'Lai nenogrimtu atkritumos' – soli pa solim, kā nonācām līdz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām
Foto: LETA

Patlaban, 2020. gada vasarā, kad tikko pārdzīvota Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija visā valstī, diezin vai daudzi atceras, ka pirms nepilna gada – 2019. gada septembrī – Latvijas valdībai nācās lielā steigā izsludināt ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā valsts galvaspilsētā Rīgā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rīga atkritumos tomēr nenoslīka, lai gan stīvēšanās par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem starp valdību un Rīgas domi ieilga – sākotnēji uz trim mēnešiem izsludinātā ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim.

Nepadarītie darbi un aizdomīgie līgumi atkritumu apsaimniekošanas jomā kļuva par sākotnējo formālo ieganstu, lai Ministru kabinets pērnā gada beigās ķertos pie likumā paredzētā galējā līdzekļa – galvaspilsētas pašvaldības domes atlaišanas. Tomēr dažādu apstākļu dēļ ieilgušā procesa gaitā dome būtībā pati "sevi atlaida", nesanākot uz vismaz trim sēdēm pēc kārtas un laikā nesagatavojot budžetu, tādējādi neatstājot valdībai un Saeimai citu iespēju, kā vien lemt par domes atlaišanu.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās portāls "Delfi" atskatās uz notikumiem, kas noveda līdz Latvijas vēsturē līdz šim nebijušam precedentam – galvaspilsētas domes atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām, kurās Rīgas dome tiks ievēlēta uz laiku, kas ilgāks nekā tradicionālais četru gadu termiņš.

Gerharda mēģinājums

Lai gan mēģinājumi no amata gāzt 2009. gadā par Rīgas mēru kļuvušo Nilu Ušakovu (S) bijuši vairāki un pirmais sarīkots tikai pusgadu pēc pašvaldības vēlēšanām, domes opozīcijas rokas desmit gadu garumā izrādījās par īsām. Vairākas reizes tika piedzīvots arī politiskais teātris ar Ušakova paša sarīkotiem uzticības balsojumiem sev.

Ušakova un viņa vadītās domes koalīcijas "grēku" saraksts gadu gaitā kļuva arvien garāks, un korupcijas un "Rīgas satiksmes" problēmas sarakstā iekļuva jau salīdzinoši agri. Tomēr opozīcija neguva dzirdīgas ausis arī pašvaldību darbu uzraugošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kurai vairākkārt sūdzējās par mēra rīcību, saskatot tajā likuma pārkāpumus.

Rīgas domes atlaišanas lavīnas iekustināšanas lauri savā ziņā pienākas tagadējam Rīgas mēra amata kandidātam no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Eināram Cilinskim, kurš Nacionālās apvienības kongresā 2018. gada decembrī ierosināja uzdot tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (NA) virzīt likumprojektu par 2017. gada jūnijā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu.

Šāds kongresa lēmums skaidrojams ar tā brīža notikumiem Rīgas domē. "Korupcijas ziediņi ienācās ļoti ātri, auglīši nokrita pagājušajā nedēļā," tā Cilinskis kongresā klātesošo aplausu pavadībā raksturoja Ušakova valdīšanas laiku Rīgā trīs domes sasaukumos pēc kārtas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) novembrī bija sācis kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem, bet dažas dienas pirms kongresa KNAB veica procesuālās darbības, tostarp vairāk nekā 30 kratīšanas. Kriminālprocesā tika aizturētas kopumā astoņas personas – sešas Latvijā, bet divas Polijā. Domes opozīcijas pacietības mērs bija pilns.

Gan pirms, gan pašā kongresā Gerhards visai atturīgi vērtēja savas partijas ieceri, norādot, ka ministrija jau vairāku gadu garumā vērtē Rīgas domes rīcību, sadarbojas ar prokuratūru, Valsts kontroli, lūdz izvērtējumus, bet "pašlaik man nav uz rokām dokumenta, kas būtu sagatavots tiesisks akts, lai atlaistu Rīgas domi, ko es varētu virzīt tālāk". Tomēr jau pēc dažām dienām, 2018. gada 17. decembrī, likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu Gerhards iesniedza Ministru kabinetā.

Jāatgādina, ka tobrīd valstī bija neparasta situācija – 2018. gada novembrī darbu sāka 13. Saeima, taču jaunajai Saeimai nevedās valdības veidošana, tādēļ līdz 2019. gada 23. janvārim darbu turpināja Māra Kučinska (ZZS) vadītais Ministru kabinets.

Jaunajā Saeimā ar labiem panākumiem bija ievēlēta Jaunā konservatīvā partija (JKP), kā arī apvienība "Attīstībai/Par!", kuru pārstāvji braši iesoļoja arī Rīgas domē pēc ievērojama snieguma 2017. gada jūnija vēlēšanās – pa deviņiem deputātiem domē katram sarakstam iepretim Nacionālās apvienības sešiem un "Vienotības" četriem deputātiem. Rīgas domē vienotā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību bija pārstāvēta "Latvijas attīstībai", kas ir viena no "Attīstībai/Par!" dalībniecēm.

Jaunievēlētie Saeimas deputāti, no kuriem daļai bija tieša pieredze Rīgas domē, naski solīja atbalstu gadījumā, ja valdības sagatavotais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu nonāks Saeimā.

Dienā, kad VARAM sagatavoja likumprojektu izskatīšanai valdībā, par atkāpšanos no amata paziņoja Ušakova vietnieks, ilggadējais domnieks Andris Ameriks (GKR), un tas notika pēc tam, kad viņa dzīvesvietā bija notikusi kratīšana. Saistību ar "Rīgas satiksmes" iepirkumiem viņš gan noliedza, un lietā viņam nekāds procesuālais statuss nav noteikts.

VARAM, iesniedzot valdībā steigā nedēļas nogalē tapušo likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, anotācijā pašvaldībai pārmeta nihilistisku attieksmi pret tiesiskumu un rīdzinieku interešu apdraudēšanu. Turpat bija skaidrots, ka Rīgas pilsētas pašvaldības darbā ir konstatēti vairākkārtēji normatīvo aktu pārkāpumi daudzās jomās.

"Pārkāpumi izdarīti vairākkārtīgi un sistemātiski visā 2017. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes darbības laikā," bija rakstīts likumprojektā. Par iespējamiem pārkāpumiem ministrijai ziņojušas gan pašvaldības amatpersonas, gan privātpersonas. Pieprasot domes skaidrojumus, pārkāpumi apstiprinājušies vai arī skaidrojumi nav sniegti pēc būtības, uzsvēra ministrija.

Savu atbalstu likumprojektam uzreiz solīja arī "Jaunā Vienotība". Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gan uzreiz signalizēja par savu skepsi, norādot uz nepietiekamu juridisko pamatojumu. Likumprojektā domes ārkārtas vēlēšanas tika paredzētas 2019. gada 25. maijā, vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Tomēr valdības sēdē 18. decembrī premjers Māris Kučinskis (ZZS) noraidīja Gerharda ieceri iekļaut likumprojektu Ministru kabineta dienaskārtībā un uzdeva Gerhardam likumprojektu saskaņot ar vairākām institūcijām. Vienlaikus Kučinskis gan atzina, ka Ušakovam pašam būtu šajā situācijā jāatkāpjas no amata, taču tikai politisku motīvu dēļ un bez pietiekama juridiska pamatojuma atlaist domi Kučinskis nebija gatavs.

Spēlējot sava veida juridisko pingpongu un norādot uz likumprojekta nepilnībām un uz ministra Gerharda paša tiesībām no amata atstādināt mēru, arī pēc atkārtotas virzīšanas uz valdības sēdi likumprojekts atbalstu neguva un Saeimā nenonāca. Drīz vien valdības grožus no Kučinska pārņēma Krišjānis Kariņš (JV). Juridiski apšaubāmais domes atlaišanas likumprojekts palika guļam Valsts kancelejā, jo Gerharda pēctecis amatā izvēlējās citu taktiku.

Pūces prioritāte

Gerharda vietā VARAM vadību pārņēma Juris Pūce (AP), kurš 13. Saeimā nonāca tieši no Rīgas domes un izvēlējās citu ceļu, uzreiz ķeroties klāt pašam mēram Ušakovam. Jau pavisam drīz pēc stāšanās amatā, 31. janvārī, Pūce aicināja Ušakovu neturēties pie krēsla un pašam atkāpties no amata.

Tā bija brīdī, kad KNAB bija veicis arī kratīšanu Ušakovas darba un dzīves vietā, žurnālistiem un televīzijas kamerām notiekošo vērojot pie viņa mītnes vietas Mežaparkā žoga. Tas tika darīts saistībā ar "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietu.

"Pašlaik turpinot turēties pie krēsla, Ušakovs rada lielas problēmas Rīgas pilsētai. Es aicinātu Ušakovu nepārspīlēt savu personīgo lomu pasaules vēsturē – Rīgas dome ir pastāvējusi pirms Ušakova un pastāvēs arī pēc Ušakova," intervijā Latvijas Televīzijai teica Pūce.

Pūce aicināja Rīgas mēru pašam atkāpties no amata, tādējādi noņemot šaubas un tiesiskā kārtā sevi aizstāvot, un norādīja, ka problēmu māktajam pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme" drīzumā būs jāpārfinansē aizņēmumi un Ušakova atrašanās amatā var radīt uzticēšanās problēmas aizdevējiem. Pūce jau bija pieprasījis no KNAB informāciju par kratīšanām Ušakova kabinetā un dzīvesvietā un gatavojās prasīt paskaidrojumus arī pašam Ušakovam.

Jaunais ministrs bija kritisks par VARAM veikto Rīgas domes uzraudzību, jo secinājis, ka ministrijas interese par galvaspilsētas domi ir bijusi ļoti nevienmērīga. Attiecībā uz "Rīgas satiksmi" Pūce uzsvēra, ka Rīgas dome un Ušakovs personīgi gadiem nav izveidojis profesionālu un kompetentu uzraudzības sistēmu uzņēmumam un nav izpildījis likumā noteiktās prasības. Nekad nav veikts arī "Rīgas satiksmes" darba vērtējums.

Tālāk jau sekoja virkne formālu darbību, kas noveda līdz Ušakova atstādināšanai aprīļa sākumā, jo viņš izvēlējās pēc būtības neatbildēt uz ministrijas pieprasījumiem, ko uzskatīja par politiski motivētiem.

4. februārī VARAM pieprasīja Rīgas mēram Nilam Ušakovam kā SIA "Rīgas satiksme" kapitāldaļu turētājam paskaidrojumus par vienas no lielākajām galvaspilsētas kapitālsabiedrībām pārvaldību.

14. februārī ministrija nosūtīja vēl vienu vēstuli Rīgas pilsētas pašvaldībai, pieprasot skaidrojumu par valsts mērķdotāciju izmantošanu, jo Rīgas pilsētas pašvaldība no 2009. gada nav izlietojusi valsts mērķdotāciju Rīgas pilsētas pašvaldības ceļiem pilnā apmērā.

15. februārī Pūce pieprasīja Ušakova paskaidrojumus par Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā "Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?" konstatētajiem pārkāpumiem domes darbībā.

28. februārī Pūce nosūtīja divas vēstules Ušakovam, pieprasot paskaidrojumus par finanšu stāvokli "Rīgas satiksmē" un informāciju par plānoto rīcību, lai stabilizētu uzņēmuma finanšu situāciju.

Marta sākumā Pūce publiski izteicās, ka pēc dažām nedēļām varētu atstādināt Ušakovu no amata, taču 21. martā vēl deva viņam pēdējo iespēju sniegt paskaidrojumus par domes darbā pieļautajiem pārkāpumiem.

Tobrīd VARAM bija pabeigta juridiskā pārbaude par Rīgas domes darbu un konstatēta virkne iespējamu likumu pārkāpumu. Ministrs par tiem no Rīgas domes priekšsēdētāja Ušakova pieprasīja rakstiskus paskaidrojumus, kas jāiesniedz septiņu dienu laikā.

Ministrija norādīja, ka Ušakovs, iespējams, veicis virkni likumpārkāpumu kā "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētājs. VARAM norādīja arī uz iespējamiem citiem pārkāpumiem, jo domes priekšsēdētājs, visticamāk, nav ievērojis labas pārvaldības principu un vairākas likuma "Par pašvaldībām" normas Rīgas domes darba organizācijā un vadīšanā.

Ārkārtas domes sēžu darba kārtībā iekļauts apjomīgs jautājumu skaits (pat 140 jautājumi vienā domes sēdē), sēdes sasauktas vēlā vakarā vai pat nakts laikā, kā arī atsevišķos mēnešos nav notikusi neviena kārtējā domes sēde, vēstīja ministrija.

Ministrija arī secināja, ka Rīgas pilsētas pašvaldība joprojām nav nodrošinājusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma un Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" minēto prasību ieviešanu, kas savukārt ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā – līdz 2020. gadam – nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai vai to pārstrādei. Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka nav nodrošināta Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasību izpilde, proti, atbilstošā procedūrā nav izvēlēti atkritumu apsaimniekotāji un domes priekšsēdētājs nedara visu iespējamo, lai tiktu novērsts ilgstošs normatīvo aktu pārkāpums, tolaik vēstīja VARAM.

Galu galā 5. aprīlī Pūce izdeva rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, kurā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi.

Argumentējot, kāpēc saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem ir nepieciešama Ušakova atstādināšana no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, Pūce norādījis, ka "ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš".

Ušakovs ministra rīkojumu apstrīdēja tiesā, bet pats kopā ar Ameriku maijā kandidēja un tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Šī gada aprīlī Administratīvā rajona tiesa noraidīja Ušakova pieteikumu, ar kuru bija apstrīdēts ministra rīkojums par atstādināšanu. Ušakovs jūnijā spriedumu pārsūdzēja.

Divi mēri un atkritumi

Pēc tādas notikumu attīstības, zaudējot divu ietekmīgu frakciju līderus, Rīgas domē sākās juku laiki un politisko spēku zināma pārgrupēšanās, bet daļa opozīcijas jau sāka mērķtiecīgi darīt visu, lai dome tiktu atlaista un notiktu ārkārtas vēlēšanas. Uz nepilnu mēnesi maijā par Rīgas mēru kļuva Dainis Turlais (GKR), bet pēc viņa gāšanas no amata tikai pēdējā brīdī pirms likumā noteiktā termiņa jauna mēra ievēlēšanai domes grožus savās rokās pārņēma Oļegs Burovs (GKR).

Tobrīd par amatu ar Burovu spēkojās arī "Latvijas attīstībai" pārstāvis Viesturs Zeps, kuram gan neizdevās savākt pat visas opozīcijas balsis, jo "Vienotība" un JKP par labāku risinājumu uzskatīja domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Domniekiem bija laiks līdz 20. augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā domi varēja atlaist un būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.

Burovs mēra amatā noturējās no augusta līdz februārim, un šis laiks ieies pilsētas un valsts vēsturē kā ārkārtējās situācijas laiks atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Kamēr domnieki vasaras karstumā bija aizņemti ar jauna mēra vēlēšanu, Konkurences padome jūlijā ierosināja lietu par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās un tuvākajā laikā solīja lēmumu par pagaidu noregulējumu, kamēr lieta tiks izskatīta pilnībā. Tikmēr dome mudināja iedzīvotājus līdz 15. septembrim slēgt jaunos līgumus ar "Tīrīgu", kam dome uz 20 gadiem uzticēja atkritumu savākšanas monopolu pilsētā.

Augusta beigās paskaidrojumus par situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā nu jau no jaunā mēra Burova prasīja ministrs Pūce. Ministrs pieprasīja paskaidrojumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu galvaspilsētā situācijā, kad dome joprojām nav pieņēmusi saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, bet publiski bija izskanējušas ziņas, ka Konkurences padome varētu apturēt ar "Tīrīgu" noslēgtā privātās publiskās partnerības līguma darbību.

"Rīgas dome turpina strādāt pretēji labas pārvaldības principiem un situācijā, ko radījusi ar atkritumu apsaimniekošanu, pat balansēt uz naža asmens ar savas darbības likumību," tādu viedokli pauda ministrs, atgādinot, ka Rīgas dome jau vairākus gadus nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktos pienākumus un pašvaldības spēkā esošie saistošie noteikumi neatbilst likuma prasībām. Jauno noteikumu pieņemšanu dome vilcināja, gaidot Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējumu.

9. septembrī Konkurences padome pasludināja pagaidu noregulējumu, kas neatļauj atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, skaidrojot, ka lietu turpina izskatīt likumā paredzētajā divu gadu termiņā. Konkurences uzraugi domei uzdeva arī pēc 15. septembra nodrošināt konkurenci šajā jomā pilsētā. Dome gan vērsās tiesā pret Konkurences padomi, tomēr tiesa lēma par labu konkurences uzraugiem.

Septembra vidus strauji tuvojās, un pēc ieilgušām divu dienu debatēm 11. septembrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgā uz trim mēnešiem, lai novērstu potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja no 15. septembra tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Šādas situācijas izsludināšanu valdībai lūdza pati Rīgas dome un VARAM, jo pēc Konkurences padomes lēmuma tai bija steigā jānodrošina sarunu procedūra un līgumu slēgšana ar līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem, kuru vecie līgumi beidzās 14. septembrī.

Tomēr Rīgas dome arī turpmāk nesteidza pieņemt lēmumus šajā jomā, tāpēc Pūce 21. novembrī nosūtīja vēstuli Burovam, pieprasot nekavējoties pieņemt lēmumus un īstenot pasākumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas jautājuma sakārtošanai. Ministrs prasīja sniegt paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc pašvaldībā joprojām nav atrisināta atbilstoša atkritumu apsaimniekošana, un atgādināja, ka ārkārtējās situācijas termiņš tuvojas beigām. Pūce arī brīdināja, ka šādas domes rīcības dēļ ministrijas darba kārtībā ir iekļāvis jautājumu par iespējamu Rīgas domes atlaišanu.

Ministrs atgādināja, ka ministrija kopš maija Rīgas pilsētas pašvaldībai septiņās vēstulēs ir norādījusi uz nepieciešamību pārskatīt saistošos noteikumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Ministrijas nesaskaņas ar domi šajā jautājumā turpinājās, jo domes valdošo koalīciju turpināja plosīt strīdi, būtībā paralizējot domes darbu. Novembra beigās VARAM paziņoja, ka ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā vēl uz trim mēnešiem, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana arī pēc 11. decembra.

Pūce atzina, ka Rīgas pašvaldība ir zaudējusi savas organizatoriskās spējas un atkārtoti nespēj nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un atkritumu apsaimniekotāja izvēli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Pretējs viedoklis par ārkārtējās situācijas pagarināšanu gan bija pašvaldības pārstāvjiem. Domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) 2. decembrī pauda viedokli, ka valdībai nav pamata skatīt jautājumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgā, jo gan valdības pamatojums, gan potenciālie draudi ir novērsti ar pašvaldības darbībām.

Viņš skaidroja, ka 29. novembrī tika pieņemti jauni noteikumi, kam jāstājas spēkā 4. decembrī. Rīgas dome sarunu procedūras rezultātā bija arī panākusi vienošanos ar uzņēmumiem par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem pie līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies valdības 11. septembrī izsludinātā ārkārtējā situācija.

3. decembrī valdība pagarināja ārkārtējo situāciju, un vienlaikus VARAM jau vērtēja iespējamo domes atlaišanu "atkritumu krīzes" dēļ. Burovs noliedza krīzes esamību un ministrijas rīcību dēvēja par politiski motivētu: "Šobrīd atbilstoši jaunajiem saistošajiem noteikumiem tiks izsludināts jauns iepirkums. Procedūra ir jāpabeidz līdz 2020. gada martam, taču ceru, ka procedūra tiks pabeigta jau nākamā gada februārī."

Tomēr jau 6. decembrī Pūce paziņoja par ministrijas lēmumu sākt Rīgas domes atlaišanu. VARAM bija tapis likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, un jaunās domes vēlēšanu datums likumprojektā bija 2020. gada 29. februāris.

"Pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi Rīgas domes uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā. Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtējā situācija un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā," lēmumu pamatoja Pūce.

Dzirksteles koalīcijā

Vienlaikus ar likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu virzību valdības gaiteņos valdošā koalīcija Saeimā virzīja likumu grozījumus, kas ārkārtas vēlēšanās ļautu domi ievēlēt uz ilgāku laiku nekā četri gadi, bet ne vairāk par sešiem gadiem. Grozījumi likumos arī paredzēja samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.

Tiesa gan, pašā koalīcijā par to nebija vienprātības, jo pretojās vairākums "KPV LV" frakcijas, kuras pārstāvji pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā pievienojās opozīcijai iesniegumā prezidentam ar prasību nodot šos grozījumus tautas nobalsošanas rosināšanai. Divu mēnešu laikā nepieciešamais parakstu daudzums gan netika savākts, tomēr koalīcijas plāni ar domes atlaišanu ievilkās gan.

"KPV LV" pretojās arī pašai idejai par domes atlaišanu, ko īpaši kaismīgi aizstāvēja JKP un "Attīstībai/Par!". Partneri to skaidroja ar "KPV LV" vēlmi nodrošināt sev labākas pozīcijas startam Rīgas vēlēšanās, kandidējot ar kopēju sarakstu. Šīs partijas ministri balsoja pret likumprojektu valdības sēdē, tāpat kā frakcijas deputātu vairākums vēlāk Saeimā.

17. decembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pēc tam, kad tas bija precizēts pēc Valsts kancelejas norādēm par nepietiekamo juridisko argumentāciju.

Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus. Dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. VARAM norādīja, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir izstrādāts, ņemot vērā pārkāpumus, kurus pašvaldība pieļāvusi šā sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības.

Jau nākamajā dienā īpašā Saeimas ārkārtas sēdē likumprojekts tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuru vada Mārtiņš Bondars (AP), nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai "Saskaņas" deputātes Ingas Goldbergas vadībā, kura parasti strādā ar šādiem likumprojektiem, bet šajā komisijā koalīcijai nebija droša balsu pārsvara.

Komisija vienas dienas laikā Saeimas sēžu starpbrīžos lielā ātrumā izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma, neraugoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, ka likumprojekts un tajā minētie domes pārkāpumi nav pietiekami izvērtēti komisijā, tāpēc tas nebūtu virzāms skatīšanai Saeimā.

Nākamajā dienā, 19. decembrī, pēdējā Saeimas sēdē pirms Ziemassvētku brīvdienām ar 53 balsīm steidzamā kārtā skatāmais likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, paredzot tā galīgo pieņemšanu 16. janvārī. Vēl pēc dienas, 20. decembrī, "Attīstībai/Par" publiskā pasākumā nosauca savu Rīgas mēra kandidātu – Mārtiņu Staķi.

Tomēr koalīcijas plānus pamainīja opozīcijas iesniegtā prasība prezidentam apturēt likuma grozījumu par domes vēlēšanu regulējuma maiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā publicēšanu, nododot tos parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai. Šī opozīcijas iecere nevainagojās panākumiem, tomēr koalīcija bija spiesta novilcināt domes atlaišanas likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, lai tas stātos spēkā jau pie mainītā regulējuma. Tādējādi tūlīt pēc Jaunā gada kļuva skaidrs, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā varētu būt aprīļa beigās.

Dome nāk palīgā

Tikmēr pirmsatlaišanas gaisotnē Rīgas domē savstarpējās attiecības bija nokaitētas tik tālu, ka dome pati 6. februārī radīja tiesisku pamatu tās atlaišanai – saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" trīs pēc kārtas nenotikušas sēdes ir viens no iemesliem, kas Saeimas deputātiem dod iespēju lemt par konkrētās pašvaldības domes atlaišanu.

Valdošajai koalīcijai atlika vien vienoties par Saeimā esošā likumprojekta papildināšanas tehniskajām detaļām. Neoficiāli politiķi atzina, ka nenotikušas trīs sēdes ir juridiski drošāks pamats Rīgas domes atlaišanai nekā pārmetumi atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tomēr koalīcijas partiju politiķiem bija gana atšķirīgi viedokļi, vai jauno argumentāciju virzīt jaunā likumā par Rīgas domes atlaišanu, vai arī to iekļaut jau esošajā likumprojektā. Atsevišķiem politiķiem bija bažas, ka otrais risinājums, kuru izvēlējās valdošā koalīcija, tomēr pavērs lielākas iespējas apstrīdēt Rīgas domes atlaišanas likumu tiesā.

13. februārī Saeima likumprojektu atbalstīja galīgajā lasījumā, un vēlēšanas tika plānotas 25. aprīlī.

Par likumu nobalsoja 62 deputāti, pret bija 22 deputāti. Kopā ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem par domes atlaišanu nobalsoja arī pie frakcijām nepiederošie – Aldis Gobzems un Inguna Rībena. Pret nobalsoja "Saskaņas" deputāti, pie frakcijām nepiederošās deputātes Linda Liepiņa, Jūlija Stepaņenko un Karīna Sprūde. Trīs no klātesošajiem ZZS deputātiem – Raimonds Bergmanis, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Dūklavs – nebalsoja, bet pārējie ZZS deputāti šim balsojumam nebija reģistrējušies. Uz galīgo lasījumu opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši gandrīz 20 priekšlikumus, tajā skaitā arī tādus, kas maina likumprojekta būtību un neparedz atlaist Rīgas domi.

Pūce, uzrunājot Saeimu par papildinājumu likumprojektā, raksturoja situāciju Rīgā pēdējo desmit gadu laikā kā tādu, kas iedzīvotājiem dārgi izmaksājusi. Pirmais solis, lai novērstu pilsētas lejupslīdi, tika sperts, kad pērn no mēra amata tika atstādināts Ušakovs. Tagad jāsper nākamais solis, lai atjaunotu Rīgas domes tiesisko un faktisko rīcībspēju, kā arī atjaunotu iedzīvotāju uzticību domei, skaidroja ministrs.

"Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, ir pienācis laiks atlaist Rīgas domi," aicināja Pūce, detalizēti skaidrojot Rīgas domes pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā un domes nespēju sanākt uz sēdēm. Ministrs atgādināja, ka Rīgas dome ir vienīgā no 119 Latvijas pašvaldībām, kur nav likumā noteiktajā laikā iesniegts 2020. gada budžeta projekts.

Ceļā stājas pandēmija

Nedēļu pēc balsojuma Saeimā un dažas dienas pirms domes darba beigām JKP kā pirmā savā kopsapulcē atklāja programmu Rīgas vēlēšanām, ko dienu pirms plāna par NA un LRA kopīgo sarakstu izziņošanas krāšņi prezentēja tā brīža mēra amata kandidāts Juris Jurašs. Vairākas partijas drīz vien sāka reklāmas kampaņas medijos.

Pēc Rīgas domes atlaišanas likuma izsludināšanas un stāšanās spēkā 25. februārī darbu Rīgas domē uzsāka pagaidu administrācija, kas vada pilsētas pašvaldības darbu līdz jaunievēlētās Rīgas domes pirmajai sēdei.

Pagaidu administrācijas darbu vada VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, pagaidu administrācijā strādā arī Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Šajā pašā dienā "Saskaņa" Rīgas domes atlaišanu apstrīdēja Satversmes tiesā. Tiesa martā lēma ierosināt lietu.

Vienlaikus Centrālā vēlēšanu komisija otrdien izsludināja ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā 25. aprīlī.

Tomēr pasauli jau bija satricinājusi Covid-19 sērga, un 12. martā ārkārtējā situācija tika izsludināta arī Latvijā.

Tādēļ 20. martā Saeima lēma Rīgas domes vēlēšanas pārcelt uz 6. jūniju. Tomēr, kad kļuva skaidrs, ka ārkārtējā situācija ievilksies uz garāku termiņu nekā sākotnēji pasludinātais mēnesis, vēlēšanas, paredzot arī īpašus piesardzības pasākumus, nācās pārcelt uz 29. augustu.

Rudenī Rīga, visticamāk, tiks pie jaunas domes, tomēr atkritumu apsaimniekošanas problēmas un brīvās konkurences ierobežojumi šajā jomā joprojām nav izskausti, augusta sākumā norādīja Konkurences padome.

Lai arī Rīga atkritumu apsaimniekotājus pašlaik ir izvēlējusies iepirkuma rezultātā, Atkritumu apsaimniekošanas likums joprojām nenodrošina pietiekamu apsaimniekotāju konkurenci un iedzīvotājiem un juridiskām personām labāko rezultātu, atgādina konkurences uzraugi, norādot, ka spēkā esošais atkritumu apsaimniekošanas regulējums ierobežo brīvu konkurenci šajā tirgū un šis jautājums jārisina Saeimas līmenī.

"Jānorāda, ka Saeima, šī gada sākumā skatot likumprojektu, ir noraidījusi Konkurences padomes atbalstīto rosinājumu tik lielā pilsētā kā Rīga atkritumu apsaimniekošanu nodrošināt pēc brīvā tirgus principa, t.i., visā Rīgas teritorijā varētu darboties esošie un, iespējams, jauni pakalpojumu sniedzēji, kuri, izpildot noteiktus kritērijus, saņemtu licenci. Tādējādi tirgū pastāvētu iespēja nepārtraukti iesaistīties cīņā par klientu ar pakalpojuma kvalitāti un zemāko cenu," atgādina uzraugi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020 Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form