Fоtо: LETA

Mazāk nekā trīs mēnešus pirms rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām ir zināmi teju visu partiju izvirzītie premjera amata kandidāti, starp kuriem lielākoties jau zināmi politiķi.

Balstoties uz Latvijas Televīzijas pasūtītā pētījumu centra SKDS veidotā partiju reitinga šā gada jūnijā, portāls "Delfi" apkopojis informāciju par reitingā minēto partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem.

Pēc SKDS partiju reitinga, ja 14. Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, nākamajā parlamentā iekļūtu politiskie spēki – "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA), "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" (AP), "Progresīvie", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Konservatīvie".

Tāpat jūnija reitingi liecina, ka 5% barjeru nepārvarētu partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Stabilitātei", "Apvienotais saraksts", "Katram un katrai" (KuK), Latvijas Krievu savienība (LKS) un Republika (R).

Teju visas partiju reitingā iekļautās partijas ir atklājušas savus premjera amata kandidātus, bet dažas partijas tos plāno paziņot vēlāk.

JV – Krišjānis Kariņš

18. jūnijā notikušajā "Vienotības" domes un JV kopsēdē kā Ministru prezidenta amata kandidāts pirms Saeimas vēlēšanām tika pieteikts līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš.

Kopsēdē "Vienotības" domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri pauda, ka pēdējos gados Latviju ir skāruši satricinājumi, bet Ministru kabinets ar Kariņu priekšgalā strādāja ar kļūdām un veiksmēm, spējot izglābt mūs no baisas pandēmijas. Arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa atzina, ka JV ietilpstošās reģionu partijas virza Kariņu premjera amatam. Pēc Bērziņas teiktā, Kariņš ir Eiropā atzīts līderis, kuru respektē valstu vadītāji, kā arī Kariņš spēj motivēt kopīgam darbam atšķirīgu politiskus spēkus.

NA pagaidām neatklāj premjera nomināciju

Līdz šim Saeimas vēlēšanās NA premjera amata kandidāts bija eiroparlamentārietis Roberts Zīle, tomēr viņš jau iepriekš pavēstīja, ka vairs nepretendēs uz šo amatu. Deputāts Jānis Dombrava portālam "Delfi" sacīja, NA savu Ministru prezidenta amata kandidātu nosauks nākamnedēļ.

Tiesa, šā gada sākumā izskanēja informācija, ka NA virzītais Ministru prezidenta kandidāts varētu būt Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Bet tagad izskan neoficiāla informācija, ka premjera amatam varētu tikt izskatīta arī ekonomikas ministres Ilzes Indriksones kandidatūra.

"Saskaņa" – Ivars Zariņš

18. jūlijā "Saskaņa" Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza savu pieteikumu 14. Saeimas vēlēšanām. Lai arī partija vēl oficiāli nenosauca sevis virzīto premjera amata kandidātu. "Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs portālam "Delfi" atzina, ka visticamākais Ministru prezidenta amata kandidāts no "Saskaņas" ir Ivars Zariņš.

"Gandrīz droši varu teikt, ka premjera amata kandidāts būs Ivars. Viņš ir apņēmības pilns un nedomāju, ka būs citādāk," sacīja partijas līderis.

"Attīstībai/Par!" – varētu virzīt Arti Pabriku

9. jūlijā notikušajā AP priekšvēlēšanu konferencē "Droši kopā!" tika nosaukti 14. Saeimas vēlēšanu reģionu sarakstu līderi un prezentēta partiju apvienības vēlēšanu programma, kurā pausta apņemšanās padarīt Latviju sociāli, ekonomiski un militāri drošāku. Tiesa, pasākumā netika paziņots politiskā spēka premjera amata kandidāts.

AP pārstāvis Juris Pūce portālu "Delfi" informēja, ka politiskais sēks par premjera amata kandidātu lems 4. augustā. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka AP premjera amatam varētu virzīt aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš 14. Saeimas vēlēšanās būs AP Vidzemes saraksta līderis.

"Progresīvie" – Kaspars Briškens

Tāpat kopš 24. maija zināms, ka partijas "Progresīvie" Ministru prezidenta amata kandidāts ir ar transporta nozari un politiku saistītais eksperts Kaspars Briškens. Viņš iepriekš darbojies nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadības komandā, kā arī "Rail Baltica" attīstītāja "RB Rail" vadības komandā. Briškens bijis arī toreizējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa vietnieks Eiropas Savienības un nozares jautājumos. Tāpat Briškens bijis viens no "Kustība Par!" dibinātājiem.

ZZS – Aivars Lembergs

Savu premjera amata kandidātu nosaukusi arī ZZS, kura tāpat kā iepriekš šim amatam virza bijušo Ventspils mēru, šogad pret 100 000 eiro drošības naudu no cietuma atbrīvoto Aivaru Lembergu. Kopumā ZZS vērtējuši trīs potenciālos premjera amata kandidātus – Andreju Vilku, Viktori Valaini un Lembergu, tomēr izvēli noteikuši tādi faktori kā Ministru prezidenta pretendenta pieredze un spēja pārvarēt esošos izaicinājumus.

Ne mazāk svarīgs faktors bijis "tautas viedoklis", jo pēc 2021. gada oktobrī publicētās socioloģiskās aptaujas Lembergs esot populārāks par esošo premjeru un viņš novērtēts kā "piemērotākais ZZS premjera kandidāts".

"Konservatīvie" – Jānis Bordāns

Tāpat kā iepriekšējās arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijas "Konservatīvie" premjera amata kandidāts būs politiskā spēka līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ceturtdien preses konferencē paziņoja partijas pārstāvji.

13. Saeimas vēlēšanās "Konservatīvie" ar toreizējo nosaukumu "Jaunā konservatīvā partija" ieguva salīdzinoši lielu vēlētāju atbalstu – 13,59% – un 16 deputātu mandātus, savukārt Bordāns bija viens no reāliem premjera amata kandidātiem. Jaunākais partiju reitings šā gada jūnijā gan liecina, ka "Konservatīvos" atbalstītu nepilni 7% vēlētāju.

LPV – Ainārs Šlesers

LPV bija viens no pirmajiem politiskajiem spēkiem, kas savlaicīgi paziņoja savu premjera amata kandidātu. 2021. gada augustā notikušajā partijas dibināšanas pasākumā par Ministru prezidenta kandidātu tika nosaukts uzņēmējs, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Šogad notikušajā LPV otrajā kongresā tika uzsvērts, ka politiskais spēks ir "pret Kariņa un Levita režīmu", savukārt patlaban Šlesers un viņa domubiedri aģitē par referendumu saistībā ar ģimenes definēšanu Satversmē.

"Stabilitātei!" – Aleksejs Rosļikovs

2021. gada janvārī bijušie Rīgas domes deputāti Aleksejs Rosļikovs un Valērijs Petrovs dibināja partiju "Stabilitātei!". Iepriekš abi Rīgas domē strādāja "Saskaņas" frakcijā, bet pēc izslēgšanas no tās izveidoja atsevišķu deputātu grupu. 2020. gadā abi kandidēja uz Rīgas domi no partijas "Alternative" saraksta, taču sarakstam nebija vēlētāju atbalsta, lai iekļūtu galvaspilsētas domes pašreizējā sasaukumā.

"Stabilitātei!" bija otrā partija, kura CVK iesniedza kandidātu sarakstu 14. Saeimas vēlēšanām. Par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu tiek virzīts Rosļikovs.

Apvienotais saraksts – Uldis Pīlēns

Šā gada pavasarī tapa zināms, ka ZZS šķeļas. To pameta Latvijas zaļā partija (LZP) un Liepājas partija, kuras kopā ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) lēma pievienoties uzņēmēja Ulda Pīlēna jaunveidojamajam politiskajam spēkam "Apvienotais saraksts".

Šā gada maijā notikušajā "Apvienotā saraksta" preses konferencē tika pausts, ka premjera amata kandidātus izvirzīs visas jaunajā politiskajā spēkā ietilpstošās partijas, bet par vienu konkrētu Ministru prezidenta amata kandidātu vienosies biedrība. Tolaik gan Pīlēns sacīja, ka viņš nebūs "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts, tomēr 20. jūlijā preses konferencē tieši viņš tika nosaukts kā šī politiskā spēka premjera kandidāts.

KuK – Aldis Gobzems

Savulaik no partijas "KPV.LV" 13. Saeimā ievēlētais deputāts Aldis Gobzems būs viņa dibinātās partijas KuK premjera amata kandidāts, portālam "Delfi" apliecināja partijas valdes locekle Karina Sprūde. Lai gan Gobzems vēl neesot izvirzīts oficiāli, tomēr Sprūde uzsvēra, ka viņš tiks virzīts premjera amatam, jo Gobzems ir partijas līderis.

LKS – Djeri vai Mitrofanovs

Arī LKS vēl nav oficiāli izvirzījuši Ministru prezidenta amata kandidātu, tomēr partijas pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs portālam "Delfi" atklāja, ka patlaban tiek vērtēti divi kandidāti – pats Mitrofanovs un eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīdze un Rīgas domes deputāte Inna Djeri.

Tiesa, vēl nav skaidrs, vai LKS varēs piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, jo Saeimā ir nonākusi sabiedrības iniciatīva "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības (LKS)", kas paredz aizliegt šo politisko spēku. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir jāskata šī iniciatīva un jālemj par tās tālāko virzību.

"Republika" – Sandis Ģirģens

2021. gada augustā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paziņoja par partijas "Republika" dibināšanu. Jaunais politiskais spēks tika pozicionēts kā "pragmatiska un profesionāla centriskā partija, kuras pamatmērķis ir vairot ikviena Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājību un vienas paaudzes laikā sasniegt attīstīto Eiropas valstu labklājības līmeni". Drīz Dombrovskis partiju pameta un patlaban ir pievienojies AP.

Savukārt "Republiku" turpina vadīt Ģirģens, kurš, kā portālam "Delfi" atzina deputāts Kaspars Ģirģens, ticamākais, būs arī partijas virzītais premjera amata kandidāts. Deputāts sacīja, ka patlaban partija gatavo kandidātu sarakstu 14. Saeimas vēlēšanām un nākamnedēļ to plānots iesniegt CVK.

Kārtējās 14. Saeimas vēlēšanas norisināsies šā gada 1. oktobrī, sestdienā. Tajās tiesības piedalīties būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, lai uz nākamajiem četriem gadiem ievēlētu 100 parlamenta deputātus.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !