Ko nogaršot Lietuvā: 22 receptes kaimiņvalsts virtuves iepazīšanai

Izlasot šo rakstu, uzzināsi trīs tradicionālas lietuviešu virtuves receptes no raidījuma "Īstās Latvijas saimnieces" dalībnieces Janīnas Jurgelevičas krājumiem: ceptā siera salāti, cepelīni un kūka "Napoleons".

Savukārt zemāk atradīsi 22 lietuviešu virtuves receptes, kas tevi noteikti iedvesmos jau tuvākajā laikā iekļaut ēdienkartē svaigas vēsmas no mūsu kaimiņiem.

Lai labi garšo!

Trīsstūra formas siers ir īsts Lietuvas lepnums. Savdabīgumu sieram piešķir ne tikai tā īpašā forma, bet arī senais gatavošanas veids. Tā gatavošanai tiek izmantots pasterizēts govs piens un sūkalas. Siera masu ar rokām saliek īpaši šim nolūkam darinātos trīsstūrveida siera maisiņos, nospiež, tad iztin un apžāvē uz koka dēlīša. Pēdējā šī izstrādājuma pietura – kūpinātava, no kurienes siers iznāk garšīgi smaržojošs un skaisti "nosauļojies".

Lasīt vairāk

Lietuviešu medalu avotos biežāk sāka minēt 14. gadsimtā un uzskatīja par greznu aristokrātu dzērienu, ko visbiežāk baudīja auhstmaņi muižās. Labāko medalu iegūst no vienas šķirnes medus bez vaska, bišu maizes vai citiem piemaisījumiem, un ūdens, ko pēc tam fermentē ar vīna raugu.

Lasīt vairāk

Cepelīni vislabāk garšo, ja tos pasniedz ar skābu krējumu vai cepta speķa, sīpolu un krējuma mērci.

Lasīt vairāk

Daudzi lietuviešu tradicionālie našķi, tostarp žagariņi (žagarėliai), ir bajāru virtuves mantojums. Žagariņus Lietuvā cep jau kopš seniem laikiem. Pirmos žagariņus sāka cept aukštaiši, vēlāk – visa Lietuva. Tos gatavo no rauga mīklas, ko pēc tam izrullē un izveido žagariņu formas cepumus. Žagariņus cep eļļā, tādēļ tas ir kalorijām bagāts našķis.

Lasīt vairāk

Tradicionālās lietuviešu virtuves lepnums – kartupeļu desas jeb vedarai. Šo mūsdienās piemirsto ēdienu parasti gatavoja pēc cūku bērēm. Dažs labs jaunietis pat nav garšojis vai redzējis gatavošanas procesu, kā no kartupeļiem un dradžiem pagatavotais pildījums tiek sapildīts cūkas zarnās un ielikts krāsnī. Šis senais ēdiens bieži tiek dēvēts par gardēžu ēdienu, jo ne katrs to saņemas nogaršot. Vedarai parasti pasniedz kā pamatēdienu ar dradžiem un skābo krējumu.

Lasīt vairāk

Sviestā apcepti cepelīni gardai un sātīgai maltītei.

Lasīt vairāk

Kad traki gribas ēst, bet gatavot slinkums, pannā uz ātru roku top kartupeļu kuģelis: visas sastāvdaļas saliec pannā, sēdi un gaidi! Recepti iesaka Kristīne Dorbe.

Lasīt vairāk

Ābolu siera izcelsme meklējama viduslaiku valdnieku un augstmaņu muižās. Tas ir tādēļ, ka ābolu sieram vajag daudz cukura vai medus. Medus vienmēr ir bijis un ir pietiekami dārgs produkts, bet cukurs līdz brīdim, kad to sāka ražot no cukurbietēm, arī nebija lēts. Senākā ābolu siera recepte Lietuvā atrodama Radvilu pavāra 17. gadsimta pierakstu grāmatā. Ēdiens dēvēts par "Cidoniju sieru", bet receptes beigās piemetināts, ka "...tādu pašu sieru var gatavot arī no āboliem…".

Lasīt vairāk

Dzimtbūšanas laikos lielākā daļa zemnieku ēda tā saukto nevētīto maizi, t.i., ceptu no graudiem un samaltu kopā ar pelavām. Īstu rudzu maizi tā brīža zemnieki cepa tikai svētkos. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas šī maize izzuda. XIX gs. otrajā pusē nabadzīgākie zemnieki tikai sliktas ražas gadā ceptajai maizei pievienoja citu graudaugu miltus vai lauka augu sēklas, vai kartupeļus. Ar šiem dārzeņiem ceptā maize esot mīkstāka un irdenāka.

Lasīt vairāk

Lietuvā ir iecienīti daudzi biezpiena siera gatavošanas veidi, bet viens no populārākajiem ir svaigpiena siers. Tradicionāli to gatavo, nenokrejotu saldo pienu karsējot uz nelielas uguns, tad pielejot tādu pašu rūgušpiena daudzumu. Savilkto masu salej siera maisā, notecina un nospiež. Saldos sierus ēd svaigus vai nedaudz apžāvētus – ilgākai uzglabāšanai tie nav piemēroti.

Lasīt vairāk

"Mani pirmie cepelīni. Tos pagatavot nemaz nav tik grūti, kā man iepriekš likās," atklāj garšīgā "Instagram" konta love to cook autore Veronika Ļevša.

Lasīt vairāk

Latgales pusē no lietuviešiem aizgūti ne tikai cepelīni, bet arī kugelis – kartupeļu sacepums ar sačurkstinātu cauraudzīti un sīpoliem. Vislabāk tas garšos, ja būs cepts malkas krāsnī uz oglēm, bet var izlīdzēties arī ar cepeškrāsni.

Lasīt vairāk

Kvass ir radniecīgs alum. Tas ir atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo, fermentācijas veidā pievienojot raugu un cukuru. Pirmās lietuviešu kvasa receptes pierakstītas XVI gadsimtā. Izrādās, to bija iecienījuši Lietuvas augstmaņi. Kulinārijas speciālisti ir saskaitījuši ap 100 šī dzēriena receptes. Kvass gatavots ne tikai no graudaugu iesala, maizes, bietēm, bet arī no piena, medus, augļiem, ogām, ziedlapām, pumpuriem, pīrāgiem, sēklām, kadiķa ogām u.c. Mūsdienās populārākais ir maizes kvass, ko raudzē no svaigas vai kaltētas maizes garozas.

Lasīt vairāk

Iepriekš apcepti un tad saldā krējuma mērcē sutināti cepelīni ir daudz drošāks šī debešķīgi gardā lietuviešu un latgaliešu iecienītā ēdiena gatavošanas variants. Vārītajiem cepelīniem piemīt nejauks niķis ūdenī izšķīst, savukārt, pateicoties skaisti zeltainajai garoziņai, apceptie cepelīni, sautējoties krējuma mērcē neizjuks, bet gan kļūs maigi un mutē kūstoši.

Lasīt vairāk

Kastinis – tradicionāls žemaišu ēdiens ir vienkārši pagatavojams, maigs mīkstais krējumsiers, ko gatavo no skābā krējuma vai rūgušpiena un sviesta. Tiek uzskatīts, ka garšīgāko kastini var sakult ar ābeles karoti. Kastinis gatavošanā kā garšvielas žemaiši visbiežāk pievieno ķimenes, dažreiz arī ķiplokus un citus garšaugus. Mēdz būt svētku un ikdienas kastinis. Ikdienai šo ēdienu gatavo no sviesta un rūgušpiena, bet svētkiem – no skābā krējuma un sviesta.

Lasīt vairāk

Par lietuviešu biezpiena sieru tiek dēvēts nenogatavināts biezpiena siers, ko gatavo pēc senām metodēm, piena savilkšanai fermentu vietā izmantojot tikai pienskābo baktēriju ieraugu. Lietuvā ir iecienīti daudzi biezpiena siera gatavošanas veidi, no tiem populārākie ir divi – no skābā un saldā piena. Lai pagatavotu labu, garšīgu sieru, bija nepieciešams talants, bet saimnieci, kam tāds piemita, ļoti cienīja. Siers līdz pat mūsdienām ir saglabājies kā svētku cienasts un auglības simbols, un lietuvieši joprojām saka: "Sieru gatavoju, ciemiņus gaidu."

Lasīt vairāk

Sendienu kārums, kas nācis no kaimiņiem - Lietuvas. Kuģeli pasniedz ar mērci, ko pagatavo no taukos apceptiem sīpoliem krējumā. Receptes iesūtītāja Irēna Mieze kuģeli gatavot iemācījusies no savas māmiņas, kura savukārt šo prasmi mantojusi no savas vecmāmiņas. Irēnas ģimenē kuģelis senāk bijis Ziemassvētku ēdiens, ko galdā pasnieguši ar asinsdesām vai ķilbasām jeb mājās gatavotām gaļas desām.

Lasīt vairāk

Uzskata, ka Lietuvā auksto biešu zupu vēsturiski sāka gatavot karstajā vasaras darbu sezonā, kad ēdiena gatavošanai nebija vaļas. Veldzējoši aukstā zupa bija ideāls paēdiens siena laikā: dārzeņus pievienoja vitamīnu dēļ, rūgušpiens – lai atvēsinātu, bet ūdeni – lai remdētu slāpes. Šo iemeslu dēļ aukstā biešu zupa Lietuvā joprojām ir īpaši iecienīts ēdiens pavasara un vasaras sezonā. Tradicionāli to pasniedz ar vārītiem vai ceptiem kartupeļiem.

Lasīt vairāk

Variācija par mūsu kaimiņu lietuviešu tradicionālajiem cepelīniem. Kartupeļu masai pievieno biezpienu, pildījumam - kūpinātu cauraudzīti un cep tos cepeškrāsnī, lai iegūtu gardu, kraukšķīgu garoziņu. Pilnai laimei baudi ar krējumu vai speķa - sīpolu mērcīti.

Lasīt vairāk

Tradicionāli Lietuvā pirmo vietu pēc zālaugu lietojuma zupu gatavošanā ieņem skābenes. Silos dzīvojošās dzūku sievas skābeņu zupu brokastīm vārīja jau no agra pavasara līdz vasaras vidum gandrīz katru dienu. Žemaiši un Austrumprūsijas lietuvieši pirmie skābenes sāka audzēt dārzā. Zupu viņi dēvēja par "rūgštynynė". To vārīja gan ar gaļu, gan bez tās, bet galvenā sastāvdaļa zupā bija miežu putraimi vai kartupeļi. Ja skābeņu zupu vārīja bez gaļas, tad pievienoja cieti vārītas olas un skābo krējumu.

Lasīt vairāk

Ar gaļu pildītus cepelīnus tradicionāli ēd ar sacepta speķa, kausēta sviesta vai krējuma mērci. Cepelīni ir viens no pazīstamākajiem lietuviešu tradicionālajiem ēdieniem.

Lasīt vairāk

Švilpikai – ļoti vienkāršs un ikdienišķs kartupeļu ēdiens, ko aukštaiši dēvē par "bulbonai", bet citur – "bulbošnikai". Saka, ka aukštaiši nekad nesajauks vareņikus ar švilpikai, ko pilda ar ogām vai augļiem, un, iekožot tajos, tie pat "svilpj". Tradicionāli švilpikai tiek cepti cepeškrāsnī, tad pasautēti ar sviestu un skābo krējumu vai pasniegti ar biezpiena vai dradžu mērci.

Lasīt vairāk