garšā nebūs jūtama zaļo kartupeļu klātbūtne. Citi stāstot, ka uzkarsēto pienu masā jāiecilā, tad pankūkas būs kraukšķīgākas.
Vieni pie sarīvētajiem kartupeļiem liek vēl miltus, citi iztiek tikai ar olu un garšvielām, taču atkarībā no kartupeļu šķirnes un cietes daudzuma, ar piedevām var variēt. Pamēģini kādu reizi pierīvēt arī sieru, ķirbi, kabaci, burkānu vai kādu citu dārzeni vai sakni – iespējams, šāda alternatīva iegaršosies vēl vairāk. Interesanta metode kartupeļu pankūku cepšanā ir ar auzu pārslām – dažas ēdamkarotes pārslu piešķirot vēl patīkamāku kraukšķīgumu, turklāt tad nav vajadzīgi papildu milti. Daudziem neatņemama sastāvdaļa ir sīpoli un ķiploki, arī tos nevajagot smādēt kartupeļu pankūku cepšanā, un kādu reizi vērts pamēģināt pievienot malto gaļu, tad maltīte būs divtik sātīga. Kāda tupeņu pankūku cepēja silti iesakot masai pievienot arī rīvētus ābolus, tad tās būs mīkstākas un sulīgākas. Papildu sātu izdosies iegūt, ja sarīvētajai kartupeļu masai piejauksi biezpienu vai malto gaļu. Vienkārši pagatavojami un sātīgi!
Vēl kāda pieredzējusi kartupeļu pankūku cepēja raksta, ka svarīgs ir pannas karstums un eļļa – pankūku masu var izlikt tikai uz kārtīgi sakarsētas pannas, turklāt eļļu nevajag žēlot, citādi no kraukšķīgajiem plācenīšiem nebūs ne miņas. Ja šķiet, ka tik strauji apcepot, vidus paliek neizcepts, tad beigās uz mazas liesmas no abām pusēm apcep vēl nedaudz.
Ja netīk kartupeļu pankūku eļļainums, vērts aizlienēt padomu ar tauku nosusināšanu. Pēc cepšanas uzliec pankūkas uz papīra salvetes, un viss liekais iesūksies tajā. ''Tasty.lv'' iesaka – ja vairies no eļļas daudzuma, izmēģini vafeļu pannas lietderīgumu pankūku cepšanā!
Kad pankūkas izceptas, jāķeras pie patīkamākā procesa – baudīšanas. Un arī šajā ziņā ir dažādas variācijas. Vieni atzīst klasisko savienību ar skābo krējumu un brūkleņu zapti, citi tikai ar krējumu, bet vēl kāds ierosina izmēģināt kombināciju ar biezpienu, krēmsieru un lasi, un kādu jogurta mērci. Brūkleņu zapti var aizstāt ar aveņu, dzērveņu ievārījumu, bet visai labi garšos tandēms ar skābo krējumu un kādu želeju, piemēram, jāņogu.
