Gadā sākumā, kad robežām atslēgas vēl nebija nolauztas, paspējām reportēt no Lielbritānijas, kas oficiāli pameta Eiropas Savienību, Ukrainas, kas aizvien cīnās par atņemtajām teritorijām, kā arī rakstu sērijā vēstījām par drošības situāciju Izraēlā.
Visa gada garumā ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Toms Ģigulis aprakstīja gaidāmās vēlēšanas ASV. Uzvarētājs tagad ir zināms, tas ir Džo Baidens, kas tiks inaugurēts 20. janvārī. Ja nevaram doties attālākās reportāžās, tad attālinātas intervijas neviens nav atcēlis. Tā "Delfi plus" atrodamas šogad tapušas intervijas ar baltkrievu demokrātiskās kustības līderi Svetlanu Tihanovsku, NATO šefu Jensu Stoltenbergu, ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu, vienu no zināmākajām Putina režīma trimdeniecēm Olgu Ļitviņenko un daudziem citiem.
Ārzemju nodaļas redaktors Ansis Īvāns uzmanīgi sekoja līdzi notiekošajam Baltkrievijā, vēstot par Lukašenko režīma paņēmieniem, kā arī protestētāju pretestību tiem, bet žurnālists Andris Kārkluvalks un ilggadējais "Delfi Versiju" autors Atis Klimovičs detalizēti sekoja līdzi notiekošajam Kalnu Karabahā. Publicējām arī Klimoviča atmiņas un sarunas ar Kalnu Karabahas 1992.–1994. gada kara aculieciniekiem.
Piedāvājam sarakstu ar daļu no šī gada spilgtākajiem "Delfi plus" ārlietu tematikas rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Neticamā operācija Entebe jeb kā atbrīvot 106 ķīlniekus citā kontinentā
Jūlijā aprit 44 gadi, kopš notika viena no drosmīgākajām un neticamākajām militārajām operācijām vēsturē, – Izraēlas specvienība atbrīvoja par ķīlniekiem sagrābtas lidmašīnas pasažierus 4000 kilometrus prom no Izraēlas citā kontinentā.
Družkivkas stāsts: Ukrainas patrioti 'krievu pavasara' ielenkumā
"Mani spīdzināja ik pēc trim stundām," izrādot apskretušu restotu pagrabtelpu, saka Družkivkas vienīgās Ukrainas pareizticīgās baznīcas priesteris Dionisiuss Vasiļjevs. Par 2014. gada notikumiem stāsta arī ložu pēdas celles sienās un saujiņa izdzīvojušo upuru. Pilsēta izliekas, ka neko nav redzējusi.
Baidens – Harisa: kā jaunais Baltā nama tandēms dziedēs ASV
Aizvadītajā nedēļas nogalē par nākamo ASV prezidentu tika ievēlēts demokrāts Džo Baidens. Šī bija jau trešā reize, kad viņš kandidēja uz ietekmīgās lielvaras priekšstāvja posteni. Iepriekšējie divi mēģinājumi – 1988. gadā un 2008. gadā – izrādījās pagalam neveiksmīgi, taču šogad politikas veterāns beidzot piepildīja 32 gadus loloto sapni.
'Vēstījums būs skarbs.' Kā Beļģija krasi samazināja inficēšanos ar Covid-19 – intervija ar virusologu
"Normālajā dzīvē esmu vienkāršs virusologs, kurš strādā ar vīrusiem," saka Stevens van Guhts. Taču viņa vārdu šogad gluži labi zina Beļģijas mājsaimniecībās, līdzīgi kā Latvijā pazīst Ugu Dumpi. Zinātniskās ekspertīzes iestādes "Sciensano" vīrusa slimību nodaļas vadītājs profesors van Guhts ir Beļģijas valdības konsultants Covid-19 krīzes jautājumos un arī runasvīrs. Kā mācībspēks studentiem daudzkārt lasījis kursu, brīdinot, ka kaut kas līdzīgs spāņu gripas pandēmijai var atkārtoties jebkurā brīdī, rīt vai pēc desmit gadiem. "Biju pat nedaudz pārsteigts, ka tas, ko mācu daudzus gadus, nu notiek. Sajūta bija, kā atdzīvojoties sirreālai filmai," portālam "Delfi" intervijā atzīst van Guhts.
Kalnu Karabaha – lai kā tu skatītos, karš ir vienādi pretīgs
Varam skatīties no vienas vai otras puses, vienalga – karš ir ārkārtīgi nepievilcīga darīšana. Tā ir vienkārša atziņa, kas varētu šķist patiesa ārzemniekam, bet diezin vai tam šobrīd piekristu lielākā daļa divu Dienvidkaukāza tautu – armēņu un azerbaidžāņu – pārstāvju.
Baltkrievijas nākotne jālemj tautai, intervijā 'Delfi' uzsver NATO ģenerālsekretārs
Pandēmijas aizsegā Baltkrievijā turpinās cīņa par demokrātiju un daudzviet pasaulē plosās militāri konflikti, kuros novērojama ne tikai iesaistīto pušu, bet arī ārējo spēlētāju interešu sadursme. Lai apspriestu šobrīd galvenos reģionālās un globālās drošības jautājumus, kā arī noskaidrotu alianses redzējumu par tiem, portāls "Delfi" ikgadējā ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2020" ietvaros uz sarunu aicināja NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
'Brexit' ballītes aizkulises: kas svinēja un kam kremta
Ne tikai emocijas, britu humors un dažādas politiskās pārliecības, arī sarunas par tradīcijām pavadīja "Brexit". Nu jau tas viss nedaudz pierimis, un varas gaiteņos sākusies skrupuloza spriešana par turpmākajām attiecībām starp britiem un Eiropas Savienību. Tomēr 31. janvārī Lielbritānijai vēsturiskajā mirklī klāt bija "Delfi " žurnāliste Laura Dzērve. Pabija gan skaļos protestos un demonstrācijās, gan tikās ar tautiešiem un Latvijas vēstnieci Apvienotajā Karalistē, lai lasītājiem atklātu patieso ainu, kas pašlaik valda sabiedrībā un arī latviešu diasporā.
Svetlana Tihanovska intervijā 'Delfi': Mēs gaidām. Pareizāk sakot – pagaidām gaidām
Baltkrievu varas pārvaldes mēģinājumi atbrīvoties no visiem līderiem, izvedot viņus no valsts, neietekmēs masu protestus. Protestu kustību nevada Koordinācijas padome, intervijā "Delfi.lt" stāsta Svetlana Tihanovska.
'Veselības jomā mums vajag vairāk Eiropas' – 'Delfi' ekspresintervija ar ES komisāri
Iepriekšējie pandēmijas mēneši ir ļoti skaidri parādījuši to, ka veselības jomā mums vajag vairāk Eiropas, tā, komentējot Eiropas Savienības (ES) centienus ierobežot pandēmiju, portālam "Delfi" pauda ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakidu.
Mostamies kopā ar Ķīnu? Austrumu milzis lūko pēc draugiem Eiropā
Ļauns murgs un visu laiku sliktākais gads – tā mēmes jau kādu laiku raksturo 2020. gadu. Pasauli daļēji paralizējusī Covid-19 pandēmija, masīvie protesti par vienlīdzību ASV un daudzviet Eiropā, nepieredzēta mēroga ugunsgrēki un citi sabiedrības ierasto kārtību viļņojošie notikumi šo gadu patiešām iezīmē citādu. Starptautiskā vide gan radikāli mainās jau kādu laiku. Atskaites punktu katrs var izvēlēties pats – kara pret terorismu pieteikums, Krievijas iebrukumi kaimiņvalstīs, "Brexit" un Donalda Trampa ievēlēšana varētu būt daži varianti. Ikviens no tiem citā veidā radījis izaicinājumu ierastajai Rietumu dominancei pasaulē. Tagad Ķīnai ir piedāvājums Eiropai – starp rindiņām rakstītais "aizmirstiet Ameriku".
'Ja kritīsiet ģībonī – zvaniet.' Kā žurnāliste Covid-19 vakcīnu Krievijā testēja
Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā sākās vasaras vidū. Bez krievu "Sputnik V" brīvprātīgajiem tiek injicēts arī ķīniešu kompānijā "CanSino Biologics Inc." izstrādātais preparāts. Portāla "rus.delfi.lv" redaktore Anastasija Jefremova, kura pašlaik atrodas Sanktpēterburgā, nolēma izmēģināt vakcīnu uz sevis un pastāstīt lasītājiem, kā tas notiek.
Soli pa solim: Kā Navaļnijs tika līdz diagnozei Vācijā
Komā esošais Krievijas opozīcijas redzamākais personāžs Aleksejs Navaļnijs naktī uz sestdienu tika nogādāts Vācijā, kur uzņemts Berlīnes Universitātes klīnikā "Charite". Kaimiņvalsts opozicionāru līdzšinējās pieredzes dēļ vairums viņa līdzgaitnieku ir pārliecināti par politiķa saindēšanu, tomēr, visticamāk, konkrētu indi medicīniski konstatēt vairs nevarēs. Tiesa, Vācijas mediķi konstatējuši Navaļnija saindēšanos ar holinesterāzes inhibitoriem, kādi bija atrodami arī "Novičok" sastāvā.
'Ieslodzītais Honkens ir miris.' Nāvessods Tērahautā igauņu-amerikāņu žurnālista acīm
Jūlijā igauņu-amerikāņu žurnālists Maikls Tarms bija liecinieks pēdējam izpildītajam nāvessodam pēc ASV valdības rīkojuma. Federālā valdība nebija izpildījusi nāvessodu gandrīz 20 gadu, taču ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izdarīja spiedienu, lai to atsāktu (vairākos štatos nāvessodi šajā laikā tika veikti, taču ne valsts līmenī - red.) Nāvessodu izpildi centās apturēt oponenti, tiesājoties, taču ASV Augstākā tiesa ar 5 pret 4 balsīm pagājušajā nedēļā deva zaļo gaismu.
Norvēģijas piedzīvojumu meklētāju diženākie atklājumi
"Uz paradīzi biļeti nopirkt nevar. Tā ir jāatrod pašam sevī," reiz apgalvoja leģendārais norvēģu pētnieks Tūrs Heijerdāls. Tas raksturo viņu pašu – ziņkāre un entuziasms, kas pavadīja norvēģi visa mūža garumā, bija viņa atslēga uz iekšējo paradīzi. Tas ne tikai ļāva Heijerdālam pētīt un pārbaudīt paša izvirzīto teoriju patiesumu, bet arī veicināja visas pasaules izpratni par dažādiem civilizācijas vēstures aspektiem.
Korupcijas Ukrainā īsā vēsture: Zelenska ēras sākums
Volodimira Zelenska inaugurācija 2019. gada 20. maijā bija tikpat neierasta, cik viņš pats kā prezidenta kandidāts. Politikas jaunpienācējs savu vārdu un politisko izdevību kaldināja, būdams komiķis, aktieris un televīzijas seja. Savai debijai pašā svarīgākajā amatā viņš izvēlējās piešķirt nedaudz drāmas un pat nelielu politisko farsu.
'Mad Max' scenārijs ienāk politikā: Ēģipte un Etiopija uz nažiem ūdens dēļ
Vizuāli skaistajā kinolentē "Trakais Makss" par pasaulē lielāko vērtību kļuvis ūdens un tikai izredzētais spēj atgriezt ūdens krānu. Ziemeļāfrikas austrumos starp Ēģipti, Etiopiju un Sudānu šāds krāns nupat kļuvis par iemeslu žvadzināt ieročus.
'Nenogalini mani!' Soļi, kas noveda pie nacionāla mēroga grautiņiem ASV
Melnādainais Džordžs Floids guļ ar seju pret asfalta ielas segumu, kur to nekustīgu ar celi uz kakla pietur baltādainais Mineapoles policists Dereks Šovens. Kad Šovens pieceļas, Floids jau ir zaudējis samaņu. To video tiešraidē vēroja tūkstoši un miljoni redzēja vēlāk. Vēlāk slimnīcā Floids tika pasludināts par mirušu, nākamajā dienā Mineapolē liesmoja ēkas, bet tagad, nedēļu pēc incidenta, vārās visas ASV.
No troļļu fabrikas līdz cīņai ar tēvu, Putina disertācijas 'autoru': intervija ar Ļitviņenko
1983. gadā dzimušās Olgas Ļitviņenko karjera Krievijā varēja būt spīdoša, iekļūšana "Forbes" bagātāko valsts uzņēmēju sarakstā – ļoti iespējama. Jau bērnībā viņa draudzējās ar šobrīd Krievijā ļoti ietekmīgu cilvēku atvasēm. 1994. gadā viņas tēvs Vladimirs Ļitviņenko pakāpās pa karjeras kāpnēm, kļūstot par Sanktpēterburgas Kalnu universitātes rektoru. Kopš šī brīža ģimenes labklājība, šķiet, auga straujāk, nekā Olgas vecums. Tēvam lemts kļūt pasaulslavenam, kad uzliesmoja jautājums par Vladimira Putina Kalnu universitātē aizstāvētas disertācijas oriģinālumu - daži to nosauks pat par "dubultplaģiātu". Laika gaitā tēva Vladimira Ļitviņenko (saukta par "Putina disertācijas "autoru"") vārds arvien vairāk satuvinājās ar apzīmējumu "bagātākais rektors pasaulē".
Vai eksistē Lukašenko 'nāves vienība'? Kā savulaik bez pēdām izgaisa prezidenta oponenti
Pēc dažām dienām Baltkrievijā notiks prezidenta vēlēšanas, kurās autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko iecerējis sesto reizi leģitimizēt savu atrašanos valsts vadītāja krēslā. Reti kuram rodas ilūzijas, ka šīs vēlēšanas varētu būt godīgas un ka par "baķku" sauktais līderis, kurš TV kadros nereti redzams strostējam neizdarīgus ierēdņus, balsošanas rezultātus nesagrozīs sev tīkamos ciparos.
Bīrtavīla – šo zemi pagaidām nevajag nevienai valstij
Starptautiskajās attiecībās viens no pamatjautājumiem ir zemju piederība vienai vai otrai suverēnai valstij. Dažādas varas aizstāv savas īpašumtiesības gan uz zemūdens rifiem, piemēram, Dienvidķīnas jūrā, gan uz tikai ar grūtībām pieejamiem kalnu apgabaliem Himalaju masīvā, gan uz dziļi zem bieza ledus slāņa dusošo Ziemeļu ledus okeāna gultni. Tikmēr vienu zemes pleķi nevēlas neviena valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
